14.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/1

1.

šā jautājuma politisko kontekstu, kas izklāstīts šo secinājumu pielikumā;

2.

jaunieši, viņu vērtības un attieksme, kā arī prasmes un kompetences ir varens mūsu sabiedrību potenciāls. Nemitīgo pārmaiņu un ar sabiedrību un ekonomiku saistītu izaicinājumu ietekmē arvien lielāku nozīmi iegūst jauniešu sociālā iekļautība, aktīvs pilsoniskums un tas, lai demokrātiskās vērtības būtu kopīgas;

3.

nesenie teroristu uzbrukumi Beļģijā, Francijā un Dānijā un Eiropā agrāk piedzīvotas līdzīgas nežēlīgas vardarbības izpausmes, kā arī naida runas un naida noziegumu (1), propagandas un vardarbīgas ksenofobijas incidentu pieaugums Eiropā liecina, ka visiem sabiedrības sektoriem, tostarp jaunatnes sektoram, ir steidzami jādod savs ieguldījums cīņā pret vardarbīgu radikalizāciju (2) un centienos saglabāt sabiedrības stabilitāti un labvēlīgu un drošu vidi augšanai.

4.

kaut arī pret vardarbīgu radikalizāciju ir jāvēršas un ar to jācīnās dažādās frontēs, ir izšķirīgi svarīgi, lai draudi un briesmas, ko vardarbīga radikalizācija rada jauniešiem, tiktu apzināti, novērsti un apkaroti ar agrīnu un efektīvu iejaukšanos, respektējot jauniešu kultūrdaudzveidību;

5.

identitātes attīstību var ietekmēt daudzi faktori, piemēram, dažādas problēmas ģimenes kontekstā, vienaudži, internets un sociālie mediji, politiskā vide un tādu jauniešu grupu vieta sabiedrībā, kuras bieži saskaras ar diskrimināciju, pazemojumiem, izstumšanu, netaisnību un perspektīvu trūkumu, frustrācijas sajūtu, kas varētu izraisīt vardarbīgu radikalizāciju;

6.

vecāku, brāļu un māsu, vienaudžu un citu attiecīgu personu (3) atbalstam ir izšķirīga nozīme pozitīvā identitātes attīstībā. Tas var ietvert starpkultūru izpratni un respektu pret apkārtējiem, aktīvu dalību sabiedrībā, bet arī garīguma, reliģijas vai ticības aspektus un nozīmē arī piederības sajūtas stiprināšanu, kas ir vajadzīga kā pretspēks tai informācijai un ekstrēmistiskajām idejām, ar ko jaunieši var saskarties.

7.

jaunieši būtu jāmudina veikt pašanalīzi, attīstīt empātiju, apgūt kritisko domāšanu, iemācīties, kā sadzīvot ar problēmām un nenoteiktību un kā tikt galā ar situācijām un emocijām, kas viņos izraisa diskomfortu, tādējādi kļūstot izturīgākiem, un kā saglabāt konstruktīvas attiecības starp dažādām sabiedrības grupām;

8.

jauniešiem ir jābūt priekšstatam un izpratnei par to, ko nozīmē demokrātija, vienlīdzība, cilvēka cieņas, cilvēktiesību, plurālisma un daudzveidības respektēšana, kā arī jābūt apguvušiem mediju un informācijas lietotprasmi. Tas veicina kritisko domāšanu, izpratni un zināšanas par to, kā vardarbīgu ekstrēmistu grupas propagandas izplatīšanas nolūkos var sagrozīt un izmantot informāciju;

9.

vardarbīgas radikalizācijas novēršanas pasākumi nedrīkstētu izraisīt jauniešu grupu stigmatizāciju, diskrimināciju vai ksenofobisku attieksmi pret šīm grupām;

10.

darbs ar jaunatni ir pieejams un iesaistošs pakalpojums, paņēmiens un instruments, kura mērķis ir panākt, lai visu jauniešu identitāte attīstītos pozitīvi, kas nodrošina neformālu un ikdienēju vidi vērtību, prasmju, kompetenču un talantu attīstībai un atvērtību, kas jauniešiem turklāt ļauj apzināties un pārvaldīt riskus, ar kuriem viņi varētu saskarties, tostarp vardarbīgu radikalizāciju;

11.

darbā ar jaunatni izmanto plašu un holistisku pieeju, aktīvi iesaista jauniešus un strādā kopā gan ar jauniešiem, gan jauniešu grupām, lai rastu risinājumu viņu jautājumiem un problēmām. Tādējādi darbs ar jaunatni piedāvā drošu vidi, kurā augt, veidot savu identitāti, izjust piederību un piedzīvot vienaudžu pozitīvu ietekmi, un tas varētu novērst nelabvēlīgu spiedienu no biedru puses, kas izraisa vardarbīgu radikalizāciju;

12.

jaunatnes sektors sadarbībā ar izglītības sektoru un citiem relevantiem sektoriem un dalībniekiem var sniegt izšķirīgu ieguldījumu integrētā starpsektoru pieejā vardarbīgas radikalizācijas problēmas risināšanai, jo īpaši tās agrīnajos posmos, sniedzot atbalstu jauniešu attīstībai un rīcībai, veicinot demokrātijas un plurālisma principus, iekļautību un aktīvu pilsoniskumu un vēršoties pret nelabvēlīgiem faktoriem, tādiem kā diskriminācija un perspektīvu trūkums, kas ietekmē jauniešu dzīvi;

13.

dažādie iesaistītie elementi, vardarbīgas radikalizācijas sarežģītība un tās dziļā ietekme uz sabiedrību prasa, lai tiktu izmantota integrēta starpsektoru pieeja vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī. Šī pieeja iekļauj dažādus sektorus un dalībniekus, tostarp darbu ar jaunatni, jauniešu vadītas organizācijas un izglītību;

14.

integrētā starpsektoru pieejā jaunatnes politika un darbs ar jaunatni, kur galvenā uzmanība veltīta drošai un iekļaujošai videi, uzsvērta ikdienēja un neformāla mācīšanās, kā arī novēršanas centieni, būtu jāsaskaņo ar citu attiecīgo sektoru politiku, rīkiem un pasākumiem, tādiem kā agrīna ziņošana par radikalizāciju, efektīva iejaukšanās un cīņa pret vardarbīgu radikalizāciju. Šādā veidā ir iespējams izveidot tādu pieeju jauniešiem, vienaudžiem, ģimenēm un viņu sociālajiem tīkliem, kas ir saskaņota un strukturēta, kurā notiek savstarpēja informācijas apmaiņa un kas tiek savstarpēji atbalstīta;

15.

šādai pieejai būtu jānozīmē, ka atkarībā no radikalizācijas pakāpes tiek izmantotas dažādas stratēģijas: sākot ar vispārīgām novēršanas stratēģijām (4) radikalizācijas agrīnos posmos un beidzot ar mērķtiecīgāku pieeju, kas vērsta uz konkrētām grupām vai indivīdiem, kad faktiski notiek vardarbīga radikalizācija. Tas papildina darba ar jaunatni, kas ir daļa no starpsektoru centieniem, pamatuzdevumu, palīdzot jauniešiem atrast savu ceļu sabiedrībā un nosargājot jauniešus no vardarbīga ekstrēmisma briesmām.

16.

strādāt pie integrētas starpsektoru pieejas valsts, reģionālā un vietējā līmenī, lai sasniegtu visus vardarbīgas radikalizācijas riskam pakļautos jauniešus, šādā nolūkā:

17.

attiecīgos gadījumos atzīt un stiprināt jaunatnes sektoru saistībā ar:

18.

saglabāt pastāvošos ilgtspējīgos pasākumus un praksi, kas pierādījuši savas sekmes un īstenot vajadzības gadījumā jauniešiem īpaši pielāgotus inovatīvus un ilgtspējīgus pasākumus un praksi šādās jomās: darbības vietējā līmenī, demokrātiskā līdzdalība, starpkultūru mācīšanās un dialogs, aktīvs pilsoniskums un pozitīva līdzinieku izglītība;

19.

palielināt Eiropas līmeņa sadarbību zināšanu un prakses apmaiņā, strādājot kopā ES kontekstā, tostarp ekspertu grupā aktīva pilsoniskuma un marginalizācijas un vardarbīgas radikalizācijas novēršanas jautājumos, digitalizācijas ekspertu grupā un Radikalizācijas izpratnes tīklā, kā arī ar relevantām trešām valstīm un Eiropas Padomi (7), lai veiktu zināšanu un paraugprakses apmaiņu par vardarbīgas radikalizācijas novēršanu, tostarp sociālo mediju, pretnaratīva (8) un digitālā darba ar jaunatni izmantošanu;

20.

apmainīties ar informāciju un paraugpraksi un attiecīgā gadījumā izstrādāt vadošus principus par to, kā veidot koalīcijas vai tīklus integrētai un starpsektoru pieejai, izpētot, kā sadarboties efektīvi, saderīgi un saskaņoti, ņemot vērā ES dažādo kultūru kontekstu;

21.

veicināt dialoga un efektīva pretnaratīvu attīstību, lai sniegtu atbalstu vecākiem, brāļiem un māsām, vienaudžiem un citiem, kas kontaktējas ar jauniešiem, kuriem pastāv vardarbīgas radikalizācijas risks, un informācijas sniegšanu par esošām atbalsta sistēmām un konsultāciju iespējām;

22.

attiecīgā gadījumā izstrādāt apmācības un izglītības moduļus jaunatnes darbiniekiem, kas būtu pamats izglītības materiāliem, ko izmantot valsts, reģionālā un vietējā līmenī, lai nodrošinātu, ka darbā ar jaunatni tiek izmantotas pietiekamas jaunākās zināšanas, informācija, rīki un prasmes attiecībā uz:

23.

veicināt un atbalstīt līdzinieku seminārus jaunatnes darbiniekiem, ekspertiem, politikas veidotājiem un pētniekiem, lai radītu iespēju veikt paraugprakses un informācijas apmaiņu par to, kāda ir labākā pieeja vardarbīgas radikalizācijas jautājumam;

24.

veicināt, ierosināt, koordinēt, atbalstīt un darīt pieejamus padziļinātu pētījumu par vardarbīgu radikalizāciju rezultātus, lai nostiprinātu zināšanas par šiem jautājumiem, piemēram, vardarbīgas radikalizācijas mērogu, pirmsākumiem, aizsargfaktoriem, iemesliem un kognitīvo, kā arī emocionālo dinamiku, lai dalībvalstis un Eiropas Savienība varētu izstrādāt uz pierādījumiem balstītu politiku un praksi;

25.

nodrošināt ekspertu grupas aktīva pilsoniskuma un marginalizācijas un vardarbīgas radikalizācijas novēršanas jautājumos darba rezultātu optimālu izplatīšanu, kas sniegs izmantojamas norādes jaunatnes darbiniekiem, sociālā darba organizācijām un profesionāļiem integrētā, uz sadarbību vērstā kontekstā par to, kā sasniegt jauniešus, kuri pakļauti vardarbīgas radikalizācijas riskam;

26.

apsvērt, kā ES esošās programmas, piemēram, “Erasmus+”, Radošā Eiropa un programmu “Eiropa pilsoņiem”, varētu vislabāk izmantot, lai veicinātu no dažādas vides nākušu jauniešu sociālo iekļaušanu, tādējādi veicinot radikalizācijas novēršanu un panākot spēju nostiprināšanu darbā ar jaunatni, sadarbībā šajā jautājumā ar izglītības sektoru un citiem relevantiem sektoriem, kā arī iespēju došanu pašiem jauniešiem.