Help Print this page 

Document 52016XG0614(03)

Title and reference
Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par integritātes, pārredzamības un labas pārvaldības uzlabošanu nozīmīgos sporta pasākumos

OJ C 212, 14.6.2016, p. 14–17 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Languages, formats and link to OJ
BG ES CS DA DE ET EL EN FR GA HR IT LV LT HU MT NL PL PT RO SK SL FI SV
HTML html BG html ES html CS html DA html DE html ET html EL html EN html FR html HR html IT html LV html LT html HU html MT html NL html PL html PT html RO html SK html SL html FI html SV
PDF pdf BG pdf ES pdf CS pdf DA pdf DE pdf ET pdf EL pdf EN pdf FR pdf HR pdf IT pdf LV pdf LT pdf HU pdf MT pdf NL pdf PL pdf PT pdf RO pdf SK pdf SL pdf FI pdf SV
Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal
 To see if this document has been published in an e-OJ with legal value, click on the icon above (For OJs published before 1st July 2013, only the paper version has legal value).
Multilingual display
Text

14.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 212/14


Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par integritātes, pārredzamības un labas pārvaldības uzlabošanu nozīmīgos sporta pasākumos

(2016/C 212/07)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOMES UN PADOMĒ SANĀKUŠO DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ŅEMOT VĒRĀ:

1.

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2014. gada 21. maija Rezolūciju par Eiropas Savienības sporta darba plānu 2014.–2017. gadam, kurā integritāte jeb godprātīgums sportā ir viena no trim galvenajām prioritātēm;

2.

labas pārvaldības principus sportā, kurus 2013. gadā iesniedza ekspertu grupa labas pārvaldības jautājumos, un pamatprincipus par demokrātiju, cilvēktiesībām un darba tiesībām, jo īpaši saistībā ar nozīmīgu sporta pasākumu piešķiršanas kārtību (1), ar ko šī pati ekspertu grupa klajā nāca 2016. gada janvārī;

3.

ekspertu grupas sporta ekonomiskās dimensijas jautājumos 2016. gada janvārī iesniegtos ieteikumus par nozīmīgiem sporta pasākumiem, jo īpaši par to pēctecības aspektiem, īpaši pievēršoties sociālai, ekonomiskai un vides ilgtspējai (2);

4.

pasaules mēroga ierosmes (3), tostarp tādas starptautiskās sporta kustības ierosmes kā Olimpiskā rīcības programma 2020, ko Starptautiskā Olimpiskā komiteja pieņēma savā 127. sesijā 2014. gada 12. decembrī un kas ietver ieteikumus, kuros liela uzmanība tiek pievērsta integritātes jautājumiem un tam, lai ilgtspējīga attīstība tiktu padarīta par nozīmīgu sporta pasākumu, tostarp olimpisko spēļu, neatņemamu sastāvdaļu (4);

UZSVEROT, KA:

5.

nozīmīgi sporta pasākumi (5) piedāvā vilinošas iespējas, lai valsts un starptautiskā kontekstā cildinātu sporta rezultātus, vērtības un sporta sniegtos ieguvumus. Nozīmīgi sporta pasākumi var būt pozitīvs paraugs, kas piesaista milzīgu uzmanību no sportistiem, ieinteresētajām personām un sabiedrības un kas pieaugušajiem un bērniem var dod vēlmi līdzdarboties sportā;

6.

nozīmīgiem sporta pasākumiem var būt svarīga loma reģiona vai pilsētas attīstībā, un tiem var būt liels potenciāls attiecībā uz ekonomisko un sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi, ja tie, sākot no pēc iespējas agrīna posma, ir rūpīgi plānoti. Svarīga var būt nozīmīgu sporta pasākumu pēctecība un ilgtspēja – gan attiecībā uz nozīmīgu sporta pasākumu leģitimitāti, gan uz tiem sniegto atbalstu;

7.

nozīmīgu sporta pasākumu kontekstā tiek izvirzīti būtiski integritātes un pārvaldības jautājumi, piemēram, demokrātiska un pārredzama lēmumu pieņemšana, pārskatatbildība, ilgtspējīga attīstība un pozitīva pēctecība, cilvēktiesības, tostarp bērna tiesības un darba ņēmēju tiesības un dzimumu līdztiesība, kā arī visa veida diskriminācijas un tādu apdraudējumu novēršana, kas skar sporta integritāti, piemēram, dopinga lietošana, vienošanās par spēļu rezultātiem un vardarbība;

8.

nozīmīgi sporta pasākumi – ņemot vērā uzmanību, ko tie pievērš, un ar tiem saistītās augstās finansiālās un ekonomiskās likmes – ir neaizsargāti pret tādiem procesiem, kas var graut sporta integritāti; tādējādi nozīmīgi sporta pasākumi ir ne tikai platforma, bet arī ievērojams pārbaudījums integritātei, pārredzamībai un labai pārvaldībai, tostarp ilgtspējai un pēctecībai;

APZINOTIES:

9.

problēmas, ar ko sastopas sporta organizācijas, publiskas iestādes valsts, reģionālā un vietējā mērogā, uzņēmumi, plašsaziņas līdzekļi un citi partneri, lai veiktos pasākumus un objektus padarītu ilgtspējīgus un lai nodrošinātu pienācīgu kārtību visos nozīmīgu sporta pasākumu posmos (priekšizpēte, kandidatūras pieteikšana, sagatavošanās, organizēšana, novērtēšana, pēctecība);

10.

to, ka dažos gadījumos ir ierobežota pārredzamība gan sporta pasākumu piešķīrēju, gan kandidatūru pieteicēju lēmumu pieņemšanas procedūrās un procesos visos nozīmīgu sporta pasākumu posmos; un to, ka labas pārvaldības principu īstenošana starptautiskās sporta federācijās ir ierobežota;

11.

nozīmīgu sporta pasākumu finansiālās, tehniskās, politiskās un leģislatīvās prasības un ar tām saistītās izmaksas (6), kā arī to, ka pastāv aizvien lielāka konkurence attiecībā uz kandidatūru pieteicējiem un iespējama “kandidatūru pārsolīšana”, kas izraisa ar to saistīto uzņemšanas izmaksu pieaugumu, tādējādi mazākas ES valstis un pilsētas bieži izslēdzot no kandidēšanas uz šādu pasākumu uzņemšanu un to rīkošanas;

12.

vairāku kandidātpilsētu un kandidātvalstu atteikšanos no nozīmīgu sporta pasākumu rīkošanas ES, to, ka arvien mazāk nozīmīgu sporta pasākumu tiek rīkoti ES, un to, ka samazinās Eiropas pilsoņu atbalsts šādu pasākumu uzņemšanai (7);

13.

ES valstu un sporta federāciju pastiprināto interesi dažus nozīmīgus sporta pasākumus uzņemt kopīgi vairākās valstīs, reģionos un pilsētās reizē;

UZSVEROT:

14.

nozīmīgos sporta pasākumos iesaistīto valsts, reģionālo un vietējo publisko iestāžu lomu, piemēram, attiecībā uz finansējumu, infrastruktūru, vides aizsardzību, drošumu un drošību, kā arī nozīmīgu sporta pasākumu ilgtspējas un pēctecības plānošanu un nodrošināšanu;

15.

to, ka no sporta organizācijām tiek sagaidīts, ka tās savus sporta veidus pārvaldīs saskaņā ar labas pārvaldības pamatā esošiem un atzītiem principiem, tādiem kā pārredzamība, demokrātiski procesi, kontroles un līdzsvara sistēma un solidaritāte, ņemot vērā galvenokārt pašregulēto sporta nozares organizāciju;

16.

nozīmi, kāda ir pastiprinātam un nepārtrauktam dialogam un sadarbībai starp publiskām iestādēm un sporta organizācijām, kas balstīts uz attiecīgu dialogu starp ES un starptautisko sporta kustību, kā rezultātā tiek radītas kopīgas vērtības attiecībā uz integritāti, pārredzamību un labu pārvaldību un ilgtspējīgu attīstību, kā arī kopīgas vienošanās un kārtība, kur tiek ņemta vērā katra atbildība un intereses;

ATTIECĪGI AICINA DALĪBVALSTIS,

ŅEMOT VĒRĀ SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU:

17.

veicināt un īstenot integritāti, pārredzamību un labu pārvaldību nozīmīgos sporta pasākumos visos pasākuma posmos (priekšizpēte, kandidatūras pieteikšana, sagatavošanās, organizēšana, novērtēšana un pēctecība), tostarp laikposmā pēc pasākuma beigām, un pievēršoties visām ieinteresētajām personām, kas pasākumā ir iesaistītas kā partneri, īstenojot šādas iniciatīvas:

a)

visos nozīmīgu sporta pasākumu posmos garantēt pārredzamu un demokrātisku procedūru izmantošanu un prasīt to pašu no visiem pārējiem partneriem, īpašu uzmanību pievēršot sabiedrības informēšanai un iesaistīšanai un neatkarīgai ziņošanai, revīzijām, izvērtēšanai un atbildībai; un pirms lēmuma par pieteikumu veikt uzticamu izmaksu un ieguvumu analīzi;

b)

nozīmīgu sporta pasākumu publiskajam atbalstam izmantot pārredzamus un relevantus kritērijus attiecībā uz iesaistītajām organizācijām, prasot, piemēram, labas pārvaldības pamatprincipu īstenošanu un šo organizāciju izmantoto procedūru pārredzamību un demokrātiskumu;

c)

no visām ieinteresētajām personām, kas iesaistītas kā partneri nozīmīgos sporta pasākumos, prasīt ievērot atzītus starptautiskos standartus un piedalīties tādās iniciatīvās kā ANO Globālais līgums, ANO Vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, ISO 26000 un 20121;

d)

izmantot pārredzamus un relevantus principus kā pamatu, lai nozīmīgiem sporta pasākumiem sniegtu publisko atbalstu attiecībā uz tādiem konkrētiem ar integritāti saistītiem jautājumiem kā cilvēktiesības, tostarp bērna tiesības un darba ņēmēju tiesības un dzimumu līdztiesība, kā arī novērst visa veida diskrimināciju un apdraudējumu sporta integritātei, piemēram, dopinga lietošanu, iepriekšēju vienošanos par spēļu iznākumu un vardarbību;

18.

nodrošināt nozīmīgu sporta pasākumu ilgtermiņa un pozitīvu pēctecību kā daļu no labas pārvaldības, kā arī sociālo, ekonomisko un vides ilgtspēju ES dalībvalstu pilsētu un reģionu attīstības kontekstā;

AICINA DALĪBVALSTIS UN EIROPAS KOMISIJU SASKAŅĀ AR TO ATTIECĪGAJĀM PILNVARĀM:

19.

turpmākajā darbā saistībā ar sporta jautājumiem ES mērogā iekļaut nozīmīgu sporta pasākumu integritāti, pārredzamību, labu pārvaldību, ilgtspēju un pēctecību, tostarp atvieglojot informācijas apmaiņu un diskusijas par attiecīgiem tematiem, kas saistīti ar nozīmīgiem sporta pasākumiem;

20.

atbalstīt to kritēriju un procedūru īstenošanu, kas saistīti ar nozīmīgu sporta pasākumu integritāti, pārredzamību un labu pārvaldību, tostarp ilgstpēju un pēctecību, vajadzības gadījumā balstoties uz esošām pamatnostādnēm un ieteikumiem un saskaņā ar atzītām starptautiskām deklarācijām un standartiem, kurus dalībvalstis un vietēja mēroga iestādes varētu izmantot kā atsauces punktus nozīmīgu sporta pasākumu publiskajam atbalstam;

21.

noteikt un izstrādāt modeļus publiskajai–privātajai sadarbībai un attiecībā uz šo sadarbību apmainīties ar paraugpraksi, ko varētu izmantot dalībvalstis un vietējās iestādes, slēdzot partnerattiecību nolīgumus nolūkā rīkot nozīmīgus sporta pasākumus, īpašu uzmanību pievēršot sporta pasākumiem, kas notiek vairākās valstīs, reģionos un pilsētās;

AICINA EIROPAS KOMISIJU:

22.

uzsākt pētījumu par nozīmīgu sporta pasākumu organizēšanu vairākās ES valstīs un reģionos vienlaikus, ņemot vērā iespējamos administratīvos un likumdošanas šķēršļus valstu un Eiropas līmenī un šādu pasākumu paredzamo ietekmi;

23.

atbalstīt transnacionālus projektus un attiecīgā gadījumā neatkarīgus pētījumus par nozīmīgu sporta pasākumu integritāti, pārredzamību un labu pārvaldību, ieskaitot ilgtspējas un pēctecības aspektus, saistībā ar tādām ES finansējuma programmām kā Erasmus+ un “Apvārsnis 2020”;

24.

mudināt uz labas prakses un mācību pieredzes apmaiņu un publicēšanu un veicināt zināšanu nodošanu starp ES dalībvalstīm un sporta kustību par nozīmīgu sporta pasākumu integritāti, pārredzamību un labu pārvaldību, ieskaitot ilgtspējas un pēctecības aspektus, kā arī atbalstīt un mudināt noteikt un vajadzības gadījumā izstrādāt metodes un instrumentus, tostarp:

a)

uzticamas izmaksu un ieguvumu analīzes;

b)

sabiedrības atbalsta mērīšanu;

c)

nozīmīgu sporta pasākumu sociālo, ekonomisko ietekmi un ietekmes uz vidi mērīšanu;

d)

ārēju un neatkarīgu nozīmīgu sporta pasākumu izvērtējumu;

25.

izveidot vienkāršu pārraudzības sistēmu, piemēram, apņemšanās sarakstu vai izmantojot ANO Globālo līgumu, lai mērītu virzību ceļā uz integritāti, pārredzamību un labu pārvaldību nozīmīgu sporta pasākumu organizēšanā ES dalībvalstīs;

AICINA STARPTAUTISKO SPORTA KUSTĪBU, ŅEMOT VĒRĀ SPORTA AUTONOMIJU, APSVĒRT:

26.

turpināt pieejamu un pievilcīgu nozīmīgu sporta pasākumu organizēšanu, kas atspoguļo sporta pozitīvā vērtības un sporta nozīmi sabiedrībā un sociālās kohēzijas veicināšanā;

27.

mudināt īstenot labas pārvaldības pamatprincipus, kuru rezultātā tiek nodrošināta pārredzamība, demokrātiski procesi, kontroles mehānismi un solidaritāte attiecībā uz nozīmīgu sporta pasākumu organizēšanu, un ievērot atzītos starptautiskos standartus, kā arī piedalīties tādās iniciatīvās kā ANO Globālais līgums un ANO Vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, un ISO 26000 un 20121;

28.

veicināt, īstenot un uzraudzīt integritāti, pārredzamību un labu pārvaldību nozīmīgos sporta pasākumos visos pasākuma posmos, ietverot priekšizpēti, kandidatūras pieteikšanu, sagatavošanos, organizēšanu, izvērtēšanu un pēctecību, un pievērsties visām ieinteresētajām personām, kas ir iesaistītas kā pasākuma partneri;

29.

izmantot pārredzamas un demokrātiskas procedūras visos nozīmīgu sporta pasākumu posmos un prasīt no pārējiem partneriem to pašu, īpašu uzmanību veltot valstu, reģionu un vietējo sporta organizāciju, sabiedrības informēšanai un iesaistīšanai un neatkarīgai ziņošanai, revīzijai, izvērtēšanai un pārskatatbildībai;

30.

izstrādāt un publicēt reālistisku prasību katalogu nozīmīgu sporta pasākumu kandidatūras pieteikšanas posmā, tostarp pārredzamas atlases procedūras un relevantus atlases kritērijus nozīmīgu sporta pasākumu piešķiršanai, attiecībā uz konkrētiem integritātes jautājumiem, piemēram, cilvēktiesībām, tostarp bērna tiesībām un darba ņēmēju tiesībām un dzimumu līdztiesību, kā arī visa veida diskriminācijas un tādu apdraudējumu novēršanu, kas skar sporta integritāti, piemēram, dopinga lietošana, vienošanās par spēļu rezultātiem un vardarbība;

31.

līguma ar uzņemošo organizāciju prasībās, kā arī uzraugot pasākumu, aktīvi veicināt nozīmīgu sporta pasākumu sociālo, ekonomisko un vides ilgtspēju un ilgtermiņa un pozitīvu pēctecību kā daļu no labas pārvaldības (8);

AICINA DALĪBVALSTIS, EIROPAS KOMISIJU UN STARPTAUTISKO SPORTA KUSTĪBU SASKAŅĀ AR TO ATTIECĪGAJĀM PILNVARĀM:

32.

turpināt un pastiprināt dialogu starp dalībvalstīm, Eiropas Komisiju un sporta kustību par nozīmīgu sporta pasākumu integritāti, pārredzamību un labu pārvaldību, tostarp nozīmīgu sporta pasākumu ilgtspēju un pēctecību;

33.

vienoties par kopīgu darba programmu, vispirms sākot ar olimpisko kustību un atbildīgajām starptautiskajām futbola organizācijām, un ar mērķi to attiecināt uz citām starptautiskām sporta federācijām, lai uzlabotu integritāti, labu pārvaldību un pārredzamību visos nozīmīgu sporta pasākumu posmos, un pievēršoties visām partnerībā iesaistītajām ieinteresētajām personām, kuras vajadzīgas šādu pasākumu organizēšanā, tādējādi arī aktivizējot nozīmīgu pasākumu pozitīvo potenciālu un ilgtspēju, un pēctecību un atgūstot ES iedzīvotāju uzticēšanos;

34.

uzsākt kopīgu rīcību, piemēram:

a)

izstrādājot vadlīniju modeļus publiskai un privātai sadarbībai, ko izmantotu nozīmīgu sporta pasākumu organizēšanai valsts līmenī;

b)

attiecīgā gadījumā izstrādājot rīcības kodeksu visām publiskajām un privātajām personām, kas ir iesaistītas nozīmīgu sporta pasākumu uzņemošajās organizācijās;

c)

apmainoties ar informāciju un saistībā ar gaidāmiem nozīmīgiem sporta pasākumiem apspriežot tādus tematus kā ilgtspēja un pēctecība, kritērijus, kas saistīti ar integritāti un labu pārvaldību, konkrētas biedrību prasības un saistītās izmaksas, iespējamos administratīvos un likumdošanas šķēršļus Eiropas līmenī un pasākumiem drošu vidi;

d)

izmantojot esošos modeļus un attiecīgā gadījumā izstrādājot jaunus modeļus kopīgiem vairāku valstu rīkotiem nozīmīgiem sporta pasākumiem;

e)

mudinot pasākumu organizatorus pēc pasākuma beigām veikt pētījumu par pasākuma sociālo, ekonomisko ietekmi un ietekmi uz vidi tajā valstī, reģionā vai pilsētā, kas rīkojusi pasākumu;

35.

kā daļu no ES strukturētā dialoga par sportu (9) rīkot regulāru augsta līmeņa dialogu ar valdību pārstāvjiem, Eiropas un starptautiskās Olimpiskās kustības pārstāvjiem un Eiropas un starptautisko sporta federāciju pārstāvjiem, kas iesaistīti nozīmīgos sporta pasākumos, un attiecīgā gadījumā neatkarīgiem ekspertiem; balstoties uz kopīgu programmu un rīcību, kas, piemēram, minēta 34. punktā, būtu jāapspriež jautājumi par nozīmīgiem sporta pasākumiem, kuros valdībai un sporta organizācijām ir kopīga atbildība un par ko tās apmainās ar informāciju.


(1)  Dok. 14183/13 un Ekspertu grupa labas pārvaldības jautājumos (XG GG) – pamatprincipi par demokrātiju, cilvēktiesībām un darba tiesībām, jo īpaši saistībā ar nozīmīgu sporta pasākumu piešķiršanas kārtību, dokumenta galīgā redakcija 2016. gada 13. janvārī.

(2)  Ekspertu grupa sporta ekonomiskās dimensijas jautājumos (XG ECO) – ieteikumi par nozīmīgiem sporta pasākumiem, jo īpaši par to pēctecības aspektiem, īpaši pievēršoties sociālai, ekonomiskai un vides ilgtspējai (XG ECO ziņojums).

(3)  Piemēram, “Berlīnes deklarācija”, kas tika pieņemta par fizisko audzināšanu un sportu atbildīgo ministru un augstākā līmeņa amatpersonu 5. starptautiskajā konferencē (MINEPS V) 2013. gada 28.–30. maijā.

(4)  Starptautiskā Olimpiskā komiteja (2014): Olympic Agenda 2020, 20 + 20 recommendations (Olimpiskā rīcības programma 2020, 20 + 20 ieteikumi).

(5)  ES ekspertu grupa sporta ekonomiskās dimensijas jautājumos “nozīmīgu sporta pasākumu” definē kā pasākumu, ko rīko viena vai vairākas uzņemošās valstis, reģioni vai pilsētas un ko apmeklē dažādas starptautiskās delegācijas ar mērķi nodarboties ar vienu vai vairākiem sporta veidiem. Šādiem pasākumiem bieži ir raksturīgi nozīmīgi un ar loģistiku saistīti izaicinājumi. Nozīmīgi sporta pasākumi tiek lielā, starptautiskā mērogā atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos, tie uzņem vairākus tūkstošus cilvēku, tostarp atbalstītājus, žurnālistus, tehniskās grupas un amatpersonas, un tos bieži rīko vairākas dienas pēc kārtas.

(6)  Piemēram, ar pasākumu saistītas darbības izmaksas un infrastruktūras izmaksas, transporta, uzturēšanās, drošuma un drošības izmaksas.

(7)  Hover, P. un citi (2016): “Integritāte un sporta pasākumi” (Integrity and sport events), nostājas dokuments. Utrehta: Mulier Instituut (2016. gada marts).

(8)  XG ECO ziņojums, jo īpaši 1.–7. ieteikums un 21. ieteikums.

(9)  OV C 322, 27.11.2010.


Top