Help Print this page 

Summaries of EU Legislation

Title and reference
Krīžu pārvarēšana finanšu sektorā

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

Krīžu pārvarēšana finanšu sektorā

 

KOPSAVILKUMS:

Paziņojums (COM(2010) 579 galīgā redakcija) — ES sistēma krīžu pārvarēšanai finanšu nozarē

KĀDS IR ŠĪ PAZIŅOJUMA MĒRĶIS?

Tajā ir izklāstīti pasākumi, kas jāveic, lai Eiropas Savienības (ES) rīcībā būtu noteikumu kopums attiecībā uz krīžu pārvarēšanu finanšu nozarē.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Darbības joma

Noteikumu kopums attiecībā uz krīžu pārvarēšanu finanšu nozarē attiecas uz:

  • visām kredītiestādēm;
  • atsevišķām ieguldījumu sabiedrībām, jo īpaši tām, kuru bankrots varētu apdraudēt finanšu sistēmu.

Mērķi

Šo noteikumu mērķis ir nodrošināt finanšu sistēmas stabilitāti pat uzņēmuma maksātnespējas gadījumā un:

  • sekmēt preventīvos un sagatavošanās pasākumus, lai mazinātu riskus finanšu sistēmā;
  • izstrādāt uzticamus noregulējuma instrumentus;
  • ieviest ātrus un efektīvus instrumentus pasākumu veikšanai;
  • samazināt pārmērīgu risku uzņemšanos, nodrošinot, ka akcionāri uzņemas segt izmaksas;
  • veicināt raitu noregulējumu pārrobežu grupu gadījumā, lai aizsargātu iekšējo tirgu;
  • nodrošināt tiesisko noteiktību;
  • ierobežot konkurences kropļojumus.

Darbības jomas

Paziņojumā ir noteikti pasākumi, kas būtu jāveic šādās jomās:

  • par krīžu pārvarēšanu atbildīgās iestādes — katrai ES valstij ir jāizraugās noregulējuma iestāde, kas ir neatkarīga no uzraudzības iestādes;
  • sagatavošanās un preventīvie pasākumi, tostarp katras uzraudzības iestādes uzraudzības programmas un uzraudzības pārbaužu uz vietas īstenošana;
  • kritēriji — ir jāievieš agrīnas iejaukšanās iespēja gadījumā, ja banka vai ieguldījumu sabiedrība nespēj izpildīt Kapitāla prasību direktīvas prasības;
  • agrīna iejaukšanās — nodrošina uzraudzības iestāžu pilnvaru paplašināšanu un precizēšanu. Bankām un uzņēmumiem ir pienākums iesniegt plānu, kas ļauj veikt attiecīgās iestādes sanāciju finansiālu grūtību gadījumā;
  • parādu daļēja norakstīšana — tā ļauj sarežģītā situācijā nonākušai iestādei turpināt darbību vai arī apturēt dažas darbības, lai ierobežotu risku, ka problēmas varētu izplatīties arī citās iestādēs;
  • noregulējums — banku maksātnespējas tiesību aktu reforma, lai bankrotējušās bankas varētu gūt labumu no likvidācijas procesa.

Veiktie pasākumi

  • 1.

    Uzraudzības iestādes

2011. gadā tika izveidotas trīs Eiropas uzraudzības iestādes:

28 valstu uzraudzības iestādes ir pārstāvētas visās trīs Eiropas uzraudzības iestādēs.

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija tika izveidota, lai uzraudzītu un novērtētu iespējamos draudus finanšu stabilitātei, kas izriet no norisēm makroekonomikā un finanšu sistēmā kopumā.

  • 2.

    Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva

Šī direktīva (Direktīva 2014/59/ES) visās ES valstīs stājās spēkā 2014. gada jūlijā. Tajā ir izklāstīta virkne noteikumu, lai saskaņotu un uzlabotu instrumentus, kurus izmanto banku krīžu pārvarēšanai visā ES teritorijā, tostarp nosakot, ka:

  • bankām ir jāsagatavo atveseļošanas plāni finanšu grūtību pārvarēšanai;
  • iestādēm tiek piešķirtas pilnvaras iejaukties banku darbībā, lai novērstu to bankrotu;
  • iestādēm tiek piešķirtas arī pilnvaras īstenot plānus, lai noregulētu bankrotējušu banku darbību, saglabājot to svarīgākās funkcijas un izvairoties no situācijas, kurā tās jāglābj par nodokļu maksātāju naudu;
  • 2016. gadā tika izveidots vienotais noregulējuma fonds eurozonas valstīm; atsevišķi valstu fondi turpina savu darbību ES valstīs, kuras nav eurozonas valstis;
  • ir jāīsteno procedūras sadarbības uzlabošanai starp valstu iestādēm.
  • 3.

    Direktīva par noguldījumu garantiju sistēmām (NGS)

Šī direktīva (Direktīva 2014/49/ES) stājās spēkā 2014. gadā. Ar to stiprina esošo valstu NGS sistēmu, reaģējot uz finanšu krīzes atklātajām tās nepilnībām. Direktīvas galvenie elementi ir šādi:

  • vispārēja garantija noguldījumiem līdz EUR 100 000;
  • vieglākas un ātrākas atmaksas iespējas — pakāpeniska maksājumu termiņu samazināšana no 20 darba dienām līdz 7 darba dienām;
  • visstingrākais finansēšanas režīms;
  • labāka informācija noguldītājiem.

KONTEKSTS

PAMATDOKUMENTS

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas centrālajai bankai. ES sistēma krīžu pārvarēšanai finanšu nozarē (COM(2010) 579 galīgā redakcija, 20.10.2010.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149.–178. lpp.)

Direktīvas 2014/49/ES turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190.–348. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 07.12.2016

Top