Help Print this page 

Summaries of EU Legislation

Title and reference
Kopējās izmeklēšanas grupas

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

Kopējās izmeklēšanas grupas

 

KOPSAVILKUMS:

Padomes Pamatlēmums 2002/465/TI par kopējām izmeklēšanas grupām

KĀDS IR ŠĪ PAMATLĒMUMA MĒRĶIS?

Ar to paredz noteikumus par kopējo izmeklēšanas grupu (KIG) izveidi un darbību. Iemesls šādai rīcībai ir fakts, ka noteiktu veidu noziedzīgus nodarījumus Eiropas Savienībā (ES) var efektīvāk izmeklēt kopējas izmeklēšanas grupas, kuras izveido uz noteiktu laiku pēc ES valstu vienošanās.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

  • Pamatlēmums tika pieņemts kā atbilde uz 1999. gadā notikušo ES valstu sanāksmi, kurā aicināja nekavējoties izveidot šādas grupas, lai cīnītos pret narkotiku un cilvēku tirdzniecību, kā arī terorismu.
  • KIG izveidi paredzēja 2000. gada maijā pieņemtā Konvencija par savstarpējo palīdzību krimināllietās. Tomēr, ņemot vērā lēno konvencijas ratifikācijas procesu, tika pieņemts šis pamatlēmums, kuru bija paredzēts īstenot līdz 2003. gada 1. janvārim. Pamatlēmums zaudēs spēku, kad konvencija būs stājusies spēkā visās ES valstīs.
  • Gadījumos, kad kriminālizmeklēšanā ES ir vajadzīga koordinēta un saskaņota rīcība, vismaz divas ES valstis var izveidot KIG. Šajā nolūkā attiecīgo ES valstu kompetentās iestādes noslēdz nolīgumu, kurā paredz procedūras, kas jāievēro grupai. Kopēju izmeklēšanas grupu izveido:
    • konkrētam mērķim;
    • uz noteiktu laiku, ko var pagarināt pēc visu iesaistīto pušu savstarpējas piekrišanas.
  • Grupas sastāvu, mērķi un darbības ilgumu nosaka ES valstis, kas to izveido. Grupu vada persona no vienas no tām ES valstīm, kurās notiek izmeklēšana. Tās var arī ļaut grupas darbībā piedalīties pārstāvjiem no Eiropola, Eurojust, OLAF un ārpussavienības valstīm. Visi grupas dalībnieki ievēro tās ES valsts tiesību aktus, kurā viņi darbojas.
  • KIG var izveidot arī ārpussavienības valstis ar nosacījumu, ka pastāv attiecīgs juridisks pamats, piemēram, starptautisks nolīgums vai valsts tiesību akti.
  • 2014. gada 1. decembrī Apvienotā Karaliste paziņoja Eiropas Komisijai, ka vēlas, lai uz to attiecina šo pamatlēmumu. Tas tika apstiprināts ar Komisijas Lēmumu 2014/858/ES. 2016. gada 11. martā Itālija paziņoja Eiropas Komisijai, ka tā ir iekļāvusi pamatlēmumu savos valsts tiesību aktos. Tas nozīmē, ka tagad visām ES valstīm ir ES juridiskais pamats, kas ļauj izveidot kopējas izmeklēšanas grupas.

KOPŠ KURA LAIKA ŠIS PAMATLĒMUMS IR PIEMĒROJAMS?

Tas ir piemērojams kopš 2002. gada 20. jūnija. ES valstu tiesību aktos tas bija jāiekļauj līdz 2003. gada 1. janvārim.

KONTEKSTS

  • 2005. gada jūlijā izveidoja valstu ekspertu tīklu saistībā ar kopējām izmeklēšanas grupām (KIG), lai īstenotu Hāgas programmu un tajā paredzēto apņemšanos katrai ES valstij nozīmēt valsts ekspertu “ar mērķi veicināt KIG izmantošanu un pieredzes apmaiņu par paraugpraksi” (Padomes dokuments 11037/05).
  • Kopš 2005. gada KIG tīkla dalībnieki ir tikušies reizi gadā, un kopš 2011. gada janvāra vidus KIG tīklam ir izveidots sekretariāts, ko uztur Eurojust un kas sekmē KIG tīkla darbību un atbalsta valstu ekspertu darbu. Kopš 2012. gada KIG tīkla sekretariāts ir atbalstījis īpašas veidlapas izstrādi, kas paredzēta, lai palīdzētu speciālistiem novērtēt KIG darbu, ieskaitot sasniegtos rezultātus, juridiskas problēmas un praktiskas grūtības. Pirmā KIG novērtēšanas veidlapas versija tika sagatavota un darīta pieejama KIG speciālistiem 2014. gada aprīlī.
  • Arvien augošais ik gadu izveidoto kopējo izmeklēšanas grupu skaits parāda, ka tās ir nozīmīgs rīks, kas ļauj koordinēt izmeklēšanas, un ka tās palielina savstarpējo uzticēšanos starp ES tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm.
  • Plašāka informācija:

PAMATDOKUMENTS

Padomes Pamatlēmums 2002/465/TI (2002. gada 13. jūnijs) par kopējām izmeklēšanas grupām (OV L 162, 20.6.2002., 1.–3. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas Lēmums 2014/858/ES (2014. gada 1. decembris) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes paziņojumu par tās vēlmi, lai uz to attiecina Savienības tiesību aktus par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kuri pieņemti pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā un kuri nav Šengenas acquis daļa (OV L 345, 1.12.2014., 6.–9. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 12.01.2017

Top