Help Print this page 

Summaries of EU Legislation

Title and reference
Konvencija par Baltijas jūras aizsardzību (Helsinku konvencija)

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

Konvencija par Baltijas jūras aizsardzību (Helsinku konvencija)

 

KOPSAVILKUMS:

Lēmums 94/156/EK par Kopienas pievienošanos 1974. gada Konvencijai par jūras vides aizsardzību Baltijas jūras reģionā (Helsinku konvencija)

Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību, 1974. gada Helsinku konvencija

Lēmums par Baltijas jūras rajona jūras vides aizsardzības konvencijas noslēgšanu Kopienas vārdā (Helsinku Konvencija, kas pārskatīta 1992. gadā)

Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūrasvides aizsardzību, 1992 (Helsinku Konvencija, kas pārskatīta 1992. gadā)

KĀDS IR ŠO LĒMUMU UN KONVENCIJAS MĒRĶIS?

  • Šie lēmumi ļāva Eiropas Kopienai (tagad — Eiropas Savienībai, ES) pievienoties Konvencijai par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencijai).
  • Šīs konvencijas, ko 1974. gada martā parakstīja visas valstis, kas robežojas ar Baltijas jūru (Dānija, Vācija, Zviedrija, Igaunija, Somija, Latvija, Lietuva, Polija un Krievija), mērķis ir samazināt piesārņojumu, ko izraisa ievadīšana no upēm, estuāriem, ūdens novadīšanas ierīcēm un cauruļvadiem, apglabāšana, kuģu ekspluatācija, kā arī piesārņojums no gaisa.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

  • Ar šo konvenciju tika izveidota Baltijas jūras vides aizsardzības komisija (HELCOM), kurai ir šādi mērķi:
    • uzraudzīt konvencijas īstenošanu;
    • sniegt ieteikumus par jūras vides aizsardzību;
    • pieņemt lēmumus par budžetu;
    • uzņemties tādas papildu funkcijas, kas atbilst šīs konvencijas noteikumiem.
  • Turklāt ik pēc dažiem gadiem tiek organizētas sanāksmes ministru līmenī.
  • Helsinku komisija tiekas reizi gadā, un tajā līgumslēdzējas puses pārstāv delegāciju vadītāji.
  • Helsinku komisija 2007. gadā pieņēma Baltijas jūras rīcības plānu (BSAP), kas ir programma, kuras mērķis ir līdz 2021. gadam atjaunot labu vides stāvokli Baltijas jūrā. BSAP tika atjaunināts 2013. gadā, kad notika HELCOM ministru sanāksme.
  • BSAP ir HELCOM darba pamatā un tajā uzmanība pievērsta šādām prioritātēm:
    • eitrofikācija (kad ūdenī ir pārmērīgi daudz barības vielu, kas sekmē aļģu augšanu);
    • bīstamās vielas;
    • bioloģiskā daudzveidība un dabas aizsardzība;
    • jūrniecības darbības.
  • Katrai prioritātei ir piesaistītas vairākas rīcības un pasākumi.
  • Viens no galvenajiem HELCOM izstrādātajiem instrumentiem ir Barības vielu samazināšanas programma. Tā ir reģionāla pieeja, saskaņā ar kuru valstis sadala barības vielu samazināšanas* pienākumus, lai sasniegtu Baltijas jūras valstu kopīgi noteikto mērķi panākt to, lai Baltijas jūru neskartu eitrofikācija. Šī shēma tika ieviesta un par to sākotnēji vienojās 2007. gada HELCOM Baltijas jūras rīcības plānā. Tolaik valstis vienojās par provizoriskiem barības vielu samazinājuma mērķiem. 2013. gadā HELCOM pieņēma pārskatītu barības vielu samazināšanas shēmu.
  • HELCOM saistībā ar BSAP veic arī citas darbības:
    • lauksaimniecības radīta piesārņojuma novēršana;
    • Baltijas jūras zvejniecības ekoloģiskās ilgtspējas nodrošināšana līdz 2021. gadam;
    • aizsardzība no sauszemes piesārņojuma avotiem (notekūdeņiem, farmācijas atkritumiem, rūpniecisko atkritumu novadīšanas, jūras atkritumiem utt.);
    • reģionāli saskaņotu jūras telpiskās plānošanas procesu nodrošināšana Baltijas jūrā;
    • jūras vides uzraudzība un novērtēšana;
    • sadarbība saistībā ar sagatavotību jūras piesārņošanas gadījumiem un reaģēšanu uz tiem;
    • Baltijas jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzība (sugu un ekosistēmu sarkanie saraksti, aizsargājamās jūras teritorijas, rādītāju izstrāde);
    • Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) kuģniecības jomas noteikumu reģionālas īstenošanas sekmēšana.
  • 2016. gadā HELCOM palīdzēja panākt to, lai Baltijas jūra saskaņā ar SJO kļūtu par slāpekļa oksīda emisiju kontroles teritoriju (NOx ECA).
  • Visbeidzot, HELCOM izmanto arī kā reģionālās sadarbības struktūru, lai īstenotu Direktīvu 2008/56/EK, ar kuru Baltijas jūras reģiona dalībvalstīm ieviesa pieeju ES rīcībai jūras vides politikas jomā.

KOPŠ KURA LAIKA ŠIE LĒMUMI UN KONVENCIJA IR PIEMĒROJAMA?

  • Lēmumi ir piemērojami kopš 1994. gada 21. februāra.
  • Konvencija sākotnēji stājās spēkā 1980. gadā un tika grozīta 1992. gadā. 1992. gada grozījumi stājās spēkā 2000. gada 17. janvārī, kad visas līgumslēdzējas puses bija deponējušas savus ratifikācijas instrumentus.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

* GALVENIE TERMINI

Barības vielu samazināšana: Baltijas jūras gadījumā tā ir tādu gaisā un ūdenī esošu slāpekļa un fosfora savienojumu samazināšana, ko izraisa augsts apdzīvotības blīvums, kā arī lauksaimniecības, enerģētikas un transporta nozares.

PAMATDOKUMENTI

Padomes Lēmums 94/156/EK (1994. gada 21. februāris) par Kopienas pievienošanos 1974. gada Konvencijai par jūras vides aizsardzību Baltijas jūras reģionā (Helsinku konvencija) (OV L 73, 16.3.1994., 1. lpp.)

Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību, 1974. gada Helsinku konvencija (OV L 73, 16.3.1994., 2.–18. lpp.)

Padomes Lēmums 94/157/EK (1994. gada 21. februāris) par Baltijas jūras rajona jūras vides aizsardzības konvencijas noslēgšanu Kopienas vārdā (Helsinku Konvencija, kas pārskatīta 1992. gadā) (OV L 73, 16.3.1994., 19. lpp.)

Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūrasvides aizsardzību, 1992 (OV L 73, 16.3.1994., 20.–45. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19.–40. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/89/ES (2014. gada 23. jūlijs)ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru (OV L 257, 28.8.2014., 135.–145. lpp.)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Ceļā uz turpmāko ES jūrniecības politiku: Eiropas redzējums okeāniem un jūrām (COM(2006) 275 galīgā redakcija, 7.6.2006.)

Pēdējo reizi atjaunots: 23.02.2017

Top