Help Print this page 

Summaries of EU Legislation

Title and reference
Pagaidu aizsardzība pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

Pagaidu aizsardzība pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2001/55/EK — noteikumi, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un pasākumi, lai līdzsvarotu ES valstu pūliņus

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

  • Ar to izveido sistēmu, lai risinātu problēmas saistībā ar tādu ārvalstu valstspiederīgo masveida pieplūdumu ES, kuri nevar atgriezties savās valstīs, jo īpaši kara, vardarbības vai cilvēktiesību pārkāpumu dēļ.
  • Ar to izveido tūlītēju pagaidu aizsardzību šīm pārvietotajām personām.
  • Ar direktīvu veicina ES valstu pūliņu līdzsvarošanu, uzņemot šīs personas. Tomēr ar to neuzliek obligātu pienākumu sadalīt patvēruma meklētājus starp ES valstīm.
  • Dānijanepiedalās direktīvā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Pagaidu aizsardzības īstenošana

  • Pagaidu aizsardzību īsteno visās ES valstīs ar Padomes lēmumu, kurā tiek apstiprināts pārvietoto personu masveida pieplūdums ES un kurā tiek norādītas personu grupas, kurām nepieciešama aizsardzība.
  • Aizsardzības ilgums ir 1 gads. To var pagarināt par 2 gadiem.
  • Aizsardzību var izbeigt, ja Padome nolemj, ka personas var droši atgriezties to izcelsmes valstī.
  • ES valstīm ir jānodrošina, ka pārvietotās personas brīvprātīgi ierodas šajās valstīs.

Noteiktām personām var liegt pagaidu aizsardzību.

Šādas personas ir:

  • personas, kuras tur aizdomās par:
    • noziegumiem pret mieru*;
    • kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci;
    • smagiem nepolitiska rakstura noziegumiem;
  • personas, kuras vainojamas darbībās, kas ir pretrunā Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem;
  • personas, kuras ir bīstamas uzņēmējas ES valsts drošībai.

Pagaidu aizsardzības sekas

ES valstīm ir pienākums piešķirt uzturēšanās atļauju personām, kurām piešķirta pagaidu aizsardzība.

Atļauja ir spēkā visā aizsardzības ilgumā.

Personām, kurām piešķirta pagaidu aizsardzība, ir šādas tiesības:

  • tiesības iesaistīties algotā darbā vai pašnodarbinātībā;
  • tiesības izmantot iespējas, ko sniedz pieaugušo izglītība, profesionālā sagatavošana un mācību prakse darba vietā;
  • tiesības uz piemērotu mājvietu;
  • tiesības uz sociālo palīdzību un finansiālo atbalstu, kā arī medicīnisko aprūpi.

Bērniem, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ir tiesības iegūt izglītību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās ES valsts pilsoņiem.

Gadījumos, ja atsevišķiem ģimenes locekļiem ir pagaidu aizsardzība dažādās ES valstīs vai ja atsevišķi ģimenes locekļi vēl nav ES, šīm personām ir tiesības apvienoties vienā ES valstī.

Šie noteikumi atbilst Direktīvā 2013/33/ES paredzētajiem ES noteikumiem par starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju uzņemšanu.

Patvēruma pieteikumi

Personām, kurām piešķirta pagaidu aizsardzība, ir tiesības iesniegt patvēruma pieteikumu. ES valsts, kura uzņem attiecīgo personu, ir atbildīga par pieteikuma izskatīšanu.

Tomēr valstis var nolemt, ka personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, vienlaikus nav tiesību uz patvēruma meklētāja statusu.

Tas palīdz valstīm samazināt to patvēruma sistēmas noslogojumu, piedāvājot pagaidu aizsardzību un vienlaikus atliekot patvēruma pieteikumu izskatīšanu.

Direktīva 2013/32/ES paredz kopējus ES noteikumus starptautiskās aizsardzības piešķiršanai un atņemšanai.

Pagaidu aizsardzības izbeigšana

  • Aizsardzības laikā vai pagaidu aizsardzības termiņa beigās ES valstīm ir jāveic pasākumi, lai darītu iespējamu aizsargāto personu brīvprātīgu atgriešanos.
  • Ja ir nepieciešama piespiedu atgriešana, valstīm ir jānodrošina, ka tiek pienācīgi respektēta cilvēka cieņa un ka nav nekādu humānu iemeslu, kas padara atgriešanos neiespējamu.
    • Personas, kuras veselības stāvokļa dēļ nevar ceļot, neizraida piespiedu kārtā, kamēr to veselības stāvoklis neuzlabojas.
    • Ģimenēm, kurās ir nepilngadīgi bērni, kas ES valstī apmeklē skolu, var ļaut palikt līdz mācību gada beigām.

Administratīvais atbalsts

Ar direktīvu paredzētajiem pasākumiem ir pieejams atbalsts no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda. Ja pārvietoto personu skaits pārsniedz ES valstu norādītās uzņemšanas spējas, Padome veic attiecīgus pasākumus, tajā skaitā iesaka sniegt papildu atbalstu attiecīgajām ES valstīm.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2001. gada 7. augusta. ES valstu tiesību aktos tā bija jāiekļauj līdz 2002. gada 31. decembrim.

Direktīvā paredzētā sistēma vēl nav aktivizēta.

KONTEKSTS

Plašāka informācija, t. sk. 2016. gadā pabeigts detalizēts pētījums par direktīvu:

* GALVENIE TERMINI

Noziegums pret mieru: saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tas nozīmē agresijas vai kara plānošanu, gatavošanos karam, kara uzsākšanu vai vešanu pretrunā starptautiskiem līgumiem, nolīgumiem vai garantijām, kā arī piedalīšanos kopējā plānā vai sazvērestībā jebkuras iepriekšminētās darbības īstenošanai.

PAMATDOKUMENTS

Padomes Direktīva 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 7.8.2001., 12.–23. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 60.–95. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/33/ES (2013. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju uzņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 96.–116. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 514/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai (OV L 150, 20.5.2014., 112.–142. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 28.03.2017

Top