Help Print this page 

Summaries of EU Legislation

Title and reference
Siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Languages and formats available
Multilingual display
Text

Siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai

KOPSAVILKUMS

ĪSS APSKATS

Saskaņā ar Kioto protokolu ES apņēmās samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam, par 8 % salīdzinājumā ar to līmeni 1990. gadā.

Otrajā saistību laikposmā no 2013. gada līdz 2020. gadam tā ir apņēmusies samazināt SEG emisijas par 20 % līdz 2020. gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Lai izpildītu savas saistības, ES izveidoja SEG kvotu tirdzniecības sistēmu ES teritorijā. Katra kvota nozīmē atļauju noteiktā laikā emitēt vienu tonnu oglekļa dioksīda vai oglekļa dioksīda ekvivalenta.

Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS)* ir ES politikas stūrakmens cīņā pret klimata pārmaiņām un tās galvenais instruments, kā rentabli samazināt rūpnieciskās siltumnīcefekta gāzu emisijas.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

ES ETS pirmo reizi ieviesa 2005. gadā. Ar virkni grozījumu sākotnējā tiesību aktā — Direktīvā 2003/87/EK — tā laika gaitā ir attīstījusies.

  • Pašreizējais trešais ES ETS posms sākās 2013. gadā un ilgs līdz 2020. gadam.
  • ES ETS attiecas uz elektrostacijām un ražošanas iekārtām, kā arī to aviokompāniju, kas nodrošina lidojumus starp Eiropas lidostām, radītajām emisijām.
  • No 2005. gada 1. janvāra iekārtu operatoriem, kas veic darbības, uz kurām attiecas direktīva, ir jābūt attiecīgai siltumnīcefekta gāzu emisiju atļaujai.
  • ES ETS attiecas uz oglekļa dioksīda (CO2) emisijām no elektrostacijām, plaša energoietilpīgu nozaru klāsta un komerciālām aviosabiedrībām. Ir ietvertas arī slāpekļa oksīda emisijas no atsevišķu skābju ražošanas un perfluorogļūdeņražu emisijas no alumīnija ražošanas.
  • Valsts kompetentās iestādes izsniedz atļaujas emitēt siltumnīcefektu izraisošās gāzes, ja tās ir pārliecinātas, ka operators spēj uzraudzīt savas emisijas un ziņot par tām.
  • Vienota ES mēroga kvotu maksimālā apjoma* robežās (kas ik gadu samazinās par 1,74 %) operatori saņem vai iegādājas emisiju kvotas, kuras tie var viens otram pārdot pēc vajadzības. Tie var arī apmainīties ar ierobežotu daudzumu starptautiskiem kredītiem no emisiju taupīšanas projektiem visā pasaulē, lai iegūtu kvotas.
  • Operatoriem ir jāuzrauga savas emisijas un jāziņo par tām kompetentajām iestādēm. Ziņojumus pārbauda neatkarīgi pārbaudītāji.
  • Noslēdzoties kārtējam gadam, operatoriem jānodod pietiekams daudzums kvotu, lai segtu visas savas emisijas, pretējā gadījumā piemēro naudas sodus.
  • Kopš 2013. gada izsoles ir standarta noteikums, pēc kura tiek piešķirtas kvotas.
  • Ražošanas iekārtu bez maksas saņemto kvotu daļa 2020. gadā samazināsies līdz 30 %. Elektroenerģijas ražošanas jomā bezmaksas kvotu vispār nav.
  • ES valstīm jāizmanto ne mazāk par 50 % no ieņēmumiem, ko tās saņem kvotu izsolēs, ar klimatu saistītiem mērķiem (piem., lai samazinātu intensīvas oglekļa dioksīda emisijas nozarē).
  • Katru gadu ES valstis ziņo Eiropas Komisijai par to, kā direktīva tiek piemērota.
  • 2015. gada jūlijā tika pieņemts priekšlikums par ES ETS pārskatīšanu 4. fāzei (2021-2030) atbilstoši 2030. gada klimata un enerģētikas politikas regulējumam. Ar šī priekšlikuma palīdzību plānots samazināt ES ETS emisijas par 43 % salīdzinājumā ar 2005. gadu.

KOPŠ KURA LAIKA ŠIS TIESĪBU AKTS IR PIEMĒROJAMS?

Direktīva 2003/87/EK stājās spēkā 2003. gada 25. oktobrī, un tā bija jātransponē ES valstu tiesību aktos līdz 2003. gada 31. decembrim.

KONTEKSTS

ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS).

GALVENIE TERMINI

* ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS) — pirmā un joprojām lielākā starptautiskā siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēma — aptver vairāk nekā 11 000 elektrostaciju un rūpnīcu 28 ES valstīs, Islandē, Norvēģijā un Lihtenšteinā, kā arī ietver aviācijas nozares darbību.

* “Emisiju ierobežošanas un tirdzniecības” princips — ES ETS darbojas pēc šī principa. Maksimālais apjoms jeb robežvērtība tiek noteikta kā daļa no noteiktu siltumnīcefekta gāzu kopējā apjoma, ko var radīt rūpnīcas, elektrostacijas un citas sistēmā iekļautas iekārtas. Laika gaitā maksimālais apjoms tiek samazināts, tādējādi samazinot arī emisiju kopējo apjomu. Sistēma pieļauj emisiju kvotu tirdzniecību, lai iekārtu un gaisa kuģu operatoru radīto emisiju kopējais apjoms nepārsniegtu maksimālo līmeni un emisijas varētu samazināt ar pasākumiem, kas rada vismazākās izmaksas.

GALVENAIS DOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32.–46. lpp.)

Direktīvas 2003/87/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai informatīva nozīme.

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas Regula (ES) Nr. 1031/2010 (2010. gada 12. novembris) par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu izsoļu laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (OV L 302, 18.11.2010., 1.–41. lpp.). Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas Lēmums 2011/278/ES (2011. gada 27. aprīlis), ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 2772) (OV L 130, 17.5.2011., 1.-45. lpp.). Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas Regula (ES) Nr. 600/2012 (2012. gada 21. jūnijs) par siltumnīcefekta gāzu ziņojumu un tonnkilometru ziņojumu verifikāciju un par verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (OV L 181, 12.7.2012., 1.–29. lpp.)

Komisijas Regula (ES) Nr. 601/2012 (2012. gada 21. jūnijs) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (OV L 181, 12.7.2012., 30.–104. lpp.). Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas Regula (ES) Nr. 389/2013 (2013. gada 2. maijs), ar ko izveido Savienības reģistru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK un Lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 920/2010 un Regulu (ES) Nr. 1193/2011 (OV L 122, 3.5.2013., 1.-59. lpp.) Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas Regula (ES) Nr. 1123/2013 (2013. gada 8. novembris) par starptautisku kredītu tiesību noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (OV L 299, 9.11.2013., 32.-33. lpp.)

Komisijas Lēmums 2013/448/ES (2013. gada 5. septembris) par valstu īstenošanas pasākumiem attiecībā uz bezmaksas siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu pagaidu piešķiršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 11. panta 3. punktu (OV L 240, 7.9.2013., 27.–35. lpp.)

Komisijas Lēmums 2014/746/ES (2014. gada 27. oktobris), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/87/EK 2015.–2019. gada periodam nosaka sarakstu ar nozarēm un apakšnozarēm, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks (OV L 308, 29.10.2014., 114.–124. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2015/1814 (2015. gada 6. oktobris) par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK (OV L 264, 9.10.2015., 1.–5. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 07.07.2016

Top