Help Print this page 

Summaries of EU Legislation

Title and reference
Rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbība

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

Rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbība

 

KOPSAVILKUMS:

Lēmums 98/685/EK par Konvencijas par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību noslēgšanu

Konvencija par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību

KĀDS IR ŠĪ LĒMUMA UN ŠĪS KONVENCIJAS MĒRĶIS?

  • Ar šo lēmumu Eiropas Kopienas (tagad Eiropas Savienības (ES)) vārdā noslēdz Konvenciju par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību.
  • Šīs konvencijas mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību un vidi no rūpnieciskām avārijām, kas var izraisīt pārrobežu ietekmi, un veicināt aktīvu līgumslēdzēju pušu starptautisko sadarbību šādu avāriju laikā, kā arī pirms un pēc tām.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

  • 1992. gada 18. martā Helsinkos 26 valstis, tostarp 14 ES valstis, kā arī pati ES, parakstīja Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Konvenciju par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību. Ar šo Padomes lēmumu šī konvencija ir apstiprināta Kopienas vārdā.
  • Konvencijā ir noteikts pasākumu kopums, lai aizsargātu cilvēkus un vidi no rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbības un veicinātu aktīvu līgumslēdzēju pušu starptautisko sadarbību šādu avāriju laikā, kā arī pirms un pēc tām.
  • To piemēro, lai novērstu rūpnieciskās avārijas, ieskaitot dabas katastrofu izraisītās avārijas, ar iespējamu pārrobežu iedarbību, izņemot:
    • kodolavārijas vai radioloģiskas avārijas;
    • avārijas militārajos objektos;
    • dambju postījumus;
    • cietzemes transportlīdzekļu avārijas;
    • ģenētiski modificētu organismu nejaušu izlaišanu;
    • avārijas, ko izraisījusi darbība jūras vidē, un kaitīgu vielu noplūdi jūrā.
  • Puses nosaka bīstamās darbības savā jurisdikcijā un informē skartās puses par katru šādu plānoto vai notiekošo darbību. Attiecīgās puses pēc jebkuras puses iniciatīvas rīko diskusijas par to darbību identificēšanu, kuras, domājams, var izraisīt pārrobežu iedarbību.
  • Līgumslēdzējas valstis veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu rūpnieciskās avārijas. Tām jo īpaši ir pienākums:
    • piespiest operatorus īstenot pasākumus rūpniecisko avāriju riska samazināšanai;
    • izveidot politiku jaunu bīstamu darbību izvietošanai un pašreizējo bīstamo darbību ievērojamai mainīšanai, lai līdz minimumam samazinātu iedzīvotājiem un videi radīto risku;
    • sagatavoties rūpniecisko avāriju izraisītiem ārkārtas gadījumiem, ieviešot nepieciešamos pasākumus, tostarp operatīvās rīcības plānus, lai novērstu un līdz minimumam samazinātu pārrobežu iedarbību. Līgumslēdzējas valstis cenšas savus plānus izstrādāt tā, lai tie būtu savstarpēji saderīgi.
  • Saskaņā ar konvenciju līgumslēdzējas valstis nodrošina, lai teritorijās, kuras var skart bīstamas darbības izraisīta rūpnieciskā avārija, sabiedrība tiktu atbilstīgi informēta. Līgumslēdzējas valstis attiecīgos gadījumos arī sniedz sabiedrībai iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā saistībā ar aizsardzības un sagatavotības uzlabošanas pasākumiem.
  • Fiziskām vai juridiskām personām, kurām rūpnieciskās avārijas pārrobežu iedarbības rezultātā kādas līgumslēdzējas valsts teritorijā ir nodarīts vai var tikt nodarīts kaitējums, nodrošina tādu pašu administratīvas un juridiskas tiesvedības pieejamību kā attiecīgās valsts valstspiederīgajiem.
  • Visām konvencijas pusēm ir jāizveido izziņošanas sistēma.
  • Ja notikusi vai nenovēršami draud notikt rūpnieciskā avārija, kurai ir vai var būt pārrobežu iedarbība, izcelsmes valstij ir pienākums:
    • nekavējoties informēt skartās valstis;
    • nodrošināt ārkārtas rīcības plānu īstenošanu;
    • nodrošināt, lai pēc iespējas ātrāk tiktu veikti reaģēšanas pasākumi avārijas iedarbības ierobežošanai vai samazināšanai līdz minimumam. Līgumslēdzējas valstis cenšas koordinēt savus reaģēšanas pasākumus.
  • Izcelsmes valsts var lūgt palīdzību citām līgumslēdzējām valstīm.
  • Katra puse norīko vienu sakaru punktu rūpniecisko avāriju izziņošanai un vienu sakaru punktu savstarpējās palīdzības mērķiem. Trīs mēnešu laikā pēc dienas, kad stājusies spēkā šī konvencija, tā informē citas puses par šiem sakaru punktiem.
  • Līgumslēdzējas puses aktīvi sekmē zinātnisko un tehnisko sadarbību un veicina tehnoloģiju apmaiņu rūpniecisko avāriju radīto risku un seku ierobežošanai. Tās atbalsta attiecīgos starptautiskos centienus izstrādāt noteikumus atbildības un saistību jomā.
  • Konvencijas pušu sanāksmes rīko vismaz vienu reizi gadā.
  • Konvencijā ir paredzēti trīs mehānismi strīdu risināšanai līgumslēdzēju starpā:
  • Pēdējās divas metodes var izmantot tikai tad, ja pusēm nav izdevies strīdu atrisināt sarunu ceļā.
  • Šo metožu izmantošana ir brīvprātīga un abpusēja; puse rakstiskā deklarācijā var apņemties obligāti izmantot vienu vai abas šīs metodes savās attiecībās ar kādu citu pusi, kura arī uzņemas tādas pašas saistības.
  • Ja strīda puses ir pieņēmušas abas strīdu risināšanas metodes, strīdu var iesniegt izskatīšanai vienīgi Starptautiskajai Tiesai, ja vien attiecīgās valstis nav vienojušās citādi.
  • Līgumslēdzējas valstis regulāri informē citas līgumslēdzējas par konvencijas īstenošanu.

KOPŠ KURA LAIKA ŠIS LĒMUMS UN ŠĪ KONVENCIJA IR PIEMĒROJAMA?

  • Šis lēmums ir piemērojams kopš 1998. gada 23. marta.
  • Attiecībā uz Eiropas Kopienu šī konvencija stājās spēkā 2000. gada 19. aprīlī, 90 dienas pēc sešpadsmitā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas.

PAMATDOKUMENTI

Padomes Lēmums 98/685/EK (1998. gada 23. marts) par Konvencijas noslēgšanu par ražošanas negadījumiem ar pārrobežu ietekmi (OV L 326, 3.12.1998., 1.–4. lpp.)

Konvencija par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību. Eiropas Kopienas Deklarācija par kompetenci (OV L 326, 3.12.1998., 5.–33. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Priekšlikums. Padomes Lēmums par priekšlikumu grozīt ANO/EEK Konvencijas par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību I pielikumu (COM(2006) 493 galīgā redakcija, 13.9.2006.)

Priekšlikums. Padomes Lēmums par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Helsinku Konvencijas par ražošanas negadījumiem ar pārrobežu ietekmi pušu astotajā konferencē attiecībā uz priekšlikumu grozīt I pielikumu (COM(2014) 652 final, 23.10.2014.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 942.–947. lpp).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/18/ES (2012. gada 4. jūlijs) par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK (Seveso III direktīva) (OV L 197, 24.7.2012., 1.–37. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 20.02.2017

Top