Eiropas Komisijas stratēģija krāpšanas apkarošanai

 

KOPSAVILKUMS:

Paziņojums (COM(2011) 376 galīgā redakcija) — Komisijas stratēģija krāpšanas apkarošanai

KĀDS IR ŠĪS STRATĒĢIJAS MĒRĶIS?

• Tās mērķis ir modernizēt Eiropas Savienības politiku, kas ļautu Eiropas Komisijai efektīvāk apkarot krāpšanu, kas ietekmē ES budžetu.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Stratēģijas mērķis ir stiprināt ES finanšu interešu aizsardzību, uzlabojot visu krāpšanas apkarošanas ciklu. Tāpēc tā ietver krāpšanas novēršanu un atklāšanu, kā arī izmeklēšanu, sankcijas un nepareizi izmaksātu līdzekļu atgūšanu.
• ES valstis pārvalda gandrīz visus ES budžeta ieņēmumus. Kopā ar Komisiju tās pārvalda arī aptuveni 80 % budžeta izdevumu, bet atlikušos 20 % Komisijas dienesti pārvalda tieši vai kopā ar citiem partneriem.

Novēršana un atklāšana

• Visām struktūrām, kas pārvalda ES līdzekļus, ir pienākums novērst pārkāpumus un krāpšanu, kas ietekmē ES budžetu. Komisijai, ES valstīm un citiem partneriem (piemēram, reģionu iestādēm vai attīstības aģentūrām) ir pienākums ieviest vadības un iekšējās kontroles procedūras nolūkā novērst un atklāt pārkāpumus, kļūdas un krāpšanu.
• Dažādo iesaistīto pušu atbildība atšķiras atkarībā no pārvaldības formas un politikas jomas, tāpēc visiem Komisijas dienestiem ir jāpieņem nozaru stratēģijas krāpšanas apkarošanai. Šajās stratēģijās novēršana, izmeklēšana, atgūšana un sankcijas ir jāpielāgo katras nozares specifikai.
• Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir jābūt proaktīvam un jāpalīdz Komisijai īstenot šīs nozaru krāpšanas apkarošanas stratēģijas, kā arī uzlabot krāpšanas riska novērtēšanu.
• Ir jāuzlabo saziņa starp Komisijas dienestiem, pilnveidojot informācijas apmaiņas sistēmas un agrīnās atklāšanas un brīdināšanas sistēmu, ar kuru aizstāja sākotnējo iekšējo agrīnās brīdināšanas sistēmu.
• Ir jāveicina Komisijas personāla, jo īpaši projektu vadītāju, finanšu darbinieku un revidentu, izpratne par krāpšanas risku, un viņi ir jāapmāca cīnīties pret to.

Izmeklēšana

• OLAF ir jāizmeklē jebkāda nelikumīga rīcība, kas apdraud ES finanšu intereses. Komisija iesniedza priekšlikumu par OLAF reformu, ar ko paredzēts palielināt OLAF veiktās izmeklēšanas efektivitāti. Tā rezultātā tika pieņemta Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013.
• Sadarbība starp OLAF un citiem Komisijas dienestiem, jo īpaši ārējiem revidentiem, ir jāstiprina, un tāpat ir jāuzlabo arī sadarbība starp OLAF un citu iestāžu izmeklēšanas dienestiem iekšējas izmeklēšanas gadījumā. ES valstīm ir jāieceļ kontaktpunkti, kas nodrošina tiešu saziņu ar OLAF izmeklēšanas gadījumā un informē OLAF, tiklīdz tiek atklāta krāpšana. Līgumslēdzējiem un ES finansējuma saņēmējiem ir pienākums sniegt OLAF piekļuvi visai informācijai par programmu un projektu īstenošanu.
• Komisija arī plāno pētīt, kā varētu vairāk cilvēku iesaistīt informācijas sniegšanā par pārkāpumiem un krāpšanu un kā attiecīgās iestādes varētu nodrošināt, ka informanti saņem no tām labākas norādes un aizsardzību.

Sankcijas

• Komisija racionalizēs un stiprinās finanšu un/vai administratīvo sankciju piemērošanu, tostarp izslēgšanu no ES finansējuma nopietnu pārkāpumu, krāpšanas un korupcijas gadījumā.
• Komisija arī izvērtēs, vai ES valstu piemērotās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas. Tā uzskata, ka informācija par disciplinārajām sankcijām būtu jāsniedz citām Eiropas iestādēm, valstu iestādēm un starptautiskām organizācijām. Tā arī aicina ES valstis sniegt Komisijas centrālajai datubāzei informāciju par krāpšanas gadījumiem, kas var novest pie izslēgšanas no ES finansējuma.

Atgūšana

• Dalītās pārvaldības gadījumā ES valstis ir atbildīgas par nepareizi izmaksātu līdzekļu atgūšanu. Tiešās pārvaldības gadījumā par to atbild Komisijas dienesti un tiem nekavējoties ir jāizdod iekasēšanas rīkojumi.

KONTEKSTS

Stratēģija krāpšanas apkarošanai ir daļa no visaptverošas pieejas, kas paredzēta, lai apkarotu krāpšanu un korupciju. Tā papildina tādas Komisijas iniciatīvas kā OLAF reforma, paziņojums ar ES finanšu interešu aizsardzību ar krimināltiesībām un administratīvu izmeklēšanu un paziņojums par cīņu pret korupciju.

Plašāka informācija:

• Sadaļa “Krāpšanas apkarošanas politika” Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.

PAMATDOKUMENTS

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Komisijas stratēģiju krāpšanas apkarošanai (COM(2011) 376 galīgā redakcija, 24.6.2011.)

SAISTĪTIE AKTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1.–22. lpp.)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību ar krimināltiesībām un administratīvu izmeklēšanu. Integrēta politika nodokļu maksātāju naudas aizsardzībai (COM(2011) 293 galīgā redakcija, 26.5.2011.)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai. Korupcijas apkarošana Eiropas Savienībā (COM(2011) 308 galīgā redakcija, 6.6.2011.)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai. Krāpšanas novēršana, pamatojoties uz operatīvajiem rezultātiem — dinamiska pieeja aizsardzībai pret krāpšanu (COM(2007) 806 galīgā redakcija, 17.12.2007.)

Komisijas paziņojums par tiesību aktu un līgumu vadības aizsardzību pret krāpšanu (SEC(2001) 2029 galīgā redakcija, 7.11.2001.)

Komisijas paziņojums par Kopienu finanšu interešu aizsardzību — cīņa pret krāpšanu: vispārējā stratēģiskā nostāja (COM(2000) 358 galīgā redakcija, 28.6.2000.)

Pēdējo reizi atjaunots: 12.09.2016