Help Print this page 

Summaries of EU Legislation

Title and reference
Veselības aprūpe citās ES valstīs — pacientu tiesības

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Languages and formats available
Multilingual display
Text

Veselības aprūpe citās ES valstīs — pacientu tiesības

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē

KOPSAVILKUMS

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

  • Ar šo direktīvu pieņem nosacījumus, kādos pacients var doties uz citu ES valsti, lai saņemtu drošu un kvalitatīvu veselības aprūpi un radušās izmaksas atlīdzinātu paša pacienta veselības apdrošināšanas sistēma.
  • Ar šo direktīvu arī veicina sadarbību starp valstu veselības aprūpes sistēmām.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

  • ES valstij, kas sniedz veselības aprūpi, jānodrošina, ka:
    • ir pieejama visa vajadzīgā informācija, lai pacienti izdarītu informētu izvēli;
    • pastāv pārredzamas sūdzību iesniegšanas procedūras;
    • ir ieviestas profesionālās atbildības apdrošināšanas sistēmas vai līdzīgas garantijas;
    • tiek ievērota personas datu konfidencialitāte;
    • pacienti var saņemt rakstisku vai elektronisku medicīnisko karti par veikto ārstēšanu;
    • piemērotās veselības aprūpes cenas ir tādas pašas kā vietējiem pacientiem.
  • ES valstij, kurā pacients ir apdrošināts, jānodrošina, ka:
    • tiek atlīdzinātas sniegtās veselības aprūpes izmaksas;
    • ir pieejama informācija par pacientu tiesībām un pabalsta tiesībām;
    • pacientiem ir pieejama turpmāka medicīniska terapija, kas var būt nepieciešama;
    • pacienti var piekļūt savai slimības vēsturei.
  • Ir izveidoti valsts kontaktpunkti, lai sniegtu informāciju un apspriestos ar pacientu organizācijām, veselības aprūpes sniedzējiem un apdrošinātājiem.
  • Veselības aprūpes sniedzēji nodrošina pacientus ar informāciju, tai skaitā šādu:
    • ārstēšanas iespējas;
    • pieejamība;
    • sniegtās veselības aprūpes kvalitāte un drošība;
    • cenas;
    • atļaujas vai reģistrācijas statuss.
  • Pacienta valstij ir jāatlīdzina ārstēšanas izmaksas tādā līmenī, kādā tas notiek pašā valstī. Tā var arī nolemt atlīdzināt ceļošanas un uzturēšanās izmaksas.
  • Pirms došanās ārstēties uz ārvalstīm pacientam, iespējams, jāsaņem iepriekšēja atļauja no savas valsts. Tas var būt nepieciešams gadījumā, ja medicīniskā aprūpe ietver vismaz vienas nakts pavadīšanu slimnīcā un/vai augsti specializēta un dārga medicīniskā aprīkojuma izmantošanu vai ja tas rada īpašu risku pacientam vai sabiedrībai.
  • Valsts iestāde var atteikties piešķirt iepriekšēju atļauju, ja tā uzskata, ka var pacientam sniegt vajadzīgo veselības aprūpi medicīniski pamatojamā laikposmā.
  • Pieprasījumi par ārstēšanu citā ES valstī ir jāizskata pieņemamā laikposmā.
  • Receptes, kas ir izsniegtas vienā ES valstī, ir derīgas citās ES valstīs.
  • Valstu veselības iestādēm ir savstarpēji jāsadarbojas, īstenojot šo tiesību aktu un attīstot Eiropas references tīklus starp veselības aprūpes sniedzējiem un ekspertīzes centriem.
  • Šī sadarbība aptver retu slimību ārstēšanu, e-veselības risinājumu izstrādi un jaunu veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu.
  • Šis tiesību akts neattiecas uz ilgtermiņa aprūpi, orgānu piešķiršanu un piekļuvi tiem, kā arī vakcināciju.
  • Šī direktīva neietekmē to, kā ES valstis organizē un finansē savas valsts veselības aprūpes sistēmas saviem pilsoņiem.
  • Eiropas Komisija reizi trijos gados sagatavo ziņojumu par šīs sistēmas un direktīvas darbību. Pirmais ziņojums tika pieņemts 2015. gada septembrī.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā stājās spēkā 2011. gada 24. aprīlī. ES valstīm tā bija jāiekļauj valsts tiesību aktos līdz 2013. gada 25. oktobrim.

KONTEKSTS

Pārrobežu veselības aprūpes noteikumi bija jāprecizē tāpēc, ka tie bija izstrādāti, pamatojoties uz atsevišķiem Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem, kuri bija pieņemti vairāk nekā 10 gadus ilgā laikposmā. Šī direktīva tika ierosināta īpaši tādēļ, lai precizētu tiesības uz veselības aprūpi, kas izriet no Tiesas nolēmumiem, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 56. pantu, un dotu iespēju šīs tiesības izmantot praksē. Direktīvas mērķis ir precizēt attiecības starp tās noteikumiem par pārrobežu veselības aprūpi un esošo tiesisko regulējumu, ko nodrošina Regula (EK) 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu.

Pārrobežu veselības aprūpe — tiesiskais regulējums

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/24/ES (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45.–65. lpp.)

Direktīvas 2011/24/ES turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas Īstenošanas direktīva 2012/52/ES (2012. gada 20. decembris), ar kuru paredz pasākumus, kas atvieglotu citā dalībvalstī izsniegtu recepšu atzīšanu (OV L 356, 22.12.2012., 68.–70. lpp.)

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisijas ziņojums par to, kā darbojas Direktīva 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (COM(2015) 421 final, 4.9.2015.)

Komisijas Deleģētais lēmums 2014/286/ES (2014. gada 10. marts), ar ko nosaka kritērijus un nosacījumus, kas jāizpilda Eiropas references tīkliem un veselības aprūpes sniedzējiem, kuri vēlas pievienoties Eiropas references tīklam (OV L 147, 17.5.2014., 71.–78. lpp.)

Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/287/ES (2014. gada 10. marts), ar ko nosaka kritērijus Eiropas references tīklu un to dalībnieku izveidošanai un izvērtēšanai, kā arī informācijas un zināšanu apmaiņas veicināšanai saistībā ar šādu tīklu izveidi un izvērtēšanu (OV L 147, 17.5.2014., 79.–87. lpp.)

Komisijas Īstenošanas lēmums 2011/890/ES (2011. gada 22. decembris), ar ko paredz dalībvalstu atbildīgo e-veselības iestāžu tīkla izveidošanas, pārvaldības un darbības noteikumus (OV L 344, 28.12.2011., 48.–50. lpp.)

Komisijas Īstenošanas lēmums 2013/329/ES (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz noteikumus attiecībā uz tādu valsts iestāžu vai struktūru tīkla izveidošanu, pārvaldību un darbības pārredzamību, kuras atbild par veselības aprūpes tehnoloģijas novērtēšanu (OV L 175, 27.6.2013., 71.–72. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 18.01.2016

Top