Help Print this page 
Title and reference
Stratēģija jūras videi

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

Stratēģija jūras videi

Eiropas jūras vide cieš no dažādas ietekmes, kas kaitē jūras ekosistēmas veselībai. Ar šo direktīvu izveido vienotu sistēmu un mērķus kaitīgo cilvēka darbību novēršanai un jūras vides aizsardzībai un saglabāšanai.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva).

KOPSAVILKUMS

Eiropas jūras vide cieš no dažādas ietekmes, kas kaitē jūras ekosistēmas veselībai. Ar šo direktīvu izveido vienotu sistēmu un mērķus kaitīgo cilvēka darbību novēršanai un jūras vides aizsardzībai un saglabāšanai.

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Direktīvā ir noteiktas minimālās prasības ES valstīm - izstrādāt stratēģijas, lai aizsargātu jūras ekosistēmu un nodrošinātu, ka ar jūras vidi saistītās darbības ir ilgtspējīgas.

Direktīva ļauj nodrošināt sadarbību jūras reģionos (Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa, Baltijas jūra, Vidusjūra un Melnā jūra), izveidojot pārrobežu programmas. Šīs programmas ietver pasākumus kopīgu mērķu sasniegšanai nolūkā līdz 2020. gadam panākt “labu vides stāvokli”.

Direktīva palīdz arī izveidot pasaules mēroga aizsargājamu jūras teritoriju tīklu un uzsākt dialogu ar valstīm ārpus Eiropas Savienības.

JAUNĀKĀS NORISES

Komisija 2014. gadā pārskatīja pirmos šīs direktīvas īstenošanā spertos soļus. Kopš tā laika ES valstis ir izveidojušas savas monitoringa programmas.

Jūras stratēģijas pamatdirektīva kalpo kā vides pamatnostādnes 2014. gadā publicētajai Direktīvai par jūras telpisko plānošanu.

Direktīva par jūras telpisko plānošanu ir daļa no integrētās jūrlietu politikas (IJP), kuras mērķis ir nodrošināt optimālu okeānu pārvaldību un jūrlietu pārvaldību. IJP mērķis ir atbalstīt un atvieglot Eiropas stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei “Eiropa 2020” īstenošanu.

Iestādēm ES valstīs ir jāorganizē darbības jūras teritorijās, lai sasniegtu ekoloģiskos, ekonomiskos un sociālos mērķus.

ES valstīm ir jāizstrādā veicamo pasākumu programmas. Tajās norāda teritorijas, kurās tiks īstenoti pasākumi, un nosaka laika grafiku esošo un turpmāko pasākumu veikšanai nolūkā ilgtspējīgā veidā pārvaldīt jūrniecības darbības.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

ES valstīm ir jānovērtē savu jūras ūdeņu vides stāvoklis un cilvēku darbības ietekme (tostarp jāveic sociālā un ekonomiskā analīze). Pēc tam tām ir jānosaka mērķi laba vides stāvokļa sasniegšanai līdz 2020. gadam, jānosprauž mērķi vides jomā, jāattīsta monitoringa tīkli un jāsagatavo pasākumu programmas.

Sākotnējie novērtējumi var palīdzēt uzlabot zināšanas par Eiropas jūras ūdeņiem, izmantojot tādas programmas kā “Zināšanas par jūru”, INSPIRE vai Copernicus.

Eiropas jūras ir sadalītas četros jūras reģionos: Baltijas jūra, Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa, Vidusjūra un Melnā jūra. Valstīm, kuras strādā vienā jūras reģionā, savas darbības ir jāsaskaņo.

Lai izmērītu un novērtētu progresu mērķu sasniegšanā, ir izveidotas monitoringa programmas. Ja kādi konkrēti mērķi nav sasniegti, ES valstīm ir jāsniedz paskaidrojums, kāpēc tā, un vajadzības gadījumā tās var noteikt izņēmumus.

GALVENIE TERMINI

Termins “labs vides stāvoklis” attiecas uz daudzveidīgiem un dinamiskiem okeāniem un jūrām, kas ir tīras, veselīgas un produktīvas. Mērķis ir nodrošināt, ka jūras vide tiek saglabāta pašreizējai un turpmākajām paaudzēm.

Plašāka informācija ir pieejama Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē“Mūsu okeāni, jūras un piekrastes teritorijas”.

ATSAUCES

Akts

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Direktīva 2008/56/EK

15.7.2008.

15.7.2010.

OV L 164, 25.6.2008., 19.-40. lpp.

SAISTĪTIE AKTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/89/ES (2014. gada 23. jūlijs), ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru (OV L 257, 28.8.2014., 135.-145. lpp.).

Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam. Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (2008/56/EK) īstenošanas pirmais posms. Eiropas Komisijas novērtējums un norādījumi (COM(2014) 97 final, 20.2.2014.).

Pēdējā atjaunināšana: 19.12.2014

Top