Help Print this page 
Title and reference
Humānās palīdzības līdzekļi

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

Humānās palīdzības līdzekļi

Eiropas Savienības humanitārās palīdzības mērķis ir sniegt ārkārtas palīdzību upuriem, kas cietuši dabas katastrofās, konfliktos vai citos ārkārtas apstākļos.

AKTS

Padomes 1996. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 1257/96 par humanitāro palīdzību [skatīt grozošos aktus].

KOPSAVILKUMS

Priekšvēsture

Regula nosaka visu Eiropas Savienības humanitārās palīdzību sniegšanu upuriem, kurus nevar efektīvi izglābt viņus pārstāvošā vara. Šis ir svarīgs aspekts ārējās attiecībās, un, izmantojot preces un pakalpojumus, politika cenšas mazināt cilvēku ciešanas. Lai politika būtu efektīva un visaptveroša, dalībvalstu un Komisijas darbs tiek stiprināts sadarbībā ar citām nevalstiskajām organizācijām (NVO) un starptautiskajām organizācijām.

Humanitārās palīdzības veidi

Humanitārā palīdzība, kuras mērķis galvenokārt ir jaunattīstības valstis, ietver ne tikai neatliekamās palīdzības pasākumus, bet arī centienus katastrofu novēršanas un atjaunošanas darbu jomās. Nepieciešamības gadījumā šīs darbības tiek vērstas uz pēkšņa rakstura dabas katastrofu (piemēram, plūdu un zemestrīču), cilvēku radīto apstākļu (piemēram, kari un konflikti), kā arī citu līdzīgu ārkārtēju apstākļu vajadzībām.

Humanitārajā palīdzībā iekļautie pasākumi

Kā īstermiņa līdzeklim (līdz sešiem mēnešiem) humanitārās palīdzības galvenie mērķi ir:

  • glābt dzīvības ārkārtas situācijās un to radītajos apstākļos;
  • sniegt atbalstu un palīdzību cilvēkiem, ko skārušas ilgstošas krīzes, jo īpaši konfliktu un karu rezultātā;
  • ārkārtas situācijas radītajos apstākļos izveidot īstermiņa rehabilitācijas un atjaunošanas darbus, jo īpaši infrastruktūras un aprīkojuma jomās;
  • ja nepieciešams, risināt problēmas, kas saistītas ar iedzīvotāju pārvietošanas, repatriācijas un palīdzības pārcelšanas sekām;
  • nodrošināt gatavību attiecīgajiem riskiem, izmantot agrīnās brīdināšanas sistēmu un atbilstoši reaģēt.

Turklāt humanitārā palīdzība var finansēt pasākumus, kas saistīti ar tādu uzlabojumu īstenošanu kā, piemēram, tehniski ekonomiskā izpēte, projektu novērtēšana, zināšanas humanitārajos jautājumus un Kopienas un dalībvalstu sadarbības un koordinācijas uzlabošana.

Finansējums

Humanitārā palīdzība netiek atmaksāta. Tās īstenošana tiek veikta, izmantojot finansējumu, ar kura palīdzību tiek izdalīti atvieglojumi, segti iekšējie un ārējie personāla izdevumi, būvētas ēkas un patversmes utt.

Īstenošana

Eiropas Savienības humanitārās palīdzības sniegšanu var uzsākt pēc Komisijas, NVO, starptautisko organizāciju, dalībvalsts vai saņēmējvalsts pieprasījuma.

Komisijā ir trīs atšķirīgas lēmumu pieņemšanas procedūras:

  • delegācijas procedūra: lai veicinātu ātru reaģēšanu uz pēkšņiem ārkārtas gadījumiem, Komisija deleģē humanitārās palīdzības ģenerāldirektoru (ECHO) ar tiesībām pieņemt “ārkārtas gadījumu lēmumus”, ņemot vērā zināmus ierobežojumus (ne vairāk kā 3 miljoni eiro, darbības ilgums līdz 3 mēnešiem);
  • pilnvarošanas procedūra: Komisāram, kas atbild par humanitāro palīdzību ir tiesības pieņemt lēmumu par ārkārtas palīdzības piešķiršanu apmērā līdz 30 miljoniem eiro uz laiku līdz 6 mēnešiem un gadījumos bez ārkārtas rakstura — līdz 10 miljoniem eiro. Šie lēmumi ir pakļauti apspriešanai (Komitejā un starp dienestiem). Šie lēmumi ir pakļauti apspriešanai (Komitejā un starp dienestiem) Ārkārtas lēmumiem, kas pārsniedz 10 miljonus eiro, un lēmumiem bez ārkārtas rakstura, kas pārsniedz 2 miljonus eiro, ir nepieciešams apstiprinājums no Humanitārās palīdzības komitejas;
  • rakstiskā procedūra: attiecas uz visiem lēmumiem, kurus neaptver deleģēšanas vai pilnvarošanas procedūras.

Komisija ir atbildīga par šo darbību novērtēšanu, vadību, uzraudzību un pasākumu izvērtēšanu. Šajā darbā tai palīdz dalībvalstu pārstāvju komiteja saskaņā ar attiecīgo procedūru.

Palīdzību var sniegt NVO, starptautiskās iestādes un organizācijas, Komisija vai specializētas aģentūras dalībvalstīs. Komisijai ir svarīga loma, nodrošinot koordināciju starp tās veiktajiem pasākumiem un dalībvalstu darbībām, kā arī saskaņojot starptautiskās iestādes un organizācijas.

Novērtēšana

Lai novērtētu un uzlabotu pasākumus šajā jomā, Komisija pēc katra finansējuma Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ikgadējo ziņojumu. Tas ietver pārskatus par finansētiem pasākumiem, informāciju par dalībniekiem to īstenošanā un neatkarīgās novērtēšanas kopsavilkumu. Saskaņā ar Regulu Komisija 1999. gadā publicēja pārskatu par visām šajā jomā veiktajām darbībām kopš 1996. gada.

Atsauces

Akts

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Regula (EK) Nr. 1257/96

5.7.1996.

-

OV L 163, 2.7.1996.

Grozošais(-ie) akts(-i)

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Regula (EK) Nr. 1882/2003

20.11.2003.

-

OV L 284, 31.10.2003.

Regula (EK) Nr. 219/2009

20.4.2009.

-

OV L 87, 31.3.2009.

Pēdējā atjaunināšana: 04.06.2010

Top