6.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/2

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2008 (2) dažas dalībvalstis vai dalībvalstu teritoriju daļas ir atzītas par aizsargājamām zonām attiecībā uz konkrētiem kaitīgiem organismiem. Dažos gadījumos atzīšana attiecās uz noteiktu laika periodu, lai ļautu attiecīgajai dalībvalstij sniegt visu nepieciešamo informāciju, kas apliecina, ka konkrētais kaitīgais organisms nav sastopams attiecīgajā dalībvalstī vai tās teritorijas daļā, vai ļautu pabeigt konkrētā organisma izskaušanu.

(2)

Visa Grieķijas teritorija tika atzīta par aizsargājamu zonu attiecībā uz Dendroctonus micans Kugelan, Gilpinia hercyniae (Hartig), Gonipterus scutellatus Gyll., Ips amitinus Eichhof, Ips cembrae Heer un Ips duplicatus Sahlberg līdz 2011. gada 31. martam.

(3)

Grieķija 2010. gadā veica apsekojumus un paziņoja rezultātus Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2000/29/EK 2. panta 1. punkta h) apakšpunkta trešo un piekto daļu. Komisijas ekspertu apmeklējums Grieķijā no 2011. gada 24. janvāra līdz 31. janvārim apstiprināja, ka minētā dalībvalsts turpina būtiski uzlabot minēto apsekojumu organizēšanu un veikšanu un šo apsekojumu rezultātu paziņošanu. Tomēr Grieķijai ir jāpierāda, ka panāktie uzlabojumi ir ilgtspējīgi.

(4)

Saskaņā ar rezultātiem, kas gūti apsekojumos Grieķijā 2010. gadā, tika konstatēts tikai viens Ips cembrae Heer gadījums; pārējie pieci organismi netika atrasti. Ņemot vērā minētos rezultātus un Komisijas ekspertu Grieķijas apmeklējuma rezultātus, ir lietderīgi turpināt atzīt Grieķiju par aizsargājamu zonu attiecībā uz minētajiem organismiem vēl trīs gadus, lai dotu Grieķijai laiku, kas nepieciešams, lai vāktu un iesniegtu apstiprinošu informāciju, ka minētie organismi, izņemot Ips cembrae Heer, nav sastopami tās teritorijā, un lai attiecībā uz Ips cembrae Heer pabeigtu šā organisma izskaušanai veicamos pasākumus, kā arī lai savāktu un iesniegtu apstiprinošu informāciju, ka minētais organisms nav sastopams tās teritorijā.

(5)

Visa Grieķijas teritorija tika atzīta par aizsargājamu zonu attiecībā uz Citrus tristeza vīrusu (Eiropas celmi). 2010. gada ikgadējā ziņojumā par oficiālo apsekojumu, kas veikts, lai noskaidrotu minētā kaitīgā organisma sastopamību, Grieķija ziņoja, ka Argolidas prefektūrā 104 kokiem ir konstatēts šis kaitīgais organisms. Komisijas ekspertu novērojumi apmeklējuma laikā Grieķijā no 2011. gada 24. janvāra līdz 31. janvārim apstiprināja, ka Citrus tristeza vīruss (Eiropas celmi) ir sastopams minētajā prefektūrā jau vismaz pēdējos trīs gadus, neraugoties uz Grieķijas iestāžu īstenotajiem izskaušanas pasākumiem, kuri izrādījušies neefektīvi. Attiecīgi ir jāuzskata, ka Citrus tristeza vīruss (Eiropas celmi) ir sastopams Argolidas prefektūrā. Tādēļ minēto prefektūru vairs nevar atzīt par aizsargājamu zonu attiecībā uz minēto kaitīgo organismu.

(6)

Visa Spānijas teritorija tika atzīta par aizsargājamu zonu attiecībā uz Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. Spānija ir iesniegusi informāciju, kas liecina, ka Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al. tagad ir sastopams Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā. Pasākumi, kas veikti divus gadus pēc kārtas, proti, 2009. un 2010. gadā, lai izskaustu minēto kaitīgo organismu, izrādījās neefektīvi. Tāpēc Kastīlijas un Leonas autonomo apgabalu vairs nevar atzīt par aizsargājamo zonu attiecībā uz minēto kaitīgo organismu.

(7)

Visa Čehijas teritorija, daži Francijas reģioni (Elzasa, Šampaņa-Ardenna un Lotringa) un viens Itālijas reģions (Bazilikata) līdz 2011. gada 31. martam tika atzīti par aizsargājamām zonām attiecībā uz vīnogulāju dzeltes flavescence dorée izraisītāju mikoplazmu. Informācija, ko pēc minētās atzīšanas sniedza Čehija, Francija un Itālija, ietver pierādījumus, ka minētais kaitīgais organisms nav sastopams attiecīgajās aizsargātajās zonās. Tādēļ visa Čehijas teritorija, Francijas reģioni Elzasa, Šampaņa-Ardenna un Lotringa un Itālijas reģions Bazilikata arī turpmāk jāatzīst par aizsargājamām zonām attiecībā uz minēto organismu.

(8)

Itālija ir pieprasījusi Sardīnijas reģionu atzīt par aizsargājamu zonu saistībā ar kaitīgo organismu vīnogulāju dzeltes flavescence dorée izraisītāju mikoplazmu. Pamatojoties uz 2004.–2010. gadā veiktajiem apsekojumiem, Itālija ir sniegusi pierādījumus, ka attiecīgais kaitīgais organisms nav sastopams Sardīnijas reģionā, lai gan tur ir minētajam organismam labvēlīgi apstākļi. Tomēr ir jāturpina veikt apsekojumus. Minētie apsekojumi jāuzrauga ekspertiem, kuri pakļauti Komisijai. Tādēļ Sardīnija par aizsargājamo zonu attiecībā uz vīnogulāju dzeltes flavescence dorée izraisītāju mikoplazmu ir jāatzīst tikai uz trīs gadiem.

(9)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 690/2008.

(10)

Dažu šo aizsargāto zonu pašreizējā atzīšana ir spēkā līdz 2011. gada 31. martam. Tādēļ šī regula jāpiemēro no 2011. gada 1. aprīļa, lai nodrošinātu nepārtrauktu visu aizsargāto zonu atzīšanu.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

pielikuma a) punkta 4. un 5. apakšpunkta un 7. līdz 10. apakšpunkta otrajā ailē pēc vārda “Grieķija” tekstu “(līdz 2011. gada 31. martam)” aizstāj ar tekstu “(līdz 2014. gada 31. martam)”;

2)

pielikuma b) punkta 2. apakšpunkta otrajā ailē pēc vārda “Spānija” pievieno tekstu “(izņemot Kastīlijas un Leonas autonomo apgabalu)”;

3)

pielikuma d) punktu groza šādi: