Būvizstrādājumi

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) Nr. 305/2011 – saskaņoti būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumi

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Regulas mērķis ir uzlabot vienotā tirgus darbību un būvizstrādājumu* brīvu apriti Eiropas Savienībā (ES), nosakot vienotus šo izstrādājumu tirdzniecības noteikumus un izstrādājot kopēju tehnisko terminoloģiju, lai novērtētu būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašības*.
Šādi regula arī ļauj ES dalībvalstīm nodrošināt būvju* drošumu.
Ar grozījumu Regulu (ES) 2019/1020 tiek pastiprināta tirgus uzraudzība, lai nodrošinātu, ka tirgū laistie izstrādājumi ir droši un atbilst ES tiesību aktiem.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Ar šo regulu nosaka būvizstrādājumu tirdzniecības noteikumus.
Ar to paredz metodes un kritērijus būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību novērtēšanai un izteikšanai un CE zīmes izmantošanas noteikumus.
Dalībvalstis atbild par ugunsdrošības, mehāniskās stiprības un stabilitātes, vides, enerģijas prasībām un citām būvēm piemērojamām prasībām.

Ekspluatācijas īpašību deklarācija un CE zīme

Ja ražotājs nolemj laist tirgū būvizstrādājumu, uz kuru attiecas saskaņots standarts vai kuram ir izdots Eiropas tehniskais novērtējums, ražotājs, laižot šo izstrādājumu tirgū, izstrādā ekspluatācijas īpašību deklarāciju, kurā cita starpā iekļauj šādu informāciju:
- atsauce uz izstrādājuma tipu;
- būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmas;
- atsauce uz piemērojamo saskaņoto standartu vai Eiropas tehniskā novērtējuma dokumentu;
- būvizstrādājuma paredzētais izmantojums vai izmantojumi;
- deklarētās ekspluatācijas īpašības, pamatojoties uz novērtējumu saskaņā ar piemērojamo saskaņoto standartu vai Eiropas tehnisko novērtējumu.
Pēc ekspluatācijas īpašību deklarācijas sagatavošanas ražotājs izstrādājumam uzliek CE zīmi.
CE zīme norāda, ka ir novērtētas izstrādājuma ekspluatācijas īpašības un ka tās ir noturīgas.
CE zīme ļauj būvizstrādājumu likumīgi laist tirgū jebkurā dalībvalstī, un to var tirgot ES vienotajā tirgū.
Dalībvalstīm ir jāizveido būvizstrādājumu informācijas punkti, lai sniegtu informāciju par būvizstrādājumiem piemērojamajām prasībām.

Ražotāju, importētāju un izplatītāju pienākumi

Ražotājiem ir šādi pienākumi.
- sagatavot tehnisko dokumentāciju un uz tās pamata izstrādāt ekspluatācijas īpašību deklarāciju un uzlikt uz izstrādājuma CE zīmi;
- nodrošināt, ka izstrādājums saglabā atbilstību ekspluatācijas īpašību deklarācijai. Ja ražotāji uzskata, ka izstrādājums vairs neatbilst ekspluatācijas īpašību deklarācijai, tiem nekavējoties jāveic atbilstīgi koriģējoši pasākumi vai jāizņem vai jāatsauc attiecīgais izstrādājums no tirgus.
Importētājiem ir šādi pienākumi.
- nodrošināt, ka izstrādājumam ir CE zīme un ka tam ir pievienoti vajadzīgie dokumenti;
- nelaist izstrādājumu tirgū, ja importētāji uzskata, ka tas neatbilst ekspluatācijas īpašību deklarācijai;
- nodrošināt, ka izstrādājums saglabā atbilstību ekspluatācijas īpašību deklarācijai un ka tā transportēšana vai uzglabāšana negatīvi neietekmē tā ekspluatācijas īpašības. Ja izstrādājums vairs neatbilst ekspluatācijas īpašību deklarācijai, importētājiem nekavējoties jāveic atbilstīgi koriģējoši pasākumi vai jāizņem vai jāatsauc attiecīgais izstrādājums no tirgus.
Izplatītājiem ir šādi pienākumi.
- nodrošināt, ka izstrādājumam ir CE zīme un ka tam ir pievienoti vajadzīgie dokumenti;
- nelaist izstrādājumu tirgū, ja izplatītāji uzskata, ka tas neatbilst ekspluatācijas īpašību deklarācijai, līdz brīdim, kad tiek panākta būvizstrādājuma atbilstība vai tiek labota ekspluatācijas īpašību deklarācija;
- nodrošināt, ka izstrādājuma transportēšana vai uzglabāšana negatīvi neietekmē tā ekspluatācijas īpašības. Ja izstrādājums neatbilst tā ekspluatācijas īpašību deklarācijai, izplatītājiem jānodrošina, ka tiek veikti atbilstīgi koriģējoši pasākumi vai attiecīgais izstrādājums tiek izņemts vai atsaukts no tirgus.

Saskaņotas tehniskās specifikācijas

Saskaņotas tehniskās specifikācijas ietver saskaņotus standartus un Eiropas novērtējuma dokumentus. Saskaņotus standartus izstrādā Eiropas standartizācijas iestādes (Eiropas Standartizācijas komiteja vai Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja), pamatojoties uz Eiropas Komisijas pieprasījumiem. Saskaņoti standarti nosaka metodes un kritērijus būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību novērtēšanai.
Ja uz izstrādājumu neattiecas vai tikai daļēji attiecas kāds saskaņots standarts, ražotāji var pieprasīt Eiropas tehnisko novērtējumu, ko izsniedz viena no Eiropas standartizācijas iestādēm, pamatojoties uz Eiropas tehniskā novērtējuma dokumentu, ko izstrādājusi Eiropas Tehniskā novērtējuma organizācija. Eiropas tehniskā novērtējuma dokuments ir būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību dokumentēts novērtējums attiecībā uz tā būtiskajiem raksturlielumiem.
Saskaņotie standarti un Eiropas tehniskie novērtējumi veido kopīgu tehnisko terminoloģiju, ko izmanto visi būvniecības nozares dalībnieki, un ļauj ražotājiem sagatavot ekspluatācijas īpašību deklarāciju un uzlikt CE zīmi. Atsauces uz saskaņotajiem standartiem un Eiropas tehniskā novērtējuma dokumentiem publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tirgus uzraudzība

Dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm ir jānodrošina, ka attiecīgajās valstīs tiek ievēroti regulas noteikumi.
Ja tirgus uzraudzības iestādes atklāj, ka izstrādājums neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām (piemēram, izstrādājums neatbilst tā deklarētajām ekspluatācijas īpašībām un/vai rada apdraudējumu), tās nekavējoties pieprasa attiecīgajam uzņēmējam panākt izstrādājuma atbilstību vai proporcionāli apdraudējumam to izņemt no tirgus vai atsaukt pienācīgā termiņā. Attiecīgajiem uzņēmējiem ir pienākums sadarboties ar tirgus uzraudzības iestādēm.

Īstenošanas akti un deleģētie akti

Komisija ir pieņēmusi virkni īstenošanas un deleģēto aktu saistībā ar šo regulu. Šo aktu saraksts ir pieejams Komisijas tīmekļa vietnē.

Atcelšana

Ar regulu atceļ Direktīvu 89/106/EEK.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

To pilnībā piemēro kopš 2013. gada 1. jūlija.

KONTEKSTS

Regulā (ES) Nr. 305/2011 (pazīstama arī kā Būvizstrādājumu regula) izmantotā pieeja būvizstrādājumu vienotā tirgus darbības uzlabošanai atšķiras no vispārējiem principiem, kas tika sākotnēji noteikti jaunajā tiesiskajā regulējumā par izstrādājumu tirdzniecību. Galvenās atšķirības ir šādas.

Pilnvaru sadalījums starp ES un dalībvalstīm. ES nodarbojas tikai ar vienotā tirgus piekļuves noteikumiem, nevis ar noteikumiem par izstrādājumu ekspluatācijas īpašībām kā tādām. Kā minēts iepriekš, dalībvalstis ir tās, kuras atbild par būvēm piemērojamām ugunsdrošības, vides, enerģijas un citām prasībām.
Saskaņoti tirdzniecības noteikumi. Būvizstrādājumu regula nesaskaņo būvizstrādājumus vai tiem piemērojamās prasības. Regula aprobežojas ar saskaņotu noteikumu izstrādi attiecībā uz izstrādājumu tirdzniecību.
Saskaņoti standarti. Saskaņotu standartu izmantošana ir obligāta ražotājiem, laižot to būvizstrādājumus tirgū, un dalībvalstīm, nosakot prasības attiecībā uz būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašībām.

Komisijas priekšlikums jaunai būvizstrādājumu regulai tika publicēts 2022. gada martā. Priekšlikuma galvenie mērķi ir uzlabot būvizstrādājumu iekšējā tirgus darbību, reaģēt uz dalībvalstu regulatīvajām vajadzībām, ieviest prasības attiecībā uz videi nekaitīgākiem un drošākiem būvizstrādājumiem, nodrošināt saskaņotu standartu vienkāršāku ieviešanu un uzlabot digitālo informāciju par izstrādājumiem.

Plašāka informācija:

Būvizstrādājumu regula (Eiropas Komisija);
Būvizstrādājumu regulas pārskatīšana (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

Būvizstrādājums. Jebkurš izstrādājums vai komplekts, kurš ir ražots un laists tirgū, lai to stacionāri iekļautu būvēs vai to daļās, un kura ekspluatācija ietekmē būves ekspluatācijas īpašības attiecībā uz būvēm noteiktajām pamatprasībām.

Būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašības. Veiktspēja attiecībā uz būtiskiem raksturlielumiem, kuri izteikti līmeņa vai klases veidā vai arī aprakstā.

Būves. Ēkas un inženierbūves.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 305/2011 (2011. gada 9. marts), ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV L 88, 4.4.2011., 5.–43. lpp.).

Regulas (ES) Nr. 305/2011 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (OV L 169, 25.6.2019., 1.–44. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12.–33. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (OV L 218, 13.8.2008., 82.–128. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30.–47. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 12.08.2022

Top