Help Print this page 
Title and reference
Plūdu riska pārvaldība ES

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

Plūdu riska pārvaldība ES

Plūdi apdraud cilvēku veselību, kultūras mantojumu, ekonomiku un vidi. Tāpēc ES veido novērtēšanas, kartēšanas un plānošanas sistēmu, lai samazinātu plūdu risku Eiropā.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/60/EK (2007. gada 23. oktobris) par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību.

KOPSAVILKUMS

Plūdi apdraud cilvēku veselību, kultūras mantojumu, ekonomiku un vidi. Tāpēc ES veido novērtēšanas, kartēšanas un plānošanas sistēmu, lai samazinātu plūdu risku Eiropā.

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Ar šo direktīvu paredz izveidot pasākumu sistēmu plūdu riska samazināšanai ES, novērtējot plūdu risku upju baseinos un piekrastes reģionos, kartējot teritorijas, kurās iespējami būtiski plūdi, kā arī veidojot plūdu riska pārvaldības plānus, cieši sadarbojoties ES valstīm.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Direktīva liek ES valstīm novērtēt plūdu risku piekrastes reģionos un upju baseinos, vācot informāciju par šīm teritorijām, piemēram, informāciju par plūdiem pagātnē un kartes, kurās attēlotas robežas, zemes izmantojums un topogrāfija, un nosakot būtisku plūdu iespējamību nākotnē un to sekas. Šos novērtējumus pirmoreiz publicēja līdz 2011. gada 22. decembrim, un tos pārskatīs līdz 2018. gada 22. decembrim un pēc tam reizi 6 gados.

ES valstīm ir arī jāizgatavo kartes, kurās ir noteiktas teritorijas, kur iespējami būtiski plūdi, un jānorāda plūdu scenāriji (par pamatu ņemot lielu, vidēju vai mazu varbūtību) šajās teritorijās. Šīs kartes pirmoreiz publicēja līdz 2013. gada 22. decembrim, un tās ir jāpārskata reizi 6 gados.

ES valstīm ir arī jāizveido plūdu riska pārvaldības plāni, kurus koordinē upju baseinu vai piekrastes rajonu līmenī. Šajos plānos nosaka plūdu risku pārvaldības mērķus, un uzmanība būtu jākoncentrē uz novēršanu (piemēram, izvairoties no būvniecības applūstošās teritorijās), aizsardzību (pasākumi plūdu varbūtības samazināšanai konkrētā teritorijā) un sagatavotību (sabiedrības informēšana par plūdu riskiem un par to, kā rīkoties plūdu gadījumā). Šie plāni ir jāpabeidz līdz 2015. gada 22. decembrim, un tie arī ir jāpārskata reizi 6 gados.

Gan plūdu riska kartes, gan pārvaldības plānus saskaņo ar Ūdens pamatdirektīvu. Ūdens pamatdirektīvas, šīs direktīvas un citu ar ūdeni saistītu direktīvu īstenošanu vada Vienotā īstenošanas stratēģija, kuras mērķis ir arī integrēt ūdens politiku citās ES politikas jomās, piemēram, lauksaimniecības, transporta, pētniecības un reģionālās attīstības politikā.

KONTEKSTS

Kaut arī plūdi ir dabas parādība, kuru nevar pilnīgi novērst, cilvēku darbība palielina plūdu varbūtību un ietekmi. Nākotnē palielināsies plūdu risks un kaitējuma apjoms, ko izraisīs klimata pārmaiņas, nepareiza upju apsaimniekošana, būvniecība plūdu apdraudētās teritorijās un cilvēku un īpašumu skaita palielināšanās šajās teritorijās.

Ņemot vērā, ka lielākā daļa upju baseinu Eiropā atrodas vairākās valstīs, rīcība ES līmenī ir efektīvāka, jo ļauj labāk novērtēt risku un koordinēt ES valstu īstenotos pasākumus.

Plašāka informācija pieejama Eiropas Komisijas ES plūdu direktīvai veltītajā tīmekļa vietnē.

ATSAUCES

Akts

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Direktīva 2007/60/EK

26.11.2007.

25.11.2009.

OV L 288, 6.11.2007., 27.-34. lpp.

Pēdējā atjaunināšana: 22.04.2015

Top