19.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 458/14

Galvenā ziņotāja:

Ariane RODERT

1.1.

EESK atzinīgi vērtē interesi par ieguldījumiem ar ietekmi sociālajā jomā, bet uzsver, ka minētais jautājums ir jāskata saistībā ar sociālo investīciju tiesību aktu paketi un iniciatīvu par sociālo uzņēmējdarbību.

1.2.

EESK uzskata, ka ieguldījumi ar sociālo ietekmi nozīmē dažādu starpnozaru resursu apvienošanu ar mērķi radīt sociālo ietekmi, un tie veido vienu no sociālās finanšu ekosistēmas komponentiem.

1.3.

Ieguldījumiem ar sociālo ietekmi nebūtu jācenšas aizstāt valsts atbildība par sociālās jomas svarīgāko pasākumu finansēšanu, bet gan jāpapildina citas finansējuma plūsmas. EESK atbalsta Komisijā sākto diskusiju proti, ievērojot finansējuma “zelta likumu” (“golden rule”), ekonomiskās un monetārās savienības fiskālo noteikumu kontekstā arī sociālos ieguldījumus izņemt no valstu neto deficīta aprēķiniem.

1.4.

Atzīstot, ka visiem MVU ir kopēja problēma, proti, piekļuve finansējumam, būtu jāizstrādā īpašas, dažādiem uzņēmumu veidiem atbilstošas finanšu ekosistēmas. EESK tomēr uzsver, ka ieguldījumu ar sociālo ietekmi mērķis nav uzņēmumu sociālas atbildības īstenošana, bet gan ieguldījumi sociālajos uzņēmumos, kā definēts iniciatīvā par sociālo uzņēmējdarbību.

1.5.

Vērtējot sociālo ietekmi kā daļu no ieguldījumu atdeves, EESK aicina ieinteresētās puses balstīties uz jau iepriekš paveikto un EESK un Komisijas izklāstītajiem principiem, nevis izstrādāt jaunas metodes.

1.6.

EESK uzskata, ka vispiemērotākie modeļi ieguldījumiem ar sociālo ietekmi ir hibrīdkapitāla risinājumi, piemēram, ilgtermiņa jaukts kapitāls, bieži vien ar garantētu daļu. Komisijai būtu jānoskaidro inovatīvu instrumentu plašā finanšu ekosistēma, kas šobrīd veidojas, un jāpārskata tās iespējamā pozitīvā ietekme uz kapitāla nodrošināšanu sociālās ekonomikas uzņēmumiem un inovācijai sociālās politikas jomā.

1.7.

Izstrādājot jaunus ieguldījumu instrumentus, jāņem vērā sociālo uzņēmumu īpatnības, lai nodrošinātu piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem un pakalpojumu nepārtrauktību.

1.8.

Tā kā sociālā ekonomika un sociālie uzņēmumi daudzās dalībvalstīs nav pietiekami attīstīti, tirgus veidošana ieguldījumiem ar ietekmi sociālajā jomā ir sekundāra; galvenais uzdevums ir valstu līmenī īstenot sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu, kas ietver tādus vienlīdz svarīgus pasākumus kā spējas veidošana, atzīšana un atpazīstamība.

1.9.

Sociālās ekonomikas uzņēmumi ir cieši saistīti ar pilsoniskās sabiedrības sektoru. Atzīt un garantēt darbu šajā sektorā, kā arī īpašus modeļus sociālajā ekonomikā, ir ļoti būtiski, lai starp nozarēm radītu ļoti nepieciešamo uzticību un inovatīvas partnerības.

2.1.

Eiropa pārāk lēni atgūstas no nepieredzēta apjoma krīzes un saskaras ar būtiskām sabiedrības problēmām, kuru risināšanai vajadzīga sociālā inovācija, strukturālas pārmaiņas un stabilas un ilgtspējīgas labklājības sistēmas. Tādēļ sabiedrībā ir jāmobilizē visi ieinteresētie dalībnieki un resursi, lai radītu jaunus ilgtspējīgus risinājumus ar mērķi atbalstīt un uzlabot sociālo situāciju Eiropā.

2.2.

Šajā sakarā Komisijas sociālo investīciju tiesību aktu paketē (1) uzsvērta prasmīgi izstrādātu labklājības sistēmu nozīme, atbalstot sociālos uzņēmumus un uzņēmējus (2) kā pārmaiņu un inovācijas pirmos īstenotājus, lai papildinātu publiskā sektora centienus.

2.3.

Arī Komisijas sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvā (3) kā prioritāte noteikta uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides izveide, lai veidotu un attīstītu sociālos uzņēmumus un sociālo ekonomiku Eiropā. Gadu gaitā EESK ir sniegusi īpašas zināšanas šajā jomā (4). Abās minētajās ES politikas programmās ir skaidri norādīts, ka sociālās ekonomikas uzņēmumiem vajadzīga labāka piekļuve īpaši pielāgotam finansējumam, un parasti šis jautājums ir kopīgs ar MVU.

2.4.

Turklāt aizvien palielinās ieguldītāju interese, lai apvienotu ieguvumus sociālajā vai vides jomā ar finansiālu atdevi no ieguldījumiem (5). G8 valstu forumā par sociālajiem ieguldījumiem, kas notika 2013. gada jūnijā, tika radīta darba grupa “Ieguldījumi ar ietekmi sociālajā jomā” (6), lai paātrinātu tirgus izveidi ieguldījumiem ar ietekmi uz sociālo jomu. Darba grupa patlaban izstrādā ziņojumu, kurā iekļauti ieteikumi, un ziņojumu publicēs 2014. gada septembrī.

2.5.

Atzinumā aplūkots jautājums par sociālās ekonomikas uzņēmumu un ieguldījumu ar ietekmi uz sociālo jomu perspektīvu, jo tie spēj pievērsties sociālajām vajadzībām un papildināt valstu centienus sociālas politikas stiprināšanas jomā. Atzinums papildina darba grupas “Sociālie ieguldījumi” paveikto, bet atzinuma mērķis ir iekļauties plašākā diskusijā par piekļuvi sociālās ekonomikas uzņēmumiem paredzētajam finansējumam.

3.1.

EESK atzinīgi vērtē ieinteresētību jautājumā par ieguldījumiem ar ietekmi uz sociālo jomu, bet uzsver, ka šis jautājums jāskata saistībā ar sociālo investīciju tiesību aktu paketi un iniciatīvu par sociālo uzņēmējdarbību, un galvenā uzmanība būtu jāveltī sociālās inovācijas atbalstam, lai vairāk pievērstos sociālajām vajadzībām, nevis finanšu ieņēmumu radīšanai. EESK ierosina par kopīgo sākumpunktu izvirzīt sociālās vajadzības, pēc tam atrast vislabākos risinājumus un piemērotākos veidus, kā vislabāk finansēt atbalstu.

3.2.

EESK uzskata, ka ieguldījumi ar ietekmi sociālajā jomā nozīmē dažādu starpnozaru resursu – publisko, privāto un sociālās ekonomikas resursu – apvienošanu, lai radītu sociālo ietekmi. Ņemot vērā iepriekš minēto, ieguldījumi ar ietekmi sociālajā jomā ir viens no sociālās finanšu ekosistēmas komponentiem.

3.3.

Tomēr, tā kā šī joma ir jauna, EESK aicina dažādās ieinteresētās puses nedefinēt šo jomu pārāk sasteigti vai pārāk sašaurināti, bet gan noteikt kopīgās iezīmes un uzraudzīt šās jomas veidošanos dalībvalstīs. Svarīgi, lai privātie ieguldījumi ar ietekmi sociālajā jomā neaizstātu valsts atbildību par pamatpasākumu finansēšanu sociālajā sektorā, balstoties uz tiesību aktiem sociālajā jomā un likumīgajām tiesībām.

3.4.

Interese par ieguldījumiem ar ietekmi sociālajā jomā neapšaubāmi ir, bet tā radusies nesen un paplašinās. Pirmā problēma ir koncepcijas un plānoto ieguldījumu mērķu raksturošana. Nesenajā G8 diskusijā sociālie uzņēmumi izvirzīti par galveno mērķi, un attiecībā uz ieguldījumiem noteikti vairāki saistītie mērķi. Tiem ir mainīgi lielumi saistībā ar sociāliem un peļņas mērķiem: pamatdarbība (sociālie uzņēmumi – virza sociālie mērķi) vai blakus darbība (MVU – peļņa ar sociālu mērķi). Jānorāda, ka arī tad, ja sociālajiem uzņēmumiem ir savas īpatnības, tie ir tradicionāla ekonomikas daļa.

3.5.

Tā kā daudziem uzņēmumiem mūsdienās var būt saistības sociālajā vai vides jomā, tos visus nevar uzskatīt par sociālajiem uzņēmumiem. Daži uzņēmumi īsteno korporatīvu sociālo atbildību (KSA), Komisija to definē kā atbildību par uzņēmuma ietekmi uz sabiedrību un vidi (7), kuru īsteno brīvprātīgi, saskaņojot peļņas gūšanai paredzētos uzņēmējdarbības virzienus.

3.6.

Tādēļ EESK uzsver, ka visās šajā jomā īstenotajās iniciatīvās ir jāņem vērā sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvā iekļautais sociālo uzņēmumu raksturojums, jo minētais raksturojums aptver dažādos sociālo uzņēmumu modeļus dalībvalstīs. Atbilstoši sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvā iekļautajam raksturojumam “Sociālais uzņēmums, kas ir sociālās ekonomikas dalībnieks, ir tāds uzņēmums, kura galvenais mērķis ir sociālās ietekmes īstenošana, nevis ieguvumu radīšana saviem īpašniekiem vai partneriem”, un atbilst trijiem galvenajiem kritērijiem (8).

3.7.

Tādēļ EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt īpašas finanšu ekosistēmas ar ļoti dažādiem instrumentiem, modeļiem un produktiem, kas paredzēti daudzveidīgajiem modeļiem un struktūrām – gan sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībai, gan sociālās ekonomikas uzņēmumiem sociālu pasākumu īstenošanai, ņemot vērā, ka ne visos gadījumos tas nozīmē vienādu darbību. Arī tad, ja iniciatīvas ar ietekmi sociālajā jomā galvenokārt paredzētas sociālās ekonomikas uzņēmumiem, jānorāda, ka MVU ir līdzīgas problēmas saistībā ar piekļuvi finansējumam, un to risināšanai ir jāveltī pienācīga uzmanība.

3.8.

EESK uzskata, ka sociālajai inovācijai paredzētajā finansējumā jāiekļauj viss finansējuma avotu spektrs – no dotācijām līdz ieguldījumiem – ar dažādām atdeves prognozēm, ņemot vērā esošos sociālās uzņēmējdarbības modeļus. Tas ir pretrunā GIIN  (9) visbiežāk izmantotajam raksturojumam, proti, “ieguldījumi ar ietekmi ir ieguldījumi uzņēmumos, organizācijās un fondos, kas tiek veikti, lai līdz ar peļņu radītu izmērāmu, labvēlīgu sociālu ietekmi un ietekmi uz vidi”. EESK uzskata, ka šajā definīcijā nav iekļauta pašreizējo ieguldījumu ar ietekmi sociālajā jomā daudzveidība, kas jāturpina attīstīt, ne arī mērķis noteikt jaunus avotus sociālā progresa finansēšanai. Pirmām kārtām ir atspoguļota privāto ieguldītāju pieeja ieguldījumiem ar ietekmi sociālajā jomā, un trūkst saiknes ar sociālās politikas inovāciju.

3.9.

Būtiska ieguldījumu ar ietekmi uz sociālo jomu daļa ir intervences radītās sociālās ietekmes novērtēšana. Atsaucoties uz EESK atzinumu par tematu “Sociālās ietekmes analīze” (10), EESK norāda, ka sociālās ietekmes novērtēšanai būtu jāatbalsta sociālā misija, jābūt proporcionālai un jāatzīst ietekme, kuru iespējams novērtēt dažādos veidos atkarībā no uzņēmuma darbības. Līdzīgi principi norādīti Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvas ekspertu grupas (GECES) 2014. gada jūnijā pieņemtajā ziņojumā (11). EESK aicina dalībvalstis un ieinteresētas puses izmantot šo Eiropas līmenī paveikto darbu un praksi, neizstrādājot jaunas metodes. Turklāt jebkuriem turpmākajiem noteikumiem Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fonda (EuSEF) atbalstam jābūt proporcionāliem un jāatspoguļo to sociālo uzņēmumu, kuros tiek veikti ieguldījumi, vajadzības un ierobežotie resursi.

4.1.

Lai pilnībā izmantotu sociālās ekonomikas uzņēmumu nozares potenciālu, ir jāizstrādā savstarpēji saistīta finanšu ekosistēma, pirmām kārtām izmantojot pašreizējo ētisko un alternatīvo finanšu sistēmu, nevis piemērojot tradicionālos finanšu instrumentus un loģiku, kas vērsta galvenokārt uz investoru perspektīvu.

4.2.

Kā norādīts EESK iepriekšējā atzinumā (12), ir risks, ka daudziem sociālās ekonomikas uzņēmumiem būs problemātiski piekļūt ieguldījumiem ar ietekmi sociālajā jomā, kas izstrādāti kā kapitāla instrumenti, jo īpašumtiesības un kontrole var būt nesavienojama ar sociālās ekonomikas uzņēmumu modeļiem, vērtībām un juridiskajām formām.

4.3.

Tādēļ EESK uzskata, ka ieguldījumos ar ietekmi sociālajā jomā būtu jāsekmē hibrīdkapitāla risinājumi. Hibrīdkapitālā finansiālais atbalsts tiek apvienots ar “pacietīgiem” ilgtermiņa aizdevumiem un citiem instrumentiem, kuru ilgtspēju un noturību nodrošina atrašanās valsts īpašumā vai arī valsts izsniegtas garantijas.

4.4.

EESK aicina Komisiju šajā jaunajā jomā vispirms atbalstīt labākās prakses pieredzi saistībā ar dažādajiem modeļiem, kādus šobrīd izstrādā ieguldījumiem ar ietekmi sociālajā jomā un finansējuma veidiem. Šajā pārskatā varētu novērtēt konkrētu instrumentu, kapitāla veidu un tā nodrošinātāju iespējas un problēmas, piemēram, šobrīd apspriestās sociālās ietekmes obligācijas (13), Kopienas “reinvestīciju likumus” vai Itālijas sociālās obligācijas (14).

4.5.

Tā kā pagaidām šie inovatīvie finanšu instrumenti pirmām kārtām parādās vietējā, reģionālajā un valstu līmenī, pārrobežu interese ir neliela. Tādēļ EESK uzskata, ka šobrīd ES nav vajadzības nodrošināt turpmāku stimulu Eiropas ieguldījumu ar ietekmi sociālajā jomā tirgum.

4.6.

Pievēršoties ieguldījumiem ar ietekmi sociālajā jomā, jāņem vērā arī citas sociālo uzņēmumu īpatnības. Jāapsver tādi jautājumi kā tiesību atņemšana, vairāk ilgtermiņa nekā īstermiņa ieguldījumu, ietekme uz pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktību, ietekme uz sociālo uzņēmumu sociālo misiju u.c.

4.7.

Būtu rūpīgāk jāpievēršas arī stimuliem, piemēram, nodokļu atvieglojumiem kā vienam no ieņēmumu modeļa aspektiem, tāpat arī jautājumam par to, kā līdzsvarot stimulus ieguldītājiem, ņemot vērā paredzamo peļņu. Nebūtu pieļaujams, ka peļņa ir augstāka par pašreizējo tirgus likmi gadījumos, kad tiek piesaistīti valsts līdzekļi vai stimuli. Komisijai būtu jāpārskata kapitālieguldījumu stimulēšanas veidi, kā arī finansiālais un/vai sociālais ieguvums dalībvalstīs. Saistībā ar pensiju fondiem būtu lietderīgi apsvērt šādus ieguldījumus kā daļu no diversificēta ieguldījumu portfeļa.

4.8.

Komisijai regulāri jāuzrauga progress saistībā ar ieguldījumiem, kas ietekmē sociālo jomu, lai nodrošinātu, ka sociālo uzņēmumu un sociālās ekonomikas galvenās mērķgrupas patiešām gūst labāku piekļuvi atbilstošam kapitālam.

5.1.

Ņemot vērā, cik svarīga uzņēmuma dzīves cikla laikā ir piekļuve atbilstošam finansējumam, visi attīstības pasākumi jāīsteno sociālo uzņēmumu finansēšanas un ieguldījumu politikas programmas ietvaros, atbalstot sociālo uzņēmumu sektoru dalībvalstu līmenī un izvairoties no gadījumiem, kad dažās dalībvalstīs tiek izmēģināti atsevišķi instrumenti, bet netiek veidota plaša politikas programma.

5.2.

Vienlīdz svarīgi ir ņemt vērā visus ieguldītājus, proti, publiskos, privātos un pilsonisko sabiedrību, vienlaikus ņemot vērā viņu individuālo motivāciju un vēlmes, lai nodrošinātu vislabākās partnerības un rezultātus. Bet vissvarīgākais ir tas, ka ieguldījumu ietekmes novērtējuma struktūras izveidei pozitīvi jāietekmē labklājības modeļi Eiropā. Politika būtu rūpīgi jāizstrādā valsts mērogā, lai sociālie uzņēmumi un valsts sektors stiprinātu labklājības sistēmas, vienlaikus nodrošinot vispārēju piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem par pieejamu cenu.

5.3.

Šajā sakarā valdībai ir centrālā loma kā ietekmes uz sociālo jomu “pircējai”, bet pirmām kārtām kā galvenajai atbildīgajai par sociālo tiesību nodrošināšanu. Iniciatīvas tirgum, kurš paredzēts ieguldījumiem, kas ietekmē sociālo jomu, jāizstrādā, ņemot vērā pozitīvu sociālo ietekmi kopīgās labklājības veidošanai, nevis tādēļ, lai valdība atteiktos no sava pienākuma īstenot sociālo politiku, sociālo drošību un sniegt sociālos pakalpojumus.

5.3.1.

EESK atbalsta Komisijā sākto diskusiju proti, ievērojot finansējuma “zelta likumu” (“golden rule”), ekonomiskās un monetārās savienības fiskālo noteikumu kontekstā arī sociālos ieguldījumus izņemt no valstu neto deficīta aprēķiniem (15).

5.4.

Šajā sakarā būtu jāņem vērā EESK atzinums par sociālo investīciju tiesību aktu paketi un saistītais darbs (16), aicinot izstrādāt inovatīvus finansēšanas veidus un atzīstot, ka pareizi plānoti, efektīvi un sekmīgi ieguldījumi ar ietekmi sociālajā jomā palielinās sociālo ietekmi, un publiskie ieguldījumi labklājības jomā radīs sociālo progresu un samazinās turpmākās sociālās izmaksas.

5.5.

Ieguldīt sociālajos uzņēmumos ir īpaši sarežģīti, jo pakalpojumus bieži vien sniedz cilvēkiem, kam vajadzīga palīdzība. Sekmīgs atbalsts ir atkarīgs no resursiem, elastīgas spējas pielāgoties mainīgiem apstākļiem un pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanas. Tradicionālās pieejas izmantošana ieguldījumiem un tirgum šajā jomā rūpīgi jāapsver, lai negatīvi neietekmētu galveno mērķa grupu, proti, galapatērētājus.

5.6.

Ieguldījumi ar ietekmi sociālajā jomā jāskata arī plašākā finansēšanas kontekstā, piemēram, ņemot vērā publisko iepirkumu un līgumu slēgšanu. Lai veiktu ieguldījumus ar ietekmi sociālajā jomā, kas paredzēti inovācijai, ir vajadzīgas citādas attiecības, kas balstītas uz ieinteresēto pušu līdzvērtīgu partnerību, kurā publiskajām iestādām ir centrālā loma.

5.7.

Tā kā sociālo uzņēmumu sektors daudzās valstīs vēl aizvien nav pietiekami attīstīts, ir rūpīgi jāapsver jebkura iniciatīva saistībā ar ieguldījumiem, kas ietekmē sociālo jomu. Ieguldījumu ar ietekmi sociālajā jomā tirgum ir vajadzīgs piedāvājums un pieprasījums, un līdz ar to stabils sociālo uzņēmumu sektors. Ieguldījumu tirgus veidošanai ir tikai sekundāra nozīme, jo vissvarīgākais uzdevums ir ilgtspējīga sociālo uzņēmumu sektora izveide.

5.8.

Tādēļ ir arī svarīgi atzīmēt, ka sociālie uzņēmumi veidojas saistībā ar pilsonisko sabiedrību. Tāpēc atbalsts neatkarīgai un ilgtspējīgai pilsoniskajai sabiedrībai ir izšķirīgs sociālo uzņēmumu veidošanai, un tāpat arī dialogs ar sociālās ekonomikas dalībniekiem visos posmos.

5.9.

Pat tad, ja ir pieejams piemērots finansējums (ieguldījumi ar ietekmi sociālajā jomā vai cita veida finansējums), šis tirgus pilnvērtīgi nedarbosies, ja netiks veidota spēja sociālās ietekmes novērtēšanai un programmas, lai uzlabotu gatavību ieguldījumiem. Būtu jāsniedz atbalsts šo spēju veidošanas pakalpojumu sniedzējiem, kas bieži vien ir paši sociālie uzņēmumi. Ir jāveido arī saskarnes starp sociālajiem uzņēmumiem un vidi, kurā veic ieguldījumus ar ietekmi sociālajā jomā, un šajā gadījumā galvenā loma ir īpašiem starpniekiem. Tomēr EESK aicina neiesaistīt pārāk daudzus starpnieku līmeņus vai plaša mēroga dalībniekus, jo patiesas sociālās inovācijas partnerības balstās uz tiešiem un ciešiem ieinteresēto pušu (bieži vien nelielu un vietēju uzņēmumu) kontaktiem, lai veidotu uzticību, bez brokeru starpniecības.

5.10.

EESK uzsver, ka ir skaidri jānošķir paša sociālā uzņēmuma sociālā ietekme un sociālā ietekme, kādu rada īpašs uzņēmuma pasākums vai programma. Sociālajiem uzņēmumiem vienmēr būtu jāievēro darba tiesību akti, darba ņēmēju tiesības un attiecīgie koplīgumi.

5.11.

Sociālās ekonomikas un sociālo uzņēmumu atbalstam ir vajadzīga visaptveroša pieeja, ņemot vērā lieliskas idejas, to virzītājus un ideju attīstību. Katrs no šiem jautājumiem liek valdībām un privātajiem ieguldītājiem meklēt jaunus risinājumus ieguldījumu kapitāla nodrošināšanai, lai pilnībā izmantotu sociālo uzņēmumu sektora un sabiedrības potenciālu. Lai Eiropā veidotu sociālajiem uzņēmumiem labvēlīgu vidi, ir vajadzīga ne tikai piekļuve finansējumam, bet arī citi svarīgi aspekti. Tādēļ EESK aicina dalībvalstis izmantot sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvā iekļautos nosacījumus un izstrādāt valstu atbalsta plānus minētajai nozarei, kā arī aicina Komisiju nozīmēt koordinējošo struktūrvienību, lai izstrādātu sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvas otro posmu turpmākajiem gadiem.