Help Print this page 

Summaries of EU Legislation

Title and reference
ES izdevumu uzraugs: kā darbojas Eiropas Revīzijas palāta

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Languages and formats available
Multilingual display
Text

ES izdevumu uzraugs: kā darbojas Eiropas Revīzijas palāta

 

KOPSAVILKUMS

Eiropas Revīzijas palāta veic Eiropas Savienības ieņēmumu un izdevumu revīziju. Tā nodrošina ES pārskatatbildību nodokļu maksātāju priekšā. Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantā ir definēti Palātas uzdevumi. Revīzijas palāta pieņem savu reglamentu, kuru pēc tam apstiprina Padome.

KĀDS IR ŠĪ REGLAMENTA UZDEVUMS?

Tas reglamentē Eiropas Revīzijas palātas iekšējo darbību. Reglaments aptver tādus aspektus kā:

Palātas organizācija (iecelšana amatā, pilnvaru termiņš, Palātas pienākumi, priekšsēdētāja ievēlēšana);

darba procedūras (Palātas un apakšpalātu sēdes, Palātas lēmumu pieņemšanas kārtība, apakšpalātas un komitejas, revīzija un pārskatu, ziņojumu, atzinumu, apsvērumu un deklarācijas par pārskatu ticamību sagatavošana).

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Sastāvs un struktūra

Palāta ir koleģiāla struktūra, t. i., tās locekļi kopīgi atbild par pieņemtajiem lēmumiem un veiktajiem pasākumiem. Tajā ir 28 locekļi — pa vienam no katras ES valsts. Locekļus ieceļ uz sešiem gadiem (to var darīt arī atkārtoti). Palātas locekļus izraugās no personām, kas savā ES valstī darbojušās vai darbojas neatkarīgās revīzijas iestādēs vai ir īpaši kvalificētas šim amatam. Savus pienākumus Palātā tie veic absolūti neatkarīgi.

Palātas locekļi uz trijiem gadiem no sava vidus ievēlē priekšsēdētāju (to var darīt arī atkārtoti). Viņa/viņas pienākumi ir šādi:

sasaukt un vadīt Palātas sēdes;

nodrošināt Palātas lēmumu izpildi;

nodrošināt Palātas struktūrvienību, tostarp par protokolu un apmeklējumiem, saziņu, juridiskajiem jautājumiem un iekšējo revīziju atbildīgo struktūrvienību, sekmīgu darbību, kā arī Palātas darba sekmīgu vadīšanu;

iecelt atbildīgo personu, kas pārstāv Palātu tiesas procesos;

pārstāvēt Palātu ārējās attiecībās un attiecībās ar pārējām Eiropas iestādēm.

Palātai ir ģenerālsekretārs, kurš atbild par Palātas Sekretariāta ikdienas darbu, kā arī par Palātas pārvaldību, finansēm un atbalstu, cilvēkresursiem, informācijas tehnoloģijām un tulkošanu.

Palātai ir arī apakšpalātas un komitejas. Apakšpalātas pieņem atzinumus, īpašos ziņojumus un konkrētus gada pārskatus. Tās sagatavo arī gada pārskatus par ES budžetu un Eiropas Attīstības fondiem, kurus pēc tam pieņem Palāta. Komitejas (piemēram, Administratīvā komiteja un Revīzijas komiteja) strādā pie administratīviem jautājumiem un pieņem lēmumus par jautājumiem, kas saistīti ar saziņu un stratēģiju.

Palātas uzdevumi

Palāta pārbauda ES un tās struktūru ieņēmumu un izdevumu likumību un pareizību, kā arī pareizu ES budžeta finanšu pārvaldību. Palātas kā ES neatkarīgā ārējā revidenta pienākums ir pārbaudīt, vai ES līdzekļi tiek pareizi uzskaitīti, tiek iegūti un tērēti saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kā arī nodrošina izmaksu lietderību.

Revīzijas veic nolūkā uzlabot finanšu pārvaldību, kā arī informēt Eiropas iedzīvotājus par to, kā tiek izmantoti publiskie līdzekļi.

Revīzijas

Tās:

veic, pamatojoties uz dokumentiem, un vajadzības gadījumā uz vietas citās Eiropas iestādēs;

veic telpās, kas pieder jebkurai organizācijai, kura ES vārdā pārvalda ieņēmumus un izdevumus;

veic ES valstīs un citās pasaules valstīs, tostarp tādu fizisku vai juridisku personu telpās, kas saņem ES budžeta līdzekļus.

Pildot savus ES ārējā revidenta pienākumus, Palāta sadarbojas ar valstu iestādēm un Eiropas iestādēm. Turklāt tai ir tiesības pieprasīt informāciju, kas tai vajadzīga, lai sekmīgi veiktu savus uzdevumus, no ES iestādēm un struktūrām, organizācijām, kas saņem ES budžeta līdzekļus, vai arī valstu revīzijas iestādēm.

Darba programmas

Katru gadu Palāta pieņem darba programmu, kurā uzskaita prioritātes attiecībā uz revīziju veikšanu. Programmu publicē un Palātas priekšsēdētājs to iesniedz Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejai.

Gada budžeta izpildes apstiprināšanas kārtība

Palātai nav tiesu varas pilnvaru, un tādēļ tā nevar piemērot sankcijas. Pēc katra finanšu gada noslēguma tā sagatavo gada pārskatu, ko publicē Oficiālajā Vēstnesī. Šajā pārskatā ir aplūkota kompetento iestāžu īstenotā ES budžeta un Eiropas Attīstības fondu pārvaldība. Tam ir būtiska nozīme lēmumu pieņemšanas procesā, kurā Eiropas Parlaments lemj par budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu Komisijai.

Revīzijas palāta arī nodod Padomei un Parlamentam ticamības deklarāciju, kas apliecina, ka budžeta līdzekļi ir izmantoti pareizi un saskaņā ar noteikumiem. Turklāt Palāta var arī jebkurā laikā iesniegt apsvērumus par konkrētiem jautājumiem, tostarp īpašu ziņojumu veidā, un iesniegt atzinumus vai citus uz pārskatiem balstītus dokumentus pēc citu Eiropas iestāžu lūguma vai pēc savas iniciatīvas.

Par gada pārskata pieņemšanu Palāta lemj oficiālās sēdēs ar locekļu balsu vairākumu. Tās sēdes ir slēgtas, ja vien tā nelemj citādi. Atsevišķos gadījumos tā var pieņemt lēmumus, piemērojot rakstisko procedūru.

Palāta ziņo par pārkāpumiem ES līdzekļu izmantošanā un par revīzijas laikā konstatētajiem iespējamiem krāpšanas gadījumiem informē Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF).

KOPŠ KURA LAIKA REGLAMENTS IR PIEMĒROJAMS?

Tas stājās spēkā 2010. gada 1. jūnijā.

KONTEKSTS

Revīzijas palāta tika izveidota 1977. gadā, un kopš 1992. gada tā ir pilntiesīga ES iestāde. Tā atrodas Luksemburgā.

Plašāka informācija ir pieejama:

AKTS

Eiropas Savienības Revīzijas palātas reglaments

ATSAUCES

Akts

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Eiropas Savienības Revīzijas palātas reglaments

1.6.2010.

OV L 103, 23.4.2010., 1.–6. lpp.

Pēdējo reizi atjaunots: 15.10.2015

Top