Kompensācija noziedzībā cietušajiem citās ES valstīs

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2004/80/EK — par kompensāciju noziedzībā cietušajiem

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

• Ar to izveido sadarbības sistēmu, lai palīdzētu noziedzībā cietušajiem saņemt kompensāciju šādās situācijās neatkarīgi no tā, kurā Eiropas Savienības (ES) vietā ticis izdarīts noziegums.
• Šī sistēma darbojas, balstoties uz ES valstu kompensāciju sistēmu to teritorijās izdarītos tīšos, vardarbīgos noziegumos cietušajiem.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Direktīvai ir divi galvenie elementi.

• Ar to nosaka prasības visām ES valstīm ieviest kompensāciju sistēmu to teritorijā izdarītos tīšos, vardarbīgos noziegumos cietušajiem. Šādu sistēmu izveide un darbība ir atstāta katras ES valsts pārziņā.
• Ar to izveido ES līmeņa sadarbības sistēmu, kas balstās uz šo valstu sistēmām.

Atbilstošas kompensācijas garantēšana

Atbilstošas kompensācijas nodrošināšana cietušajiem var būt sarežģīta šādu iemeslu dēļ:

• likumpārkāpējam nav nepieciešamo finanšu resursu vai arī
• nav iespējams identificēt likumpārkāpēju vai uzsākt pret to kriminālvajāšanu (iespējamība saņemt kompensāciju no likumpārkāpēja ir aprakstīta Direktīvā 2012/29/ES, ar ko nosaka minimālos standartus noziegumos cietušo tiesībām, atbalstam un aizsardzībai).

Direktīvā ir noteiktas prasības, lai cietušie:

• saņemtu kompensāciju neatkarīgi no to dzīvesvietas valsts vai ES valsts, kurā ticis izdarīts noziegums;
• saņemtu taisnīgu un samērīgu kompensāciju — summas apmērs ir atstāts tās ES valsts pārziņā, kur izdarīts noziegums.

Sadarbība

Visām ES valstīm līdz 2005. gada 1. jūlijam bija jāizveido valstu sistēmas, kuru ietvaros izmaksā taisnīgas un samērīgas kompensācijas. Ar šo direktīvu izveido valstu iestāžu sadarbības sistēmu, lai cietušajiem nodrošinātu piekļuvi kompensācijām visā ES:

• Cietušie tādos noziegumos, kuri izdarīti ES valstī, kas nav tā valsts, kurā viņi parasti uzturas, var savas uzturēšanās valsts iestādei (palīgiestādei) lūgt sniegt informāciju par to, kā pieteikties kompensācijas saņemšanai.
• Šī valsts iestāde pēc tam nepastarpināti pārsūta pieteikumu tās ES valsts iestādei, kurā tika izdarīts noziegums (lēmējiestādei), kas ir atbildīga par iesnieguma izskatīšanu un kompensācijas izmaksu.
• Visai saziņai jānotiek lēmējvalsts valodā. Eiropas Komisija ir sagatavojusi standarta veidlapas iesniegumu pārsūtīšanai un lēmumiem, kas saistīti ar kompensācijām cietušajiem.
• Ar šo direktīvu izveido galveno kontaktiestāžu sistēmu katrā ES valstī, lai atvieglotu sadarbību regulāri sastopamos pārrobežu gadījumos. Plašāka informācija ir pieejama Eiropas e-tiesiskuma portālā.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā stājās spēkā 2004. gada 26. augustā. ES valstu tiesību aktos tā bija jāiekļauj līdz 2006. gada 1. janvārim.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Informācija par kompensācijām Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.
• Veidlapas, kas saistītas ar kompensāciju noziedzīgos nodarījumos cietušajiem (Eiropas e-tiesiskuma portāls)

PAMATDOKUMENTS

Padomes Direktīva 2004/80/EK(2004. gada 29. aprīlis) par kompensāciju noziedzībā cietušajiem (OV L 261, 6.8.2004., 5.–18. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas Lēmums 2006/337/EK(2006. gada 19. aprīlis), ar ko nosaka standarta veidlapas pieteikumu un lēmumu nosūtīšanai saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/80/EK par kompensāciju noziegumos cietušajiem (OV L 125, 12.5.2006., 25.–30. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/29/ES(2012. gada 25. oktobris), ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI (OV L 315, 14.11.2012., 57.–73. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 08.12.2015