Help Print this page 

Summaries of EU Legislation

Title and reference
Pamattiesību harta

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Languages and formats available
Multilingual display
Text

Pamattiesību harta

 

KOPSAVILKUMS:

ES Pamattiesību harta

KĀDS IR ŠĪS HARTAS MĒRĶIS?

Ar to Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos iekļauj virkni ES pilsoņu un iedzīvotāju personisko, pilsonisko, politisko, ekonomisko un sociālo tiesību.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Saturs

Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (turpmāk tekstā – “Harta”), ievērojot ES kompetences un uzdevumus, kā arī subsidiaritātes principu, no jauna ir apstiprinātas tiesības, kuru pamatā ir ES valstu konstitucionālās tradīcijas un starptautiskās saistības, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, ES un Eiropas Padomes pieņemtās Sociālās hartas, kā arī Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra. Tagad pamattiesību kopums ir pārredzamāks un plaši zināms, kas savukārt rada tiesisko noteiktību ES.

Pamattiesību hartā ir preambula un 54 panti, kas sagrupēti septiņās nodaļās:

  • I nodaļa: cieņa (cilvēka cieņa, tiesības uz dzīvību, tiesības uz personas neaizskaramību, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodu aizliegums, verdzības un piespiedu darba aizliegums);
  • II nodaļa: brīvības (tiesības uz brīvību un drošību, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība, personas datu aizsardzība, tiesības stāties laulībā un tiesības izveidot ģimeni, domu, pārliecības un ticības brīvība, vārda un informācijas brīvība, pulcēšanās un biedrošanās brīvība, humanitāro un eksakto zinātņu brīvība, tiesības uz izglītību, brīvība izvēlēties profesiju un tiesības strādāt, darījumdarbības brīvība, tiesības uz īpašumu, patvēruma tiesības, aizsardzība pārvietošanas, izraidīšanas vai izdošanas gadījumā);
  • III nodaļa: vienlīdzība (vienlīdzība likuma priekšā, diskriminācijas aizliegums, kultūru, reliģiju un valodu daudzveidība, vīriešu un sieviešu līdztiesība, bērnu tiesības, vecāka gadagājuma cilvēku tiesības, invalīdu integrācija);
  • IV nodaļa: solidaritāte (darba ņēmēju tiesības uz informāciju un konsultācijām uzņēmumā, tiesības uz kolektīvām sarunām un rīcību, tiesības izmantot darbā iekārtošanas pakalpojumus, aizstāvība nepamatotas atlaišanas gadījumā, godīgi un taisnīgi darba apstākļi, bērnu darba aizliegšana un strādājošu jauniešu aizsardzība, ģimenes dzīve un darbs, sociālais nodrošinājums un sociālā palīdzība, veselības aizsardzība, pieeja pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, vides aizsardzība, patērētāju tiesību aizsardzība);
  • V nodaļa: pilsoņu tiesības (tiesības balsot un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās, tiesības uz labu pārvaldību, tiesības piekļūt dokumentiem, Eiropas ombuds, tiesības iesniegt lūgumrakstu, pārvietošanās un uzturēšanās brīvība, diplomātiskā un konsulārā aizsardzība);
  • VI nodaļa: tiesiskums (tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību, noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principi, tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par to pašu noziedzīgo nodarījumu);
  • VII nodaļa: vispārīgi noteikumi.

Darbības joma

Hartas noteikumi attiecas uz Eiropas iestādēm, ievērojot subsidiaritātes principu, un ar to nekādā gadījumā netiek paplašinātas kompetences un uzdevumi, kas tām uzticētas ar līgumiem. Harta attiecas arī uz ES valstīm, ja tās īsteno ES tiesību aktus.

Ja kādas tiesības atbilst 1950. gada Eiropas Cilvēktiesību konvencijā garantētajām tiesībām, šo tiesību nozīme un apjoms ir tāds pats kā minētajā Konvencijā noteiktajām tiesībām, tomēr ES tiesībās var paredzēt plašāku aizsardzību.

Gada ziņojumi

Kopš 2010. gada the Eiropas Komisija ik gadu publicē gada ziņojumu. Tādējādi uzrauga Hartas piemērošanas procesa gaitu.

KONTEKSTS

  • 1999. gadā Eiropas Padome nolēma, ka ES līmenī piemērojamās pamattiesības ir jākonsolidē hartā, lai darītu redzamāku to lielo nozīmi.
  • Hartu 2000. gada decembrī Nicā oficiāli proklamēja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija.
  • Harta kļuva ES juridiski saistoša 2009. decembrī, kad spēkā stājās Lisabonas līgums, un šobrīd tai ir tāds pats juridiskais spēks kā ES līgumiem.

Plašāka informācija:

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Savienības Pamattiesību harta (OV C 202, 7.6.2016., 389.–405. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas Ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — 2015. gada ziņojums par ES Pamattiesību hartas piemērošanu (COM(2016) 265 final, 18.5.2016.)

Pēdējo reizi atjaunots: 17.10.2016

Top