Help Print this page 

Summaries of EU Legislation

Title and reference
ES finanšu interešu aizsardzība - cīņa pret krāpšanu

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Languages and formats available
Multilingual display
Text

ES finanšu interešu aizsardzība - cīņa pret krāpšanu

Kopš 1995. gada ir spēkā konvencija, kuras mērķis ir, pamatojoties uz krimināltiesībām, aizsargāt ES un tās nodokļu maksātāju finanšu intereses. Gadu gaitā Konvencija par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību ir papildināta ar vairākiem protokoliem.

AKTS

Padomes Akts (1995. gada 26. jūlijs) par Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzības konvencijas sastādīšanu (OV C 316, 27.11.1995., 48.-57. lpp.)

KOPSAVILKUMS

Kopš 1995. gada ir spēkā konvencija, kuras mērķis ir, pamatojoties uz krimināltiesībām, aizsargāt ES un tās nodokļu maksātāju finanšu intereses. Gadu gaitā Konvencija par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību ir papildināta ar vairākiem protokoliem.

KĀDS IR ŠĪS KONVENCIJAS MĒRĶIS?

Konvencijā un tās protokolos:

  • ir sniegta saskaņota juridiska krāpšanas definīcija;
  • to parakstītājiem ir pieprasīts par krāpšanu paredzēt kriminālsodus.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

ES valstīm ir jāievieš efektīvi, samērīgi un atturoši kriminālsodi, lai cīnītos pret krāpšanu, kas iespaido ES finanšu intereses.

Konvencijā ir nošķirta krāpšana saistībā ar izdevumiem un ieņēmumiem.

  • Krāpšanas saistībā ar izdevumiem piemēri ir jebkāda tīša darbība vai bezdarbība, piemēram:
    • nepareizu, neprecīzu vai nepilnīgu paziņojumu vai dokumentu izmantošana vai iesniegšana, kā rezultātā notiek ES budžeta līdzekļu izšķērdēšana vai nelikumīga piesavināšanās;
    • informācijas neatklāšana, pārkāpjot konkrētas saistības, kas rada tādu pašu efektu;
    • vai šādu līdzekļu nepareiza izmantošana citiem nolūkiem, nevis tiem, kam šie līdzekļi bija paredzēti.
  • Krāpšanas saistībā ar ieņēmumiem piemēri ir jebkāda tīša darbība vai bezdarbība, piemēram:
    • nepareizu, neprecīzu vai nepilnīgu paziņojumu vai dokumentu izmantošana vai iesniegšana, kā rezultātā notiek ES budžeta līdzekļu nelikumīga samazināšana;
    • informācijas neatklāšana, pārkāpjot konkrētas saistības, kas rada tādu pašu efektu;
    • vai likumīgi iegūta labuma nepareiza izmantošana (piemēram, likumīgi iegūtu nodokļu maksājumu ļaunprātīga izmantošana), kas rada tādu pašu efektu.

Nopietnos krāpšanas gadījumos šiem sodiem ir jāietver sods, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, kurš dažos gadījumos var būt saistīts ar izdošanu.

Pirmajā Konvencijas protokolā, kas pieņemts 1996. gadā, ir atsevišķi izdalīta amatpersonu “aktīvā” * un “pasīvā” * korupcija. Tajā ir dota arī “amatpersonas” definīcija (gan valsts, gan ES līmenī) un ir saskaņoti sodi par noziegumiem, kas saistīti ar korupciju.

Juridisko personu atbildība

Katrai ES valstij ir jāpieņem tiesību akti, lai ļautu uzņēmumu vadītājus vai jebkuras personas, kam ir lēmumu pieņemšanas pilnvaras vai kas veic kontroli uzņēmumā (t. i., juridiskas personas), saukt pie kriminālatbildības. Otrajā protokolā, kas pieņemts 1997. gadā, konvencija ir skaidrota sīkāk attiecībā uz jautājumiem par juridisko personu atbildību, konfiskāciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Valsts tiesas

1996. gadā tika pieņemts protokols, kurā skaidrošanas jurisdikciju uzticēja Eiropas Kopienu Tiesai (EKT). Ar šo protokolu valsts tiesām, ja tām ir šaubas par to, kā skaidrot konvenciju un tās protokolus, ļauj lūgt Eiropas Savienības Tiesu pieņemt prejudiciālu nolēmumu.

Katrai ES valstij ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai noteiktu tās jurisdikciju attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kurus tā ir konstatējusi atbilstīgi savām konvencijā noteiktajām saistībām.

Krāpšanas gadījumi, kuros iesaistītas divas vai vairākas valstis

Ja krāpšana rada noziedzīgu nodarījumu un skar vismaz divas ES valstis, šīm valstīm ir efektīvi jāsadarbojas izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un piemēroto sodu izpildes jomā, piemēram, sniedzot savstarpējo tiesisko palīdzību, veicot izdošanu, tiesvedības nodošanu vai citā ES valstī izdotu spriedumu izpildi.

Strīdi ES valstu starpā

Ja rodas strīds saistībā ar konvencijas skaidrošanu vai piemērošanu, lieta vispirms ir jāizskata Padomei. Ja Padome nerod risinājumu sešu mēnešu laikā, strīdā iesaistītā puse var iesniegt prasību Eiropas Savienības Tiesā. Tiesai ir jurisdikcija arī strīdos starp ES valstīm un Eiropas Komisiju.

KOPŠ KURA LAIKA KONVENCIJA IR PIEMĒROJAMA?

Konvencija stājās spēkā 2002. gada 17. oktobrī kopā ar tās pirmo protokolu un protokolu par tās skaidrošanu Tiesā. Otrais protokols stājās spēkā 2009. gada 19. maijā.

Konvencija un tās protokoli ir atvērti parakstīšanai visām valstīm, kas iestājas ES.

Plašāka informācija ir pieejama Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai tīmekļa vietnē.

GALVENIE TERMINI

* Aktīvā korupcija: noziedzīgs nodarījums, ko izdarījusi amatpersona, kura dod vai piesola kukuli.

* Pasīvā korupcija: noziedzīgs nodarījums, ko izdarījusi amatpersona, kura saņem kukuli.

SAISTĪTIE AKTI

Padomes Akts (1996. gada 27. septembris), ar ko izstrādā Protokolu Konvencijai par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV C 313, 23.10.1996., 1.-10. lpp.)

Padomes Akts (1996. gada 29. novembris), kas pieņemts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, un ar ko sastāda Protokolu attiecībā uz Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību interpretāciju Eiropas Kopienu Tiesā ar prejudiciālu nolēmumu palīdzību (OV C 151, 20.5.1997., 1.-14. lpp.)

Padomes Akts (1997. gada 19. jūnijs), ar ko izstrādā Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību Otro protokolu (OV C 221, 19.7.1997., 11.-22. lpp.).

Padomes Lēmums 2008/40/TI par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Konvencijai, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību, 1996. gada 27. septembra Protokolam, 1996. gada 29. novembra Protokolam un 1997. gada 19. jūnija Otrajam protokolam (OV L 9, 12.1.2008., 23.-24. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 24.08.2015

Top