Help Print this page 

Document 52016XG1215(02)

Title and reference
Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par jaunu pieeju veicināšanu darbā ar jaunatni, lai atklātu un attīstītu jauniešu potenciālu

OJ C 467, 15.12.2016, p. 8–11 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Languages, formats and link to OJ
BG ES CS DA DE ET EL EN FR GA HR IT LV LT HU MT NL PL PT RO SK SL FI SV
HTML html BG html ES html CS html DA html DE html ET html EL html EN html FR html HR html IT html LV html LT html HU html MT html NL html PL html PT html RO html SK html SL html FI html SV
PDF pdf BG pdf ES pdf CS pdf DA pdf DE pdf ET pdf EL pdf EN pdf FR pdf HR pdf IT pdf LV pdf LT pdf HU pdf MT pdf NL pdf PL pdf PT pdf RO pdf SK pdf SL pdf FI pdf SV
Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal
 To see if this document has been published in an e-OJ with legal value, click on the icon above (For OJs published before 1st July 2013, only the paper version has legal value).
Multilingual display
Text

15.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 467/8


Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par jaunu pieeju veicināšanu darbā ar jaunatni, lai atklātu un attīstītu jauniešu potenciālu

(2016/C 467/03)

PADOME UN DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ATGĀDINOT:

1.

Šā jautājuma politisko kontekstu, kas izklāstīts šo secinājumu pielikumā.

ATZĪST, KA:

2.

Jaunietēm un jauniešiem piemīt iekšējs potenciāls un talants, kas var dot labumu gan viņiem pašiem, gan visai sabiedrībai. Jauniešu potenciālu var saskatīt kā kompetences (zināšanas, prasmes un attieksme), kuru pamatā ir viņu radošums un daudzveidība.

3.

Jaunieši tiecas attīstīt savu potenciālu, talantus un radošumu kopsakarā ar aktīvu pilsoniskumu, personīgo pilnveidošanos un nodarbināmību. Ja talantu attīstīšana nozīmē īpašu spēju pārveidošanu izcilībā, potenciāla attīstīšana nozīmē apslēptu īpašību vai spēju attīstīšanu, kā rezultāts var būt turpmākas sekmes vai lietderīgums, ņemot vērā jaunietes vai jaunieša individuālo situāciju.

4.

Lai atklātu un attīstītu visu jauniešu potenciālu un talantus, ES un tās dalībvalstīm ir jāatbalsta un jāveicina tādas efektīvas starpnozaru politikas īstenošana, kas jauniešus var iedrošināt un atbalstīt, un palīdzēt viņiem pilnībā realizēt savu potenciālu. Īpaša uzmanība būtu jāvelta tiem, kas ir sarežģītās dzīves situācijās.

5.

Darbs ar jaunatni ir ticis izmantots tam, lai jauniešiem piedāvātu palīdzību, tostarp tiem, kuri ir atstumti vai pakļauti atstumtības riskam. Tomēr, tā kā jauniešu dzīvesveids un uzvedība saistībā ar jaunu sociālo un tehnoloģisko attīstību mainās, ir svarīgi, lai darbā ar jaunatni turpinātu veidot jaunas metodes un pieejas. Lai saprastu jauniešus un izveidotu kontaktu ar viņiem, darbā ar jaunatni arī būtu jāuzlabo tā izplatīšana digitālajā pasaulē.

UZSVER, KA:

6.

Darbs ar jaunatni notiek daudzos un dažādos veidos un vidēs, reaģējot uz dažādajām jauniešu vajadzībām, sapņiem, cerībām un dzīves apstākļiem. Tā spēja sasniegt mērķauditoriju un reaģēt uz jaunām izmaiņām rada kvalitatīvas pārmaiņas jauniešu dzīvē un sabiedrībā.

7.

Mācīšanās procesi darbā ar jaunatni palīdz jauniešiem visaptverošā veidā attīstīt savas kompetences, tostarp, zināšanas, prasmes un attieksmi. Darbu ar jaunatni bieži izmanto, lai palīdzētu jauniešiem, kas saskaras ar dažādiem dzīves izaicinājumiem vai nu pārejas posmos no izglītības uz darba dzīvi, bezdarba periodos, saskaroties ar dažādiem jauniem apdraudējumiem, tostarp radikalizāciju, kas noved pie vardarbīga ekstrēmisma, vai arī meklējot pozitīvu identitāti un piederības sajūtu.

8.

Darba ar jaunatni videi vajadzētu būt simulējošai, pielāgojamai, pievilcīgai un tādai, kurā tiek ņemtas vērā jaunas tendences jauniešu dzīvē, un tādējādi tai būtu viņiem jāpalīdz atklāt un attīstīt savu potenciālu, kas bieži var būt apslēpts un neizpausties formālajā izglītībā vai citās jomās. Šai videi vajadzētu būt vietai, kur eksperimentēt un izmēģināt jaunas lietas, kur neizdošanās ir atļautas un tiek uzskatītas par daļu no mācību un sociālās integrācijas procesiem.

9.

Darbā ar jaunatni izstrādātie pasākumi ir apliecinājuši, ka tie ir efektīvi jauniešu personību pozitīvā attīstībā, un tos ir jāturpina atbalstīt un stiprināt. Inovācijas veicināšana darbā ar jaunatni būtu jāuztver kā daļa no reakcijas uz nemitīgām pārmaiņām, un tās mērķis ir visiem jauniešiem radīt interesi, tostarp tiem, kas darba ar jaunatni pasākumos vēl aktīvi nepiedalās. Inovācijām vajadzētu būt daļai no nepārtrauktas kvalitātes attīstības darbā ar jaunatni, reaģējot uz jauniešu vajadzībām, interesēm un pieredzi tā, kā viņi paši tās uztver (1).

10.

Lai jauniešiem tas šķistu pievilcīgi un nodrošinātu lielāku ietekmi uz viņu dzīvi – turpmāk izstrādājot jaunatnes darbinieku izglītību un apmācību, būtu jāapsver un jāņem vērā jauna vide, kurā jaunieši pavada laiku, piemēram, modernā pilsētas infrastruktūra un virtuālā telpa, kā arī jaunas pieejas, izmantojot inovatīvus tiešsaistes un bezsaistes rīkus (piemēram, spēliskošana (2), uz GPS balstītas darbības (3), mācību žetoni (4) vai dizaina domāšana (5)).

11.

Lai šī inovācija būtu veiksmīga, jauniešiem pašiem vajadzētu uzņemties būtisku lomu darba ar jaunatni inovācijas procesa plānošanā, izstrādē un īstenošanā.

12.

Jaunatnes darbinieku (gan brīvprātīgo, gan darba ņēmēju) spējas var uzlabot, izmantojot izglītības, apmācības un tīklu veidošanas iespējas un orientāciju, kā arī finansiālu atbalstu, lai meklētu un īstenotu jaunas un inovatīvas pieejas darbā ar jaunatni ar mērķi piekļūt vairāk jauniešu, jo īpaši tiem, kurus ir grūti sasniegt, un panākt lielāku ietekmi uz viņu dzīvi.

13.

Uz faktiem balstītas jaunatnes politikas izveidei ir nepieciešama regulāra atjaunināšana, izmantojot jaunākos attiecīgos datus, kas savākti vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī. Būtu arī jāiekļauj informācija par jauniešu dzīvesveidu un pašreizējām dzīves tendencēm (6).

14.

Papildus tam, ka tiek attīstīta pati darba ar jaunatni nozare, jaunu pieeju izstrādāšanā darbā ar jaunatni būtiska ir starpnozaru sadarbība. Saistībā ar jaunu pieeju īstenošanu darbā ar jaunatni un jaunatnes politikas praksē ir jāatvieglo un jāveicina dažādas nozares pārstāvošu ieinteresēto personu sadarbība, lai tādējādi nodrošinātu sadarbības iespēju (7) efektīvu apzināšanu un veicinātu darba ar jaunatni prakses kvalitāti un labāk apmierinātu jauniešu vajadzības.

ŅEMOT VĒRĀ SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU, AICINA DALĪBVALSTIS:

15.

Izmantojot starpnozaru sadarbību, veicināt, atbalstīt un izvērtēt darbā ar jaunatni izmantojamu jaunu rīku un pieeju lietošanu, plānošanu, izstrādi, izmēģināšanu un izplatīšanu, lai pienācīgi reaģētu uz jauniešu un sabiedrības pašreizējām vajadzībām un nākotnes izaicinājumiem, interesēm un ekspektācijām. Lai nodrošinātu kvalitāti, jauniešus, jaunatnes pētniekus, jaunatnes darbiniekus un jaunatnes organizācijas būtu jāaicina aktīvi piedalīties visos šā procesa posmos.

16.

Veicināt jaunatnes darbinieku (brīvprātīgo vai darba ņēmēju) spējas attiecībā uz inovāciju un jauniešu potenciāla un talantu un attīstību, nodrošinot viņiem izglītības un apmācības iespējas, kurās galvenā uzmanība pievērsta jo īpaši šādiem jautājumiem:

a)

inovatīvu pieeju izmantošana un pielāgošana darba ar jaunatni praksē;

b)

informācijas par jaunākajām jauniešu dzīves tendencēm iekļaušana izglītošanā par darbu ar jaunatni un darba ar jaunatni praksē;

c)

starpnozaru sadarbības izmantošana, izstrādājot jaunus un inovatīvus rīkus un pieejas attiecībā uz darba ar jaunatni praksi;

d)

metodes, lai jo īpaši atklātu un pēc tam attīstītu jauniešu potenciālu un talantus, ceļot viņu pašcieņu un pašapziņu;

e)

jauniešu kā vērtīgas informācijas un zinātības avota iesaistīšana, piemēram, digitālo prasmju attīstībā;

f)

palīdzības piedāvāšana tiem jauniešiem, kuri ir pakļauti atstumtības riskam, šajā nolūkā izmantojot inovatīvas pieejas un galveno uzmanību pievēršot viņu potenciāla un talanta attīstīšanai.

17.

Attiecīgā gadījumā veicināt to organizāciju ilgtspējīgu atbalstu, tostarp finansiālu atbalstu, kuras strādā ar jauniešiem un viņu labā, jo īpaši pie kolektīviem projektiem, un kuras ievēro darba ar jauniešiem principus (8), lai tādējādi palielinātu to inovācijas spējas.

18.

Cieši sadarboties ar reģionālo un vietējo iestāžu, jaunatnes padomju un jaunatnes darba organizāciju pārstāvjiem, jauniešiem un citām jaunatnes jomā iesaistītajām personām, lai šajos secinājumos iekļautie vēstījumi tiktu plaši izmantoti praksē reģionālā un vietējā līmenī.

19.

Veicināt un atbalstīt telpas un iespējas, attiecīgā gadījumā partnerībā ar vietējām iestādēm, lai jauniešiem dotu iespēju tikties klātienē un izstrādāt kopīgas iniciatīvas.

20.

Apsvērt iespēju radīt elastīgas telpas un iespējas eksperimentēt, izmantojot mēģinājumu un kļūdu metodi, kur jaunatnes darbinieki un jaunieši var mācīties reaģēt uz strauji mainīgajiem apstākļiem un dzīvesveidu un mācīties risināt sarežģītas situācijas.

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU SAVĀS ATTIECĪGAJĀS KOMPETENČU JOMĀS UN PIENĀCĪGI IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU:

21.

Apsvērt regulāru informācijas apkopošanu un analīzi par jauniešu dzīves tendencēm un atbalstīt konstatējumu izplatīšanu attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp valsts, reģionālajiem un vietējiem politikas veidotājiem, brīvprātīgajiem darbā ar jaunatni, jaunatnes līderiem un jaunatnes darbiniekiem.

22.

Meklēt inovatīvas pieejas, kas īstenotas darba ar jaunatni praksē, tostarp citās relevantās jomās, piemēram, izglītības un apmācības, sporta un kultūras, sociālo pakalpojumu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā utt., un radīt iespējas citās politikas jomās izmantotās inovatīvās pieejas pielāgot darba ar jaunatni jomai, kā arī apmainīties ar labas prakses piemēriem.

23.

Attiecīgā gadījumā noteikt jaunās prasmes, kas nepieciešamas jaunatnes darbiniekiem, un izstrādāt izglītības un apmācības moduļus, kas veicina to, ka jaunatnes darbinieki apgūst jaunas prasmes, tostarp digitālās prasmes.

24.

Veidojot, uzraugot un novērtējot jaunatnes politiku, jaunatnes stratēģijas un jauniešu iniciatīvas valstu, reģionālā un vietējā līmenī, apzināt jaunas pieejas darbam ar jaunatni, kas palīdz atklāt un attīstīt visu jauniešu potenciālu un talantu.

AICINA EIROPAS KOMISIJU:

25.

Veikt regulāru analīzi un “Ziņojumā par jaunatni” iekļaut sadaļu, kurā sniedz atjauninātu un precīzu informāciju par jaunākajām jauniešu dzīvesveida izpausmēm un dzīves tendencēm.

26.

Atbalstīt informācijas apmaiņu par jauniešu dzīvesveidu un dzīves tendencēm, kā arī labas prakses piemēriem un inovatīvām pieejām, kas īstenotas darbā ar jauniešiem ES dalībvalstu līmenī, kā arī ārpus ES. Organizēt ekspertu sanāksmes, konferences un citus savstarpējās mācīšanās pasākumus un apsvērt iespējas izmantot tādas platformas kā Eiropas jaunatnes darba konvents, lai veicinātu inovatīvas pieejas darbā ar jaunatni.

27.

Pēc iespējas labāk izmantot esošās ES programmas, piemēram, Erasmus+, lai atbalstītu inovatīvu pieeju īstenošanu darba ar jaunatni praksē.


(1)  Kvalitatīvs darbs ar jaunatni – vienota sistēma darba ar jaunatni turpmākai attīstībai. Ekspertu grupas jautājumos par darba ar jaunatni kvalitātes sistēmām ES dalībvalstīs ziņojums, Eiropas Komisija, 2015.

(2)  Spēliskošana ir spēļu mehānismu piemērošana darbībām, kas nav saistītas ar spēli, lai mainītu cilvēku uzvedību. Piemēri ir lietojumprogrammas, kas skaita katru dienu noietos soļus, paredz atlīdzību un ļauj salīdzināt ar citiem. Dažādus spēļu dinamikas un mehānismu elementus var īstenot arī darbā ar jaunatni. (Gamification 101: An Introduction to the Use of Game Dynamics to Influence Behaviour (Spēliskošana 101 – ievads spēļu dinamikas izmantošanā, lai ietekmētu uzvedību), Bunchball, 2010).

(3)  Uz GPS balstītās darbībās izmanto elektroniskas ierīces ar globālo pozicionēšanas sistēmu (lielākoties viedtālruņus) dažādām darbībām ar mērķi palīdzēt fiziski pārvietoties, orientēties jaunā vidē, izpildīt dažādus uzdevumus vai uzzināt vairāk par interesantām vietām.

(4)  Mācību žetoni ir virtuāli žetoni tiešsaistes telpā, ar kuriem apstiprina mācību rezultātus. Daži uzņēmumi atbalsta šo ideju, tostarp Mozilla, kas izveidoja tiešsaistes platformu ar nosaukumu Open badges (“atvērtie žetoni”). Tas labi atbilst ierosmēm saistībā ar neformālās izglītības atzīšanu darbā ar jaunatni.

(5)  Dizaina domāšana ir uz cilvēku orientēta, sadarbībā balstīta, optimistiska un eksperimentāla pieeja. Ar jauniešiem tā labi darbojas, jo viņi kļūst par daļu no pārmaiņām, vienlaikus veidojot jaunu risinājumu. To var izmantot, lai veidotu un pārveidotu dažādas jauniešiem domātas programmas, instrumentus vai telpas. (Design Thinking for Educators Toolkit (Rīku kopums “Dizaina domāšana pedagogiem”), 2012).

(6)  Pie informācijas par jauniešu dzīvesveidu un dzīves tendencēm pieder ziņas par jauniešiem no socioloģiskā, psiholoģiskā un pedagoģiskā viedokļa. Šādai informācijai būtu jāsniedz atbilde uz tādiem jautājumiem kā, piemēram: Kādas ir jauniešu intereses? No kā viņi baidās? Kā viņi mācās? Kā viņi pavada brīvo laiku? Kāda ir viņu mijiedarbība sociālajos tīklos? Kā viņi pārvalda savas finanses?

(7)  Kā piemēru šeit varētu minēt radošu semināru, kura mērķis ir izveidot jaunu lietojumprogrammu mobilajām ierīcēm un kuru apmeklē jaunatnes darbinieki, jaunieši un IKT speciālisti.

(8)  Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.


PIELIKUMS

Pieņemot šos secinājumus, Padome jo īpaši atgādina par šādiem dokumentiem:

Komisijas paziņojums “Eiropa 2020” (1), ko apstiprinājusi Eiropadome, un tā pamatiniciatīvas “Jaunas prasmes un darba vietas” (2), “Inovācijas savienība” (3) un “Digitālā programma Eiropai” (4),

Padomes 2016. gada 30. maija secinājumus par jaunatnes sektora ieguldījumu integrētā starpsektoru pieejā jauniešu vardarbīgas radikalizācijas novēršanai un apkarošanai (5),

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2015. gada 15. decembra Rezolūcija par Eiropas Savienības darba plānu jaunatnes jomā 2016.–2018. gadam (6),

Padomes 2015. gada 18. maija secinājumi par starpnozaru politikas sadarbības pastiprināšanu, lai efektīvi risinātu sociāli ekonomiskos izaicinājumus, ar kuriem saskaras jaunieši (7),

Padomes 2014. gada 20. maija secinājumi par jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanu, lai sekmētu jauniešu sociālo iekļautību (8),

Padomes 2013. gada 25. novembra secinājumi par to jauniešu pastiprinātu sociālo iekļaušanu, kas nav iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītībā, ne apmācībā (9),

Padomes 2013. gada 16. maija secinājumi par kvalitatīva darba ar jaunatni ieguldījumu jauniešu attīstībā, labklājībā un sociālajā iekļautībā (10),

Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikums par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (11),

Padomes 2012. gada 11. maija secinājumi par jauniešu jaunrades un inovācijas potenciāla sekmēšanu (12),

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2010. gada 18. novembra Rezolūcija par darbu ar jaunatni (13),

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2010. gada 11. maija Rezolūcija par jauniešu aktīvu integrāciju – bezdarba un nabadzības izskaušana (14),

pētījumi un paziņojumi:

Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgais ziņojums par to, kā tiek īstenots atjauninātais regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) (15),

Ekspertu grupas jautājumos par darba ar jaunatni kvalitātes sistēmām ES dalībvalstīs ziņojums (2015),

Eiropas jaunatnes darba otrā konventa deklarācija (2015) (16).


(1)  7110/10.

(2)  17066/10.

(3)  14035/10.

(4)  9981/10/REV 1.

(5)  9640/16.

(6)  OV C 417, 15.12.2015., 1. lpp.

(7)  OV C 172, 27.5.2015., 3. lpp.

(8)  OV C 183, 14.6.2014., 18. lpp.

(9)  OV C 30, 1.2.2014., 5. lpp.

(10)  OV C 168, 14.6.2013., 5. lpp.

(11)  OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.

(12)  OV C 169, 15.6.2012., 1. lpp.

(13)  OV C 327, 4.12.2010., 1. lpp.

(14)  OV C 137, 27.5.2010., 1. lpp.

(15)  OV C 417, 15.12.2015., 17. lpp.

(16)  http://pjp-eu.coe.int/documents/1017981/8529155/The+2nd+European+Youth+Work+Declaration_FINAL.pdf/cc602b1d-6efc-46d9-80ec-5ca57c35eb85


Top