Māstrihtas līgums par Eiropas Savienību

 

KOPSAVILKUMS:

Līgums par Eiropas Savienību

KĀDS IR ŠĪ LĪGUMA MĒRĶIS?

• Māstrihtas līgums ir vērienīgs līgums. Ar to tika izveidota Eiropas Savienība. Tas aptver trīs atsevišķus darbības virzienus (jeb tā dēvētos pīlārus):
  • Eiropas Kopienas;
  • kopēju ārpolitiku un drošības politiku;
  • sadarbību starp ES valstu valdībām tieslietās un iekšlietās.
• Kā līguma ievērojamākie jauninājumi jāizceļ tas, ka ar šo līgumu:
  • izveido pamatu ekonomikas un monetārai savienībai, vienotai valūtai (euro) un kritērijiem tās lietošanai;
  • izveido juridisko pamatu sešām jaunām kopējās politikas jomām;
  • stiprina Eiropas Parlamenta pilnvaras;
  • ievieš Eiropas pilsonības jēdzienu.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Eiropas Kopienas (1. pīlārs)

Šajā pīlārā ir sagrupētas tradicionālās darbības, darba un lēmumu pieņemšanas procedūras, ko veic trīs ES sākotnējās organizācijas:

• Eiropas Ekonomikas kopiena,
• Eiropas Ogļu un tērauda kopiena,
• Euratom .

Kopējā ārpolitika un drošības politika (2. pīlārs)

Tā mērķis ir:

• aizsargāt ES kopējās vērtības, pamatintereses un neatkarību;
• stiprināt ES un tās dalībvalstu drošību;
• saglabāt mieru un stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas principiem;
• veicināt starptautisko sadarbību;
• attīstīt un konsolidēt demokrātiju un tiesiskumu, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu.

Sadarbība tieslietās un iekšlietās (3. pīlārs)

Tā mērķis ir garantēt sabiedrībai augsta līmeņa drošību, veicot šādas darbības:

• pieņemot noteikumus un kontroles pasākumus attiecībā uz ES ārējām robežām;
• cīnoties pret terorismu, organizēto noziedzību, narkotiku tirdzniecību un starptautiska mēroga krāpšanu;
• organizējot sadarbību krimināltiesībās un civiltiesībās;
• izveidojot Eiropas Policijas biroju (Europol), lai apmainītos ar informāciju starp valstu policijas spēkiem;
• kontrolējot nelegālo imigrāciju;
• izstrādājot kopīgu patvēruma politiku.

Ekonomikas un monetārā savienība

ES valstīm ir pienākums:

• koordinēt to ekonomikas politiku;
• nodrošināt šādas koordinācijas daudzpusēju uzraudzību;
• ievērot finanšu un budžeta disciplīnu.

Vienota valūta (euro)

Šo valūtu:

• ievieš trīs posmos:
  • kapitāla aprites liberalizācija (no 1990. gada 1. janvāra);
  • valstu ekonomikas politikas konverģence (no 1994. gada 1. janvāra);
  • vienotas valūtas un Eiropas Centrālās bankas izveide (ne vēlāk par 1999. gada 1. janvāri);
• ar to nosaka kritērijus saistībā ar inflāciju, valsts parāda līmeņiem, procentu likmēm un valūtu maiņas kursiem, kas valstīm jāievēro, lai varētu ieviest euro;
• paredz iespēju Apvienotajai Karalistei (1) atteikties no trešā posma īstenošanas un Dānijas dalību izlemt valsts referendumā.

Jaunas politikas jomas

ES tiek nodota atbildība par:

• Eiropas komunikāciju tīkliem (TEN);
• rūpniecības politiku;
• patērētāju tiesību aizsardzību;
• izglītību un arodmācībām;
• jaunatnes jautājumiem;
• kultūru.

Sociālais protokols

• Ar šo protokolu paplašina ES atbildību, ietverot šādas jomas:
  • nodarbinātības veicināšana;
  • dzīves un darba apstākļu uzlabošana;
  • atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšana;
  • sociālā dialoga īstenošana;
  • cilvēkresursu attīstīšana, lai nodrošinātu augstu un ilgtspējīgu nodarbinātības līmeni;
  • tādu cilvēku integrācija, kuri ir atstumti no darba tirgus.
• Apvienotā Karaliste (1) ir atteikusies no dalības sociālajā protokolā.

Eiropas pilsonība

Eiropas pilsoņa statuss visiem ES valstu valstspiederīgajiem dod tiesības:

• ceļot un brīvi uzturēties jebkur ES;
• balsot un kandidēt Eiropas un vietējās vēlēšanās savas dzīvesvietas valstī;
• saņemt diplomātisko palīdzību un aizsardzību citu dalībvalstu vēstniecības un konsulātos;
• iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentā un iesniegt sūdzības par ES administratīviem pārkāpumiem Eiropas Ombudam.

Institucionālas izmaiņas

Tās ietver:

• lielākas Eiropas Parlamenta likumdošanas pilnvaras;
• vairāk balsojumu ar balsu vairākumu, kad tiesību aktus pieņem ES valdības;
• Reģionu komitejas izveidi;
• subsidiaritātes principa piemērošanu, saskaņā ar kuru ES rīkojas tikai tad, kad tās rīcība ir efektīvāka par valstu līmenī īstenotu rīcību.

KOPŠ KURA LAIKA LĪGUMS IR PIEMĒROJAMS?

Tas tika parakstīts 1992. gada 7. februārī un stājās spēkā 1993. gada 1. novembrī.

KONTEKSTS

Māstrihtas līgums, kas oficiāli zināms kā Līgums par Eiropas Savienību, bija “jauna pakāpe, veidojot vēl ciešāku Eiropas tautu savienību”, iepriekšējām kopienām piešķirot politisku nozīmi.

PAMATDOKUMENTS

Līgums par Eiropas Savienību (OV C 191, 29.7.1992., 1.–112. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 21.03.2018

---

(1) Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības un 2020. gada 1. februārī kļūst par trešo valsti (valsts, kura nav Savienības dalībvalsts).