Negodīga komercprakse

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Direktīva 2005/29/EK:
- definē uzņēmēju negodīgu komercpraksi attiecībā pret patērētājiem, kas Eiropas Savienībā (ES) ir aizliegta;
- ir piemērojama jebkurai tirgotāja darbībai vai informācijas noklusējumam, kas ir tieši saistīts ar produkta* popularizēšanu, pārdošanu vai piegādi, ko tirgotājs veic patērētājiem*, tādējādi palīdzot aizsargāt patērētāju ekonomiskās intereses pirms komercdarījuma, tā laikā un pēc tā;
- nodrošina vienādu aizsardzības līmeni visiem patērētājiem neatkarīgi no tā, kur ES teritorijā veikts pirkums vai pārdošanas darījums.
Ar Direktīvu (ES) 2019/2161 groza Direktīvu 2005/29/EK attiecībā uz ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu, ņemot vērā jaunas norises tirgū, it īpaši tiešsaistes tirdzniecību.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Komercprakse ir negodīga, ja:
- tā ir pretrunā profesionālās rūpības* prasībām; un
- tā var būtiski kropļot vidusmēra patērētāja lēmumus par pirkumiem.
Atsevišķiem patērētājiem nodrošina augstāku aizsardzības līmeni, jo viņi ir īpaši neaizsargāti pret šādu praksi vai attiecīgo produktu, vai arī viņu vecuma (bērni vai gados vecāki cilvēki), lētticības vai garīgu vai fizisku traucējumu dēļ.
Direktīvā 2005/29/EK ir nošķirtas divas komercprakses kategorijas, kas ir netaisnīgas, ja tās liek vidusmēra patērētājam pieņemt lēmumu par pirkumu, ko citādi patērētājs nebūtu pieņēmis: maldinoša komercprakse (darbība vai noklusējums) un agresīva komercprakse.
Turklāt Direktīvas 2005/29/EK I pielikumā ir norādītas tādas komercprakses, kas jebkuros apstākļos ir aizliegtas (“melnais saraksts”).

Maldinoša komercprakse

Maldinošas darbības

Komercprakse ir maldinoša, ja tajā sniedz nepareizu vai nepatiesu informāciju vai arī ja tā var maldināt vidusmēra patērētāju, pat ja informācija ir faktiski pareiza, un liek patērētājam pieņemt lēmumu veikt pirkumu, kādu viņš citādi nebūtu pieņēmis. Šādas rīcības piemēri ir nepareizas vai maldinošas informācijas sniegšana par:

produkta esamību vai īpašībām;
produkta galvenajām īpašībām (pieejamība, labumi, riski, sastāvs, ģeogrāfiskā izcelsme, rezultāti, ko var gaidīt, to lietojot, utt.);
tirgotāja saistību apjomu (kas noteikts rīcības kodeksā, ko viņš ir uzņēmies ievērot);
cenu un konkrēta cenas atvieglojuma esamību;
vajadzību pēc apkopes vai labošanas.

Ar grozījumu Direktīvu (ES) 2019/2161 tiek ieviesti īpaši noteikumi par preču maldinošu tirdzniecību, norādot, ka tās ir identiskas, kaut arī patiesībā to sastāvs būtiski atšķiras dažādās dalībvalstīs (bieži tās dēvē par “divējādas kvalitātes” produktiem).

Maldinoša noklusēšana

Komercprakse ir maldinoša arī tad, ja būtiska informācija, kas vidusmēra patērētājam ir vajadzīga, lai varētu pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu, tiek noklusēta vai tiek sniegta neskaidrā, nesaprotamā, divdomīgā veidā vai nepiemērotā laikā un tādējādi liek patērētājam pieņemt lēmumu veikt pirkumu, ko viņš citādi nebūtu pieņēmis.
Direktīvā 2005/29/EK ir ietverts vispārīgs saraksts ar informāciju, kas būtu uzskatāma par būtisku, piemēram, par cenu un produkta galvenajām īpašībām. Grozījumu Direktīvā (ES) 2019/2161 ir ietvertas papildu prasības attiecībā uz pārdošanu tiešsaistē, piemēram, tiešsaistes tirdzniecības vietām* ir pienākums informēt patērētājus par galvenajiem kritērijiem, nosakot ranžējumu* piedāvājumiem, kas sniegti, atbildot uz meklēšanas vaicājumu, un par pienākumu informēt, vai tiek pārbaudīts patērētāju atsauksmju autentiskums un kā šādas pārbaudes tiek nodrošinātas.

Agresīva komercprakse

Patērētājam lēmums veikt pirkumu ir jāpieņem brīvi. Komercprakse ir agresīva un negodīga, ja tā ar uzmākšanos, piespiešanu vai nesamērīgu ietekmi* būtiski ietekmē vidusmēra patērētāja izvēles brīvību un tādējādi liek viņam pieņemt lēmumu veikt pirkumu, ko viņš citādi nebūtu pieņēmis.
Lai konstatētu, vai komercprakse ir agresīva, ir jāņem vērā vairāki elementi. Tie ir šādi:
- prakses iedaba, vieta un ilgums;
- draudīgas vai aizvainojošas runas vai uzvedības iespējama izmantošana;
- tas, vai tirgotājs izmanto jebkurus konkrētus tik nopietnus apstākļus (piemēram, nāvi vai smagu slimību), kas mazina patērētāja spriestspēju, lai ietekmētu patērētāju lēmumu par produktu;
- jebkuri nesamērīgi nelīgumiski nosacījumi, ko tirgotājs uzliek patērētājam, kurš vēlas izmantot līgumiskas tiesības (piemēram, izbeigt vai mainīt līgumu).
Direktīvas 2005/29/EK I pielikumā ir uzskaitītas 35 tādas komercprakses, kas jebkuros apstākļos uzskatāmas par negodīgām.

Komercprakses, kas ir aizliegtas jebkuros apstākļos (“melnais saraksts”)

Direktīvā 2005/29/EK ir uzskaitītas tādas komercprakses, kas ir aizliegtas jebkuros apstākļos. Grozījumu Direktīvā (ES) 2019/2161 ir uzskaitītas vairākas papildu prakses, aizliedzot publicēt viltotas patērētāju atsauksmes, meklēšanas rezultātos ietvert slēptu reklāmu un tādu biļešu tālākpārdošanu, ko tirgotājs ir iegādājies, izmantojot automātiskus līdzekļus (t. s. robotus).

Kompensācijas un sodi

Ar grozījumu Direktīvu (ES) 2019/2161 dalībvalstīm uzliek pienākumu nodrošināt, lai patērētājiem būtu pieejami individuālie tiesiskās aizsardzības līdzekļi (piemēram, kompensācija, cenas samazinājums utt.), ja tie cieš no negodīgas komercprakses.
ES dalībvalstīm ir jāievieš efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, lai sodītu tirgotājus, kuri pārkāpj valstu noteikumus par negodīgu komercpraksi.
Ar grozījumu Direktīvu (ES) 2019/2161 tiek ieviests kritēriju saraksts, kas jāpiemēro, uzliekot sodus. Ar to dalībvalstīm uzliek pienākumu paredzēt naudas sodus vismaz 4 % apmērā no tirgotāja apgrozījuma vai 2 miljonu EUR apmērā, ja informācija par apgrozījumu nav pieejama, ja vairāku valstu iestādes strādā kopā pie lieliem pārrobežu pārkāpumiem, kas ietekmē patērētājus vairākās dalībvalstīs.

Pamatnostādnes

Eiropas Komisija 2021. gadā pieņēma atjauninātas pamatnostādnes par to, kā īstenot un piemērot direktīvu 2005/29/EK. Tajās ir izskaidroti galvenie jēdzieni un noteikumi un sniegti praktiski piemēri no Eiropas Savienības Tiesas un valstu tiesu judikatūras, kā arī pārvaldes iestāžu prakses, lai valstu iestādēm atvieglotu direktīvas piemērošanu un tirgotājiem nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību. Pamatnostādnēs ir ietverti grozījumi, kas izdarīti ar Direktīvu (ES) 2019/2161.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Direktīva 2005/29/EK dalībvalstu tiesību aktos bija jātransponē līdz 2007. gada 12. jūnijam. Dalībvalstīm direktīvas noteikumi bija jāpiemēro no 2007. gada 12. decembra.
Grozījumu Direktīva (ES) 2019/2161 dalībvalstu tiesību aktos bija jātransponē līdz 2021. gada 28. novembrim. Dalībvalstīm direktīvas noteikumi ir jāpiemēro no 2022. gada 28. maija.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

Negodīgas komercprakses direktīva (Eiropas Komisija);
Faktu lapa. Jaunais kurss: kādas priekšrocības iegūs patērētājs? (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

Produkts. Jebkura prece vai pakalpojums, ieskaitot nekustamo īpašumu, digitālos pakalpojumus un digitālo saturu.

Patērētājs. Jebkura fiziska persona, kas komercpraksē, uz ko attiecas Direktīva 2005/29/EK, darbojas nolūkos, kas neattiecas uz tās uzņēmējdarbību, arodu vai profesiju.

Profesionāla rūpība. Īpašas prasmes un rūpības līmenis, kādu var pamatoti sagaidīt tirgotāju izrādām pret patērētājiem un kurš ir samērīgs ar godīgu tirgus praksi un/vai vispārēju labas ticības principu tirgotāja darbības jomā.

Tiešsaistes tirdzniecības vieta. Pakalpojums, izmantojot programmatūru, tostarp tīmekļa vietni, tīmekļa vietnes daļu vai lietotni, ko uztur tirgotājs vai kas tiek uzturēta tirgotāja vārdā, kas ļauj patērētājiem slēgt distances līgumus ar citiem tirgotājiem vai patērētājiem.

Ranžējums. Produktiem piešķirtā relatīvā pamanāmība, kā to prezentējis, organizējis vai paziņojis tirgotājs, neatkarīgi no tehnoloģiskajiem līdzekļiem, kas izmantoti šādai prezentācijai, organizēšanai vai paziņošanai.

Nesamērīga ietekme. Varas pozīcijas izmantošana attiecībā pret patērētāju, izdarot spiedienu, pat neizmantojot fizisku spēku un nedraudot ar tā izmantošanu, lai ievērojami ierobežotu patērētāja spējas pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 11.6.2005., 22.–39. lpp.).

Direktīvas 2005/29/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss (COM(2018) 183 final, 11.4.2018.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2394 (2017. gada 12. decembris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 345, 27.12.2017., 1.–26. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas paziņojums — Pamatnostādnes par to, kā interpretēt un piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem (OV L 526, 29.12.2021., 1.–129. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 28.05.2022

Top