Help Print this page 
Title and reference
Ienākumu no uzkrājumiem aplikšana ar nodokļiem

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

Ienākumu no uzkrājumiem aplikšana ar nodokļiem

Eiropas Savienība (ES) vēlas panākt, lai procenti par uzkrājumiem, ko vienā ES valstī saņem fiziskas personas, kuru dzīvesvieta nodokļu vajadzībām ir citā ES valstī, tiktu efektīvi aplikti ar nodokli saskaņā ar šīs pēdējās valsts tiesību aktiem.

AKTS

Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīva 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem.

KOPSAVILKUMS

Nodokļu paketes ietvaros, ar kuras palīdzību paredzēts cīnīties ar nodokļu konkurences kaitīgo ietekmi, ES 2003. gadā pieņēma direktīvu, lai mazinātu pastāvošos šķēršļus, kas kavē efektīvu nodokļu uzlikšanu ienākumiem, kuri gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem.

Direktīvas mērķis ir panākt, ka šie procenti, kas vienā ES valstī izmaksāti fiziskām personām, kuras ir citas valsts rezidenti nodokļu vajadzībām (īpašuma beneficiāri), tiktu efektīvi aplikti ar nodokļiem saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem.

Darbības joma

Direktīvas darbība aprobežojas ar jomu, kas aptver to ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokļiem, kuri gūti kā procentu maksājumi par parādsaistībām, bet neietver jautājumus, kas attiecas uz nodokļu uzlikšanu pensijām un apdrošināšanas atlīdzībām. Teritoriālā līmenī direktīvas darbības joma aptver procentus, kurus maksā maksājumu pārstāvis, t. i., uzņēmējs (piemēram, finanšu iestāde, banka vai ieguldījumu fonds), kas maksā procentus vai nodrošina, ka procenti tiek maksāti īpašuma beneficiāriem, un kas izveidots ES teritorijā. Šajā direktīvā maksājumu pārstāvis ir jebkura ES valstī reģistrēta struktūra, kurai īpašuma beneficiāra labā tiek maksāti procenti vai kura nodrošina, ka procenti tiek maksāti. Tādējādi maksājumu pārstāvis ir pēdējais posms starpnieku ķēdē, kas izmaksā procentus tieši īpašuma beneficiāram.

VISPĀRĒJĀ SISTĒMA: INFORMĀCIJAS APMAIŅA

Informācija, ko sniedz maksājumu pārstāvis

Ja procentu īpašuma beneficiārs ir rezidents citā ES valstī nekā tā, kurā reģistrēts maksājumu pārstāvis, direktīvā noteikts, ka maksājumu pārstāvim jāsniedz kompetentajai iestādei tā reģistrācijas ES valstī minimālais tādas informācijas daudzums kā: īpašuma beneficiāra identitāte un faktiskā dzīvesvieta; maksājumu pārstāvja vārds vai nosaukums un adrese; beneficiāra konta numurs vai, ja tāda nav, tās parādprasības identifikācija, kas rada procentus; un informācija par procentu maksājumiem.

Minimālais informācijas daudzums, kas jāsniedz maksājumu pārstāvim, direktīvā norādītajiem procentu veidiem ir atšķirīgs. Tomēr ES valstis var ierobežot minimālās informācijas daudzumu, piemēram, pieprasot ziņot vienīgi par kopējo procentu vai ienākumu summu.

Automātiska informācijas apmaiņa

Direktīvā noteikts, ka maksājumu pārstāvja ES valsts kompetentā iestāde vismaz reizi gadā pārsūta informāciju kompetentajai iestādei ES valstī, kas ir īpašuma beneficiāra dzīvesvietas valsts. Informācijas paziņošana notiek sešu mēnešu laikā pēc maksājumu pārstāvja ES valsts nodokļu gada beigām.

JAUNIE NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI NO 2016. GADA 1. JANVĀRA

Izrādījās, ka Direktīva 2003/48/EK neattiecas uz atsevišķiem finanšu instrumentiem, kas līdzvērtīgi procentus nesošiem vērtspapīriem, un uz atsevišķiem netiešiem šo vērtspapīru turēšanas veidiem. Tāpēc ir pieņemta jauna Direktīva 2014/48/ES, kuru līdz 2016. gada 1. janvārim būs jātransponē ES valstīs, lai novērstu šo situāciju.

Direktīvas mērķis ir:

  • pastiprināt esošos noteikumus attiecībā uz informācijas apmaiņu par ienākumiem, kas gūti no uzkrājumiem, lai ļautu ES valstīm labāk apkarot krāpšanas un nodokļu nemaksāšanas gadījumus;
  • sekmēt pārredzamas pieejas izmantošanu, kuras pamatā ir pienākums veikt klienta uzticamības pārbaudi, kas fiziskām personām liedz apiet direktīvu, izmantojot tādu juridisku vienību (piemēram, fondu) vai veidojumu (piemēram, trestu) starpniecību, kas atrodas kādā ārpussavienības valstī, kura nenodrošina, ka visi šīs juridiskās vienības/veidojuma ienākumi no finanšu produktiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, faktiski tiek aplikti ar nodokļiem;
  • uzlabot noteikumus, kuru mērķis ir novērst iespēju fiziskām personām apiet šo direktīvu, izmantojot tādu juridisku vienību (piemēram, fondu) vai veidojumu (piemēram, trestu) starpniecību, kas atrodas kādā ES valstī. Šie noteikumi paredz, ka juridiskajai vienībai vai veidojumam ir jāziņo par šādiem gadījumiem;
  • paplašināt direktīvas darbības jomu, lai tā attiektos arī uz tiem finanšu produktiem, kuriem ir līdzīgas īpašības kā debitoru parādiem (piemēram, vērtspapīriem ar fiksētu/garantētu pelņas normu un atsevišķiem dzīvības apdrošināšanas produktiem), taču tie netiek juridiski klasificēti kā tādi;
  • ņemt vērā visus ienākumus no ieguldījumu fondiem, kas gūti ES teritorijā un ārpus tās, līdztekus ienākumiem, kas iegūti ar pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu starpniecību, kuri atļauti saskaņā ar Direktīvu 85/611/EEK (PVKIU) un jau ietilpst pašreizējās direktīvas darbības jomā.

ATSAUCES

Akts

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Direktīva 2003/48/EK

16.7.2003.

31.12.2003.

OV L 157, 26.6.2003., 38.-48. lpp.

Grozošais(-ie) akts(-i)

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Direktīva 2014/48/ES

15.4.2014.

1.1.2016.

OV L 111, 15.4.2014., 50.-78. lpp.

Direktīvas 2003/48/EK turpmākie grozījumi un labojumi tika iekļauti pamattekstā. Šī konsolidētā versija ir izveidota tikai dokumentācijas nolūkos.

Pēdējā atjaunināšana: 25.01.2015

Top