Help Print this page 

Summaries of EU Legislation

Title and reference
Kuģu īpašnieku atbildība nelaimes gadījumos

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Languages and formats available
Multilingual display
Text

Kuģu īpašnieku atbildība nelaimes gadījumos

Pasažieriem, kas iesaistīti nelaimes gadījumos uz jūras, ir jāsaņem atbilstoša kompensācija par visiem viņiem radītajiem zaudējumiem vai kaitējumu. Lai to nodrošinātu, kuģu īpašniekiem ir jābūt noslēgtiem atbilstošiem apdrošināšanas līgumiem.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 392/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras

KOPSAVILKUMS

Pasažieriem, kas iesaistīti nelaimes gadījumos uz jūras, ir jāsaņem atbilstoša kompensācija par visiem viņiem radītajiem zaudējumiem vai kaitējumu. Lai to nodrošinātu, kuģu īpašniekiem ir jābūt noslēgtiem atbilstošiem apdrošināšanas līgumiem.

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Tajā ir paredzēti saskaņoti noteikumi par kuģniecības sabiedrību, kas pārvadā pasažierus pa jūru, atbildību un apdrošināšanu. Ar to Eiropas tiesību aktos iekļauj 1974. gada Atēnu Konvencijas noteikumus par pasažieru un viņu bagāžas pārvadājumiem pa jūru un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas pamatnostādnes.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

  • Šis tiesību akts attiecas uz visiem kuģiem, kas kuģo zem kādas ES valsts karoga, veic reisus uz Eiropas ostu vai no tās vai veic pārvadājumus, pamatojoties uz Eiropas pārvadājuma līgumu (t. i., līgumu starp pārvadātāju un tā pasažieriem, kurā noteiktas tiesības, pienākumi un atbildība).
  • Tiesību akts pašreiz attiecas gan uz starptautiskiem, gan iekšzemes reisiem, bet neattiecas uz iekšzemes reisiem, kuru laikā kuģis atrodas tuvāk par piecām jūdzēm no krasta līnijas.
  • Pārvadātājs ir atbildīgs par pasažieriem, viņu bagāžu un transportlīdzekļiem, kā arī par pārvietošanās palīglīdzekļiem personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.
  • Lai saņemtu kompensāciju par traumām vai kaitējumu, kas radies nelaimes gadījumā uz jūras (t. i., kuģa bojāeja, apgāšanās, sadursme ar citu kuģi vai uzskriešana uz sēkļa, ugunsgrēks vai sprādziens, vai cits kuģa bojājums), cietušajiem nav jāpierāda pārvadātāja vaina.
  • Kuģu operatoriem ir jāveic avansa maksājums, lai segtu tūlītējas ekonomiska rakstura vajadzības saistībā ar kuģošanas negadījumā nogalinātu vai ievainotu pasažieri. Šis maksājums nenozīmē, ka kuģniecības sabiedrība atzīst atbildību.
  • Minimālais avansa maksājums par pasažiera nāvi ir EUR 21 000.
  • Kuģniecības sabiedrībām ir jāsniedz pasažieriem saprotama informācija par viņu tiesībām.
  • Šai informācijai ir jābūt pieejamai visās tirdzniecības vietās, ieskaitot telefonisku tirdzniecību vai tirdzniecību internetā, un tā ir jāsniedz pirms izbraukšanas vai, vēlākais, izbraukšanas laikā.
  • Eiropas Komisijai ne vēlāk kā trīs gados pēc tam, kad tiesību akts stājies spēkā (līdz 2012. gada 31. decembrim), ir jāsagatavo ziņojums par tā piemērošanu.
  • ES valstu valdības var atlikt tiesību akta piemērošana tiem kuģiem, kas veic vienīgi regulā noteiktos iekšzemes reisus. Kuģiem, kas kuģo ne tālāk kā 20 jūdzes no krasta, vēlākais termiņš ir 2018. gada 31. decembris. Visiem citiem termiņš ir 2016. gada 31. decembris.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Kopš 2009. gada 29. maija.

Plašāka informācija ir pieejama Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē sadaļā, kas veltīta pasažieru tiesībām.

ATSAUCES

Akts

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Regula (EK) Nr. 392/2009

29.5.2009.

-

OV L 131, 28.5.2009., 24.-46. lpp.

Pēdējo reizi atjaunots: 30.09.2015

Top