Help Print this page 
Title and reference
Eiropas Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

Eiropas Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā

Eiropas Savienības (ES) direktīvā par ES pilsoņu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties ES valstīs ir apvienoti fragmentārie pasākumi, kuri iekļauti sarežģītajā tiesību aktu kopumā, kas iepriekš reglamentēja šo jautājumu. Šie pasākumi cita starpā paredzēti tam, lai mudinātu pilsoņus izmantot tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties ES valstīs, atceltu visas administratīvās formalitātes, izņemot tās, bez kurām nevar iztikt, sniegtu skaidrāku ģimenes locekļu statusa formulējumu, ierobežotu nosacījumus par aizliegumu iebraukt dalībvalstī vai uzturēšanās tiesību izbeigšanu un ieviestu jaunas pastāvīgas uzturēšanās tiesības.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK.

KOPSAVILKUMS

Direktīva ir vienots instruments, kurā apkopoti visi tiesību akti attiecībā uz ES pilsoņu tiesībām pārvietoties un uzturēties dalībvalstīs, proti, divas regulas un deviņas direktīvas. Šāda vienkāršošana paredzēta tam, lai pilsoņi varētu vieglāk izmantot savas tiesības. Tāpat direktīvā noteikts, ka jāatceļ visas formalitātes, izņemot tās, bez kurām nevar iztikt un kuras ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem jāpilda, lai izmantotu uzturēšanās tiesības.

Vispārīgi noteikumi

Ar šo priekšlikumu paredzēts reglamentēt:

  • nosacījumus, saskaņā ar kuriem Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi neatkarīgi no to valstspiederības izmanto tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties ES valstīs;
  • pastāvīgas uzturēšanās tiesības;
  • ierobežojumus iepriekšminētajām tiesībām sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumu dēļ.

Tiesības ieceļot un uzturēties uz laiku līdz 3 mēnešiem

Visiem ES pilsoņiem ar derīgu personas apliecību vai pasi ir tiesības ieceļot citā ES valstī. Viņiem nekādā gadījumā nevar prasīt ieceļošanas vai izceļošanas vīzu. Ja pilsoņiem nav vajadzīgo ceļošanas dokumentu, attiecīgajai uzņēmējai valstij jāsniedz viņiem visas pienācīgās iespējas iegūt vajadzīgos dokumentus vai tos viņiem nogādāt.

Ģimenes locekļiem, kas nav nevienas ES valsts valstspiederīgie, ir tādas pašas tiesības kā pilsonim, ko viņi pavada vai ar ko kopā viņi ieceļo. Uz viņiem var attiekties prasība par īstermiņa vīzu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 539/2001. Tiek pieņemts, ka saskaņā ar šo direktīvu izsniegtās uzturēšanās atļaujas ir līdzvērtīgas īstermiņa vīzām.

Lai uzturētos uz laiku līdz 3 mēnešiem, vienīgā prasība ir tā, ka ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri tos pavada vai pārceļas kopā ar tiem, jābūt derīgai personas apliecībai vai pasei. Uzņēmēja valsts drīkst attiecīgajām personām pieprasīt saprātīgā un nediskriminējošā laikposmā reģistrēt savu uzturēšanos valstī.

Tiesības uzturēties ilgāk nekā 3 mēnešus

Uz tiesībām uzturēties ilgāk nekā 3 mēnešus attiecas daži nosacījumi. Pretendentiem jāatbilst kādai no šīm prasībām:

  • viņi ir darba ņēmēji vai pašnodarbinātas personas uzņēmējā valstī;
  • viņu līdzekļi ir pietiekami viņiem pašiem un viņu ģimenes locekļiem, lai nekļūtu par uzņēmējas valsts sociālās palīdzības sistēmas slogu uzturēšanās laikā, un viņiem ir veselības apdrošināšana. ES valstis nedrīkst noteikt minimālo daudzumu, ko var uzskatīt par pietiekamu, - tām jāņem vērā personīgie apstākļi;
  • vini ir studenti un gatavojas apgut studiju kursu, tostarp profesionalo apmacibu, ka ari viniem ir pietiekami daudz lidzeklu un veselibas apdrošinašana, lai uzturešanas laika neklutu par slogu uznemejas valsts socialas palidzibas sistemai;
  • viņi ir ES pilsoņa, kurš atbilst kādai no iepriekšminētajām kategorijām, ģimenes locekļi, kuri to pavada vai pārceļas kopā ar to.

ES pilsoņiem ir atceltas uzturēšanās atļaujas, tomēr ES valstis drīkst pieprasīt viņiem reģistrēties kompetentajās iestādēs ne mazāk kā 3 mēnešu laikā no ieceļošanas dienas. Reģistrācijas apliecību nekavējoties izsniedz tad, ja uzrāda:

  • derīgu personas apliecību vai pasi;
  • apliecinājumu par atbilstību iepriekšminētajiem nosacījumiem (sk. direktīvas 8. pantu par nepieciešamo apliecinājumu).

ES pilsoņu ģimenes locekļiem, kas nav nevienas ES valsts valstspiederīgie, jāiesniedz pieteikums ES pilsoņu ģimenes locekļu uzturēšanās atļaujas saņemšanai (uzturēšanās atļauju izsniegšanas nosacījumus sk. direktīvas 10. pantā). Šīs atļaujas ir derīgas 5 gadus no izdošanas brīža.

Uzturēšanās tiesību saglabāšana

Parasti ES pilsoņi saglabā uzturēšanās tiesības pirmo trīs uzturēšanās mēnešu laikā, ja vien viņi nekļūst par pārmērīgu slogu uzņēmējas dalībvalsts sociālās palīdzības sistēmai. Arī pēc trim mēnešiem viņiem ir jāievēro visi uzturēšanās nosacījumi (7. pants), taču dalībvalstis nedrīkst sistemātiski pārbaudīt, vai šie nosacījumi joprojām tiek ievēroti. Sociālās palīdzības sistēmas izmantošana var novest pie izraidīšanas, taču tas nenotiek automātiski.

Saskaņā ar dažiem nosacījumiem ES pilsoņa nāve, viņa aizceļošana no uzņēmējas valsts, šķiršanās, laulības atzīšana par neesošu vai partnerattiecību izbeigšana neietekmē to ģimenes locekļu, kas nav nevienas ES valsts valstspiederīgie, tiesības arī turpmāk uzturēties attiecīgajā valstī. Darba ņēmēji vai pašnodarbinātas personas saglabā savu statusu, piemēram, ja viņi uz laiku ir darbnespējīgi slimības vai nelaimes gadījuma dēļ vai arī ja viņi ir pienācīgi reģistrēti kā piespiedu bezdarbnieki, bet iepriekš ir bijuši nodarbināti ilgāk nekā 1 gadu, turklāt ir reģistrējušies kā darba meklētāji (sk. 7. panta 3. punktu).

Pastāvīgas uzturēšanās tiesības

ES pilsoņi un viņu ģimenes locekļi iegūst pastāvīgas uzturēšanās tiesības uzņēmējā valstī pēc tam, kad ir tajā likumīgi uzturējušies 5 gadus pēc kārtas, ja vien nav pieņemts lēmums par viņu izraidīšanu. Pastāvīgas uzturēšanās tiesības vairs neierobežo nekādi nosacījumi. Pastāvīgas uzturēšanās tiesības tiek zaudētas tikai tad, ja persona ilgāk nekā 2 gadus pēc kārtas ir prombūtnē no uzņēmējas valsts.

Īpašos gadījumos personas var iegūt tiesības pastāvīgi uzturēties ES valstī, pirms šīs personas vēl ir uzturējušās šajā valstī 5 gadus.

Kopēji nosacījumi par uzturēšanās tiesībām un pastāvīgas uzturēšanās tiesībām

ES pilsoņi, kam pienākas uzturēšanās tiesības vai pastāvīgas uzturēšanās tiesības, un viņu ģimenes locekļi var izmantot tādas pašas priekšrocības kā uzņēmējas dalībvalsts valstspiederīgie Līgumā noteiktajās jomās. Tomēr uzņēmējai valstij pirmo 3 mēnešu laikā no uzturēšanās sākuma nav jāpiešķir tiesības uz sociālo palīdzību tām personām un ģimenes locekļiem, kas nav algoti darbinieki vai pašnodarbinātas personas. Tāpat uzņēmējai valstij nav pirms pastāvīgas uzturēšanās tiesību iegūšanas jāpiešķir tām pašām personām pabalsts studijām, tostarp profesionālajai apmācībai, stipendiju vai aizņēmumu veidā. Ģimenes locekļiem neatkarīgi no viņu valstspiederības ir tiesības iesaistīties ekonomiskā darbībā algota darbinieka vai pašnodarbinātā statusā.

Ieceļošanas un uzturēšanās tiesību ierobežojumi sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumu dēļ

ES pilsoņus vai to ģimenes locekļus drīkst izraidīt no uzņēmējas valsts sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumu dēļ. Lēmumu par izraidīšanu nekādā gadījumā nedrīkst pieņemt ekonomisku apsvērumu dēļ. Pasākumiem, kas ierobežo pārvietošanās un uzturēšanās brīvību, jāatbilst samērīguma principam un jāpamatojas vienīgi uz attiecīgās personas uzvedību, kam jārada patiesi, pietiekami nopietni un reāli iespējami draudi, kas skar sabiedrības pamatintereses.

Iepriekšēja krimināla sodāmība pati par sevi nav pamatojums izraidīšanai. Tāpat tas vien, ka attiecīgās personas ieceļošanas dokumentiem beidzies derīguma termiņš, nav pamatojums šāda pasākuma īstenošanai.

Katrā ziņā pirms lēmuma pieņemšanas par izraidīšanu valstij jāizvērtē vairāki faktori, piemēram, attiecīgās personas uzturēšanās ilgums, vecums, veselības stāvoklis, integrēšanās pakāpe un ģimenes un ekonomiskais stāvoklis uzņēmējā valstī, kā arī saikne ar izcelsmes valsti. ES pilsoņa aizsardzība pret izraidīšanu palielinās atbilstoši uzturēšanās ilgumam. Tādēļ, ja ES pilsonis uzņēmējā valstī ir uzturējies 10 gadus (vai ir nepilngadīgais), lēmumu par izraidīšanu drīkst pieņemt tikai nopietnu valsts drošības apsvērumu dēļ.

Sabiedrības veselības apsvērumus var izmantot pārvietošanās brīvības ierobežojumu attaisnošanai tikai tad, ja tie ir saistīti ar potenciāli epidēmiskām slimībām (kā definējusi Pasaules Veselības Organizācija) un citām infekcijas slimībām vai lipīgām parazitārām slimībām.

Persona, uz ko attiecas lēmums par aizliegumu ieceļot vai uzturēties kādā ES valstī, rakstiski jāinformē tā, lai persona varētu izprast lēmuma saturu un sekas. Tāpat tai jāizklāsta lēmuma pamatojums un jāsniedz informācija par iespējamo lēmuma pārsūdzēšanas kārtību. Attiecīgajai personai jādod vismaz 1 mēnesis laika, lai izceļotu no valsts, izņemot steidzamus gadījumus.

Nekādā gadījumā nedrīkst izdot rīkojumu par mūža izraidījumu. Pēc 3 gadiem izraidītās personas drīkst iesniegt pieteikumu lietas izskatīšanai no jauna. Tāpat direktīvā ir iekļauti noteikumi par procesuālajām garantijām, īpaši paredzot to, ka attiecīgajām personām ir tiesības uz pārsūdzību tiesā un vajadzības gadījumā administratīvajām pārsūdzības procedūrām uzņēmējā dalībvalstī.

Nobeiguma noteikumi

ES valstis drīkst pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai liegtu, izbeigtu vai atsauktu ar šo direktīvu piešķirtās tiesības, ja notiek to ļaunprātīga izmantošana vai krāpšana, piemēram, fiktīvas laulības.

Šī direktīva neliedz piemērot valsts tiesību aktus vai administratīvās procedūras, kas paredz labvēlīgāku kārtību.

ATSAUCES

Akts

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Direktīva 2004/38/EK

30.4.2004.

30.4.2006.

OV L 158, 30.4.2004.

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas 2009. gada 2. jūlija paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par norādījumiem, kā labāk transponēt un piemērot Komisijas Direktīvu 2004/38/EK par Eiropas Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā ( COM(2009) 313 galīgā redakcija -Oficiālajā Vēstnesīnav publicēts).

Šis paziņojums dalībvalstīm kalpo kā norādījumi, kā labāk piemērot Direktīvu 2004/38/EK.

Norādījumos izskaidrotas pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības un dalībvalstīm sniegta informācija par to, kādus pasākumus tās drīkst veikt, īpaši nolūkā izskaust tiesību ļaunprātīgu izmantošanu un fiktīvas laulības.

Lai nodrošinātu Direktīvas 2004/38/EK pareizu piemērošanu, Komisija apņemas īstenot šādas iniciatīvas:

  • atjaunināt norādījumus pilsoņiem, lai sniegtu viņiem labāku izpratni par tiesībām;
  • rīkot divpusējas sanāksmes ar dalībvalstīm.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/54/ES (2014. gada 16. aprīlis) par pasākumiem, ar ko veicina darba ņēmējiem piešķirto tiesību īstenošanu darba ņēmēju pārvietošanās brīvības jomā (Oficiālais VēstnesisL 128, 30.4.2014., 8.-14. lpp.).

04.08.2014

Top