Nodokļu sistēma, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Tās mērķis ir nodrošināt godīgu nodokļu nomaksu starp asociētiem uzņēmumiem* dažādās dalībvalstīs, novēršot nodokļu dubultuzlikšanu starp dalībvalstīm. Tas ir attiecināms uz:

procentu maksājumiem*;
honorāru maksājumiem*

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Direktīvas mērķis ir atcelt nodokļus, kas piemēroti izcelsmes dalībvalstī, kamēr saņēmēja dalībvalsts apliek ar nodokli to pašu maksājumu.

Tāpēc galvenais mērķis ir nodrošināt, ka maksājumi netiek aplikti ar nodokli vairākās valstīs (nodokļu divkārša uzlikšana).

Procentu un honorāru maksājumi dalībvalstī ir atbrīvoti no jebkādiem nodokļiem, kas ir uzlikti šiem maksājumiem konkrētajā valstī ar nosacījumu, ka procentu vai honorāru īpašuma beneficiārs* ir:

citas dalībvalsts uzņēmums*
vai pastāvīgs uzņēmums* citā dalībvalstī.

Direktīvas pielikumā ir iekļauts saraksts ar uzņēmumu veidiem, uz kuriem Direktīva ir attiecināma. Direktīva ir grozīta, lai iekļautu to dalībvalstu uzņēmumu veidus, kas pievienojās ES 2004., 2007. un 2013. gadā.

Ja asociētais uzņēmums vai pastāvīgais uzņēmums pārmaksā nodokļus par procentiem vai honorāriem dalībvalstī, kas nav tā darbības valsts, tam ir jāpieprasa atmaksa. Dalībvalstij ir jāatmaksā pārmaksātais nodoklis, kas ir ieturēts vienā gadā pēc iesnieguma saņemšanas un tādas attaisnojošas informācijas, ko tā var pamatoti pieprasīt no uzņēmuma vai pastāvīgā uzņēmuma. Ja nodokli, kas ir ieturēts, neatmaksā minētajā laikā, uzņēmumam vai pastāvīgam uzņēmumam ir tiesības (pēc attiecīgā gada beigām) uz procentu maksājumiem, kas ir atmaksāts. Procentus atmaksā pēc likmes, kura atbilst valsts procentu likmei, kas piemērojama līdzīgos gadījumos saskaņā ar izcelsmes valsts tiesību aktiem.

Ar šo Direktīvu neizslēdz izcelsmes valsts vai līgumā noslēgto nosacījumu piemērošanu, kas nepieciešami, lai novērstu krāpšanu vai ļaunprātīgu izmantošanu. Šādu darījumu gadījumos, kuru galvenais mērķis vai viens no galvenajiem mērķiem ir nelikumīga izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, likumīga izvairīšanās no nodokļu maksāšanas vai ļaunprātīga izmantošana, dalībvalstis var atsaukt šajā Direktīvā paredzētās atlaides vai atteikties piemērot šo direktīvu.

Konkrētas dalībvalstis guva labumu par periodu no pārejas noteikumiem, sakarā ar ko Direktīvas ieviešana tika kavēta.

2006. gadā Starptautiskais fiskālās dokumentācijas birojs veica aptauju par Direktīvas ieviešanu Eiropas Komisijai, un 2009. gadā Komisija publicēja savu ziņojumu par tās darbību. 2011. gadā Komisija pieņēma priekšlikumu pārstrādāt Direktīvu ar mērķi paplašināt tās saturu un izvairīties no situācijām, kad nodokļa atvieglojums tiek piešķirts, bet atbilstošie ienākumi nav efektīvi attiecināmi uz nodokļiem (nodokļu divkārša neuzlikšana).

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Direktīva ir piemērojama kopš 2003. gada 26. jūnija, un ES dalībvalstu tiesību aktos tā bija jātransponē līdz 2004. gada 1. janvārim.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

Nodokļu piemērošana pārrobežu procentu un honorāru maksājumiem Eiropas Savienībā (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

Procentu maksājums: ienākums no visām parādu prasībām, neskatoties uz to, vai tie ir nodrošināti vai nav nodrošināti ar hipotēku un vai tiem ir vai nav tiesības saņemt daļu no parādnieka peļņas. Piemēri ir ienākumi no vērtspapīriem vai obligācijām (ilgtermiņa parādzīmēm, kas nodrošina fiksētu procentu likmi, kuras ir izsniedzis uzņēmums un kuras ir nostiprinātas ar aktīviem) un prēmijas un godalgas saistībā ar šādiem vērtspapīriem vai obligācijām. Kavējuma naudas maksājumi par novēlotiem maksājumiem nav jāuzskata par procentu maksājumiem.

Honorāra maksājums: ir visi maksājumi, kas saņemti kā atlīdzība par jebkura literatūras, mākslas vai zinātnes darba autortiesību izmantošanu vai izmantošanas tiesībām, to skaitā:

kinematogrāfijas filmas un programmatūru,
jebkuru patentu,
preču zīmi,
dizainparaugu vai modeli,
plānu,
slepenu formulu vai procesu, vai informāciju, kas attiecas uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku pieredzi.

Maksājumus par rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku iekārtu izmantošanu vai izmantošanas tiesībām uzskata par honorāriem.

Asociēti uzņēmumi: 2 uzņēmumus uzskata par asociētiem uzņēmumiem:

kad pirmais uzņēmums ir tiešais minimāli 25 % otrā uzņēmuma kapitāla turētājs; vai
kad trešais uzņēmums ir tiešais minimāli 25 % gan pirmā uzņēmuma, gan otrā uzņēmuma kapitāla turētājs.

Īpašuma beneficiārs: uzņēmums, kas saņem šos maksājumus kā savu peļņu un nevis kā citas personas starpnieks, piemēram, aģents, pilnvarotais vai paraksta tiesību turētājs.

Pastāvīga uzņēmuma gadījumā maksājums ir efektīvi sasaistīts ar pastāvīgo uzņēmumu.

Citas dalībvalsts uzņēmums: šim uzņēmumam ir jāatbilst šādiem 3 kritērijiem:

tas tika izveidots saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktu (t. i., tam ir juridiskā adrese, galvenā pārvalde vai galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Eiropas Savienībā, un tā darbībām ir efektīva un nepārtraukta saknei ar konkrētās dalībvalsts ekonomiku);
tā pastāvīgā uzturēšanas vieta ir konkrētajā dalībvalstī;
uz to ir attiecināms uzņēmuma peļņas nodoklis.

Pastāvīgs uzņēmums: uzņēmuma fiksēta darbības vieta dalībvalstī, ar kura starpniecību citas dalībvalsts uzņēmuma uzņēmējdarbība tiek pilnībā vai daļēji realizēta.

PAMATDOKUMENTS

Padomes Direktīva 2003/49/EK (2003. gada 3. jūnijs) par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs (OV L 157, 26.6.2003., 49.–54. lpp.)

Direktīvas 2003/49/EK turpmākie grozījumi un labojumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Priekšlikums Padomes Direktīvai par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs (COM(2011) 714 galīgā redakcija, 11.11.2011.)

Pēdējo reizi atjaunots: 04.07.2018

Top