Help Print this page 

Summaries of EU Legislation

Title and reference
Stratēģija jūras videi

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

Stratēģija jūras videi

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2008/56/EK — ES rīcība jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva)

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

  • Ar to izveido kopēju pieeju un mērķus jūras vides aizsardzībai pret cilvēku kaitīgajām darbībām, kā arī tās saglabāšanai un profilakses pasākumiem.
  • Ar to Eiropas Savienības (ES) valstīm nosaka pienākumu izstrādāt stratēģijas laba vides stāvokļa* panākšanai līdz 2020. gadam. Stratēģijās, kuru īstenošanas cikls ilgst sešus gadus, iekļauj pasākumus, lai aizsargātu jūras ekosistēmu un nodrošinātu, ka ar jūras vidi saistītās darbības ir ilgtspējīgas.
  • Tajā ir uzsvērta nepieciešamība pēc ES valstu sadarbības ar kaimiņvalstīm jūras reģionos (Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa, Baltijas jūra, Vidusjūra un Melnā jūra), jo īpaši izstrādājot un īstenojot to jūras stratēģijas. Tādēļ ES valstis var apsvērt tādu būtisku iespēju kā jau pastāvošo reģionālo pārvaldības struktūru, piemēram, reģionālo jūras konvenciju izmantošanu.
  • Tajā ir atzīta telpiskās aizsardzības pasākumu nozīme jūras videi, tādējādi palīdzot izveidot pasaules mēroga aizsargājamu jūras teritoriju tīklu.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

  • ES valstīm savu jūras stratēģiju ietvaros ir jānovērtē savu jūras ūdeņu vides stāvoklis un cilvēku darbības ietekme (tostarp jāveic sociālā un ekonomiskā analīze). Tām ir jānosaka, kas ir jūras ūdeņu “labs vides stāvoklis” un jānosprauž mērķi vides jomā. Pēc tam tām ir jāizstrādā monitoringa programmas un jāsagatavo pasākumu programmas.
  • ES valstu jūras ūdeņu novērtējumi palīdz uzlabot zināšanas par Eiropas jūras ūdeņiem. Šajā jomā palīdz arī tādas programmas kā “Zināšanas par jūru” vai Copernicus.
  • Eiropas jūras ir sadalītas četros jūras reģionos: Baltijas jūra, Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa, Vidusjūra un Melnā jūra. Valstīm, kuras strādā vienā jūras reģionā, savas darbības ir jāsaskaņo.
  • Lai izmērītu un novērtētu progresu mērķu sasniegšanā, ir izveidotas monitoringa programmas. Ja kādi konkrēti mērķi nav sasniegti, ES valstīm ir jāsniedz paskaidrojums, kāpēc tā, un vajadzības gadījumā tās var noteikt izņēmumus.
  • Direktīvā ir ietverts kvalitatīvu “raksturlielumu” kopums, kuru ES valstis var ņemt vērā, izstrādājot stratēģijas laba vides stāvokļa sasniegšanai to ūdeņos. Šie raksturlielumi ir šādi:
    • bioloģiskās daudzveidības saglabāšana;
    • iesaistīšanās ilgtspējīgās zvejas darbībās;
    • jūras dibena aizsargāšana;
    • jūras piesārņojuma ar atkritumiem un piesārņotājvielām kontrole.

Direktīvas pamatā ir esošie ES tiesību akti, un tā attiecas uz īpašiem jūras vides elementiem, kuri nav reglamentēti citās politikas jomās, piemēram, Ūdens pamatdirektīvā, Dzīvotņu direktīvā un Putnu direktīvā.

JAUNĀKĀS NORISES

  • Pieredze, ko ES ir guvusi ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvas palīdzību izstrādājot ilgtspējīgu pieeju okeānu apsaimniekošanai, ir uzskatāma par būtisku ieguldījumu Eiropas Komisijas 2016. gada skatījumā uz Okeānu pārvaldību.
  • Komisija 2015. gadā ziņoja par būtisku progresu, kas panākts aizsargājamo jūras teritoriju noteikšanā ES jūrās, tādējādi sniedzot ieguvumus gan tautsaimniecībai, gan videi. Saskaņā ar ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību ES ir apņēmusies līdz 2020. gadam nodrošināt 10 % piekrastes un jūras teritoriju saglabāšanu.
  • Komisija 2014. gadā pārskatīja pirmos šīs direktīvas īstenošanā spertos soļus. Kopš tā laika ES valstis ir izveidojušas savas monitoringa programmas, kuras drīzumā novērtēs Komisija. ES valstīm līdz 2016. gada martam bija jāiesniedz Komisijai to pasākumu programmas.
  • Inovācija jūras nozaru ekonomikā tiek uzskatīta par veidu, kā izstrādāt rentablus jūras aizsardzības pasākumus, kas palīdz īstenot Jūras stratēģijas pamatdirektīvu.
  • Jūras stratēģijas pamatdirektīva kalpo kā vides pamatnostādnes 2014. gadā publicētajai Direktīvai par jūras telpisko plānošanu.
  • Direktīva par jūras telpisko plānošanu ir daļa no integrētās jūrlietu politikas (IJP), kuras mērķis ir nodrošināt optimālas okeānu apsaimniekošanas īstenošanu un jūrlietu pārvaldību.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2008. gada 15. jūlija. ES valstu tiesību aktos tā bija jāiekļauj līdz 2010. gada 15. jūlijam.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

* GALVENIE TERMINI

Labs vides stāvoklis: šis termins attiezas uz daudzveidīgiem un dinamiskiem okeāniem un jūrām, kas ir tīras, veselīgas un produktīvas. Mērķis ir nodrošināt, ka jūras vide tiek saglabāta pašreizējai un turpmākajām paaudzēm.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19.–40. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas Lēmums 2010/477/ES (2010. gada 1. septembris) par laba jūras ūdeņu vides stāvokļa kritērijiem un metodiskajiem standartiem (OV L 232, 2.9.2010., 14.–24. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22.–61. lpp.)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam. Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (2008/56/EK) īstenošanas pirmais posms. Eiropas Komisijas novērtējums un norādījumi (COM(2014) 97 final, 20.2.2014.)

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Inovācija jūras nozaru ekonomikā: apzināt mūsu jūru un okeānu potenciālu nodarbinātības un izaugsmes jomā (COM(2014) 254 final/2, 8.5.2014.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/89/ES (2014. gada 23. jūlijs), ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru (OV L 257, 28.8.2014., 135.–145. lpp.)

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par progresu aizsargājamo jūras teritoriju izveidē (saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvas 2008/56/EK 21. pantu) (COM(2015) 481 final, 1.10.2015.)

Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Starptautiskā okeānu pārvaldība — okeānu nākotnes veidošanas darba kārtība (JOIN(2016) 49 final, 10.11.2016.)

Pēdējo reizi atjaunots: 23.02.2017

Top