Help Print this page 

Document 32016G1215(01)

Title and reference
Padomes Rezolūcija par jauno prasmju programmu iekļaujošai un konkurētspējīgai Eiropai

OJ C 467, 15.12.2016, p. 1–2 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Languages, formats and link to OJ
BG ES CS DA DE ET EL EN FR GA HR IT LV LT HU MT NL PL PT RO SK SL FI SV
HTML html BG html ES html CS html DA html DE html ET html EL html EN html FR html HR html IT html LV html LT html HU html MT html NL html PL html PT html RO html SK html SL html FI html SV
PDF pdf BG pdf ES pdf CS pdf DA pdf DE pdf ET pdf EL pdf EN pdf FR pdf HR pdf IT pdf LV pdf LT pdf HU pdf MT pdf NL pdf PL pdf PT pdf RO pdf SK pdf SL pdf FI pdf SV
Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal
 To see if this document has been published in an e-OJ with legal value, click on the icon above (For OJs published before 1st July 2013, only the paper version has legal value).
Multilingual display
Text

15.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 467/1


Padomes Rezolūcija par jauno prasmju programmu iekļaujošai un konkurētspējīgai Eiropai

(2016/C 467/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

APZINOTIES JAUNO POLITIKAS KONTEKSTU, kurā:

jaunas darba metodes, automatizācija un robotizācija ietekmē dažādās zināšanas, prasmes un kompetences, kas vajadzīgas aizvien konkurējošākā, sarežģītākā un multikulturālākā pasaulē; daudzas ekonomikas nozares piedzīvo straujas tehnoloģiskas un strukturālas pārmaiņas, un digitālā kompetence un caurviju prasmes ir kļuvušas nepieciešamas, lai novērstu prasmju trūkumu un neatbilstības un lai cilvēki būtu spējīgi veikt nākotnes darba uzdevumus un pielāgoties tiem un sociālām pārmaiņām,

zems pamatprasmju, caurviju prasmju un digitālās kompetences līmenis var apdraudēt nodarbināmību un aktīvu dalību sabiedrībā,

tai pat laikā dažādās Eiropas daļās atšķirīgā mērā ir vērojamas dažādas parādības, piemēram, ilgstoši zemas ekonomikas un nodarbinātības izaugsmes periodi, kas īpaši skar jauniešus, sabiedrības novecošana, kā arī pieaugošas migrācijas pūsmas, zems inovācijas līmenis un jauni drošības riski;

1.

PIEŅEM ZINĀŠANAI Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu Komitejai un Reģionu komitejai “Jaunā prasmju programma Eiropai – Kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai” (1); PAUŽ GANDARĪJUMU par tās ieguldījumu kopīgajos centienos saistībā ar prasmju attīstību Eiropas Savienībā un par darba un izglītības pasauļu tuvināšanu; un ATGĀDINA, ka atsevišķus priekšlikumus Jaunās prasmju programmas Eiropai ietvaros izskatīs attiecīgās Padomes struktūras;

2.

PIEKRĪT, ka to izšķirīgā nozīmīguma dēļ būtu jāuzsver šādi jautājumi:

a)

izglītības un apmācības uzdevums ir ne tikai sagatavot darba tirgum, bet arī ieguldīt sociālajā iekļaušanā un kohēzijā – ar indivīdu plašākas personīgās izaugsmes un mūžizglītības starpniecību, tādējādi veidojot kritisku, pārliecinātu, aktīvu un neatkarīgu pilsoni, kurš ir spējīgs izprast mūsdienu sabiedrības sarežģītību un var tikt galā ar tajā notiekošajām straujajām pārmaiņām. Ir svarīgi koncentrēties ne tikai uz darba tirgus tūlītējām vajadzībām, bet arī uz tādiem izglītības un apmācības aspektiem, kas spēj sekmēt inovāciju, uzņēmējdarbību un radošumu, veidot nozares, radīt darbvietas un jaunus tirgus, pavērt cilvēkiem (tostarp visneaizsargātākajiem) iespējas, bagātināt demokrātisko dzīvi un veidot pilsoņus, kas uzņemas pienākumus, ir talantīgi un aktīvi. Ņemot vērā nesenos traģiskos notikumus saistībā ar radikalizāciju Eiropā, vēl jo svarīgāk ir pievērst uzmanību pilsoniskām, demokrātiskām, starpkultūru kompetencēm un kritiskai domāšanai;

b)

lai attīstītu dzīvē un turpmākajā darbā nepieciešamo plašu kompetenču kopumu, izglītojamajiem visos vecumos ir nepieciešami izcili skolotāji un pasniedzēji. Skolotāji un pasniedzēji var iedvesmot izglītojamos un palīdzēt tiem apgūt labākas un atbilstošākas zināšanas, prasmes un kompetences, un viņiem ir svarīga loma jaunu mācīšanas un mācīšanās metožu ieviešanā. Tomēr ir vajadzīgi pastāvīgi un ilgstoši centieni, lai skolotāja profesijai piesaistītu, tajā atbalstītu un noturētu talantīgas un izcilas personības, nodrošinot, ka skolotājiem un pasniedzējiem būtu pienācīga darba vide un viņi paši pastāvīgi iepazītos ar jaunākajām norisēm, un būtu atvērti apkārt notiekošajām tehnoloģiskajām un sociālajām pārmaiņām;

c)

ciešākas saiknes starp izglītības un apmācības un darba pasauli, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas, ir ļoti būtiskas, lai nodrošinātu, ka tiek atraisīts ikviena indivīda potenciāls un talants, kas sekmē to labāku nodarbināmību, integrāciju un aktīvu dalību sabiedrībā; šādas saiknes palīdz arī nodrošināt, lai izglītības un apmācības sistēmas arī turpmāk būtu elastīgas un reaģētu uz pārmaiņām sabiedrībā un darba tirgū. Turklāt ir svarīgi sekmēt darba devēju iesaisti savu darba ņēmēju mūžizglītības veicināšanā;

d)

digitālās kompetences apguve agrīnā vecumā ir ļoti būtiska, taču izglītībai un apmācībai ir jāreaģē ne tikai uz pašreizējām darba tirgus vajadzībām pēc konkrēti identificētām tehniskām prasmēm, bet arī uz ilgāka termiņa mērķi, proti, elastīgas domāšanas un zinātkāres attīstīšanu, kas vajadzīga, lai pielāgotu un iegūtu jaunas, līdz šim neidentificētas zināšanas, prasmes un kompetences, kuras būs vajadzīgas, lai virzītu nākotnes tehnoloģisko attīstību;

e)

pasākumi, kas ieskicēti Jaunajā prasmju programmā Eiropai, būtu jāveic saskaņā ar stratēģisko sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020), jo tā apvieno visus mācīšanās veidus, pilnībā ievēro subsidiaritāti, piedāvā noderīgu platformu dalībvalstu politikas atbalstam un ES līmeņa sadarbības stiprināšanai, kā arī saskaņā ar citiem relevantiem politikas procesiem, piemēram, Eiropas pusgadu. Eiropas līmeņa koordinācijas pasākumiem izglītības, apmācības un prasmju jomā un ziņošanas jautājumos vajadzētu būt efektīviem un lietderīgiem, par to vienojoties dalībvalstīm un Komisijai. Pilnībā būtu jāizmanto dalībvalstu pieredze, pamatojoties uz jau pastāvošajām struktūrām;

f)

būtu jāapsver pienācīga ES finansējuma pieejamība, lai nodrošinātu to darbību dzīvotspēju, kas apstiprinātas saskaņā ar Jauno prasmju programmu Eiropai.

3.

AICINA Komisiju, iesniedzot papildu izpildes rezultātus saskaņā ar Jauno prasmju programmu Eiropai, ņemt vērā šo rezolūciju.


(1)  Dok. 10038/16.


Top