Enerģētikas kopienas līgums

Ar Enerģētikas kopienas līgumu izveido elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējo tirgu, kas apvieno 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un 6 Eiropas valstis un teritorijas Balkānos.

AKTS

Padomes Lēmums 2006/500/EK (2006. gada 29. maijs), lai Eiropas Kopiena noslēgtu Enerģētikas kopienas līgumu.

KOPSAVILKUMS

Enerģētikas kopienas līgums paredz izveidot integrētu enerģijas (dabasgāzes un elektroenerģijas) tirgu starp ES un līgumslēdzējām pusēm.

Enerģētikas kopienas dalībnieki ir ES, Albānija, Bosnija un Hercegovina, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne, Serbija un ANO pagaidu pārvalde Kosovā saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 1244 (turpmāk tekstā - Kosova). Papildus tam viena vai vairākas ES dalībvalstis var piedalīties Enerģētikas kopienā pēc Ministru padomes pieprasījuma. Trešās valstis var uzņemt kā novērotājus.

Līgums attiecas uz minēto valstu teritoriju un Kosovu.

Līgums stājās spēkā 2006. gada 1. jūlijā. Tas ir noslēgts uz desmit gadiem. Ar Ministru padomes vienbalsīgu lēmumu 2013. gada 24. oktobrī Līgumu pagarināja uz jaunu desmit gadu termiņu.

Enerģētikas kopienas loma

Enerģētikas kopienas mērķi ir šādi:

• izveidot stabilu normatīvo bāzi un tirgus struktūru, kas spēj piesaistīt ieguldījumus, lai nodrošinātu stabilu un nepārtrauktu enerģijas piegādi;
• izveidot vienotu normatīvo telpu tīkla enerģijas tirdzniecībai;
• uzlabot apgādes drošību šajā telpā un attīstīt pārrobežu attiecības;
• uzlabot energoefektivitāti un vides stāvokli saistībā ar tīkla enerģiju un attīstīt atjaunojamos energoresursu avotus;
• attīstīt konkurenci tīkla enerģijas tirgū.

Enerģētikas kopienas darbība

Enerģētikas kopienas darbības svarīga daļa ir Kopienas tiesību aktu jeb acquis communautaire īstenošana visās Līguma dalībvalstīs enerģētikas, vides, konkurences un atjaunojamās enerģijas jomā, kā arī noteiktu vispārēju Eiropas standartu ievērošana saistībā ar tehniskajām sistēmām, piemēram, saistībā ar pārrobežu pārvadājumiem vai savienojumiem.

Papildus tam ar Līgumu izveido mehānismu reģionālo enerģijas tirgu darbībai, kas aptver Līguma dalībvalstu un iesaistīto ES dalībvalstu teritoriju. Šī sistēma paredz pasākumu kopumu saistībā ar tīkla enerģijas transportēšanu lielos attālumos, apgādes drošību, enerģijas nodrošināšanu iedzīvotājiem, saskaņošanu, atjaunojamo enerģijas avotu un energoefektivitātes veicināšanu, kā arī rīcību pēkšņas krīzes gadījumā tīkla enerģijas tirgū Enerģētikas kopienas dalībvalsts teritorijā.

Tāpat ar Līgumu izveido enerģijas tirgu bez iekšējām robežām starp dalībvalstīm, kurā ir aizliegti muitas nodokļi un kvantitatīvi enerģijas importa un eksporta ierobežojumi, un jebkādi pasākumi ar līdzīgu ietekmi, izņemot izņēmuma gadījumus (kas saistīti ar sabiedrisko kārtību, sabiedrisko drošību, cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzību, augu aizsardzību, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzību). Līgums arī ietver noteikumus par attiecībām ar trešām valstīm un savstarpēju palīdzību traucējumu gadījumā.

Komisija koordinē šīs darbības.

Iestādes un lēmumu pieņemšana

Ministru padomes sastāvā ir viens pārstāvis no katras līgumslēdzējas puses, un tā izstrādā vispārējas politiskas pamatnostādnes, veic pasākumus Līguma mērķu sasniegšanai un pieņem procedūras aktus, piemēram, par uzdevumu, pilnvaru un pienākumu noteikšanu. Katra līgumslēdzēja puse pēc kārtas sešus mēnešus veic prezidentūras funkcijas, un tai palīdz viens ES pārstāvis un viens nākamās prezidentūras pārstāvis. Ministru padome Eiropas Parlamentam un līgumslēdzēju pušu parlamentiem iesniedz gada ziņojumu.

Pastāvīgās augsta līmeņa grupas galvenais uzdevums ir sagatavot Ministru padomes darbu. Tās sastāvā ir viens pārstāvis no katras līgumslēdzējas puses.

Regulatīvās padomes galvenais uzdevums ir konsultēt citas iestādes un sniegt ieteikumus pārrobežu domstarpību gadījumā. Tās sastāvā ir pa vienam pārstāvim no katras līgumslēdzējas puses reglamentējošās institūcijas enerģētikas nozarē, un ES pārstāv Eiropas Komisija, kam palīdz viena reglamentējošā institūcija no katras dalībvalsts, un viens pārstāvis no Eiropas elektrības un gāzes reglamentējošo institūciju grupas (ERGEG).

Tāpat Enerģētikas kopienu konsultē divi forumi, kuros ir pārstāvētas visas ieinteresētās puses.

Pastāvīgais Vīnē esošais sekretariāts cita starpā sniedz administratīvu atbalstu citām Enerģētikas kopienas iestādēm un pārbauda, vai puses pareizi īsteno savas saistības.

Enerģētikas kopiena pieņem saistošus lēmumus un nesaistošus ieteikumus. Šīs darbības veic pēc vajadzības pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma (Kopienas tiesību aktu piemērošana) vai pēc līgumslēdzējas puses priekšlikuma (citas darbības), un lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu (Kopienas tiesību aktu piemērošana) vai ar divām trešdaļām balsu vairākuma (tirgu darbības mehānisms), vai vienbalsīgi (iekšējais enerģijas tirgus).

Ja puse rupji un nepārtraukti pārkāpj savas saistības, Ministru padome, pieņemot vienprātīgu lēmumu, var pārtraukt konkrētas tiesības, kas attiecīgajai pusei izriet no Līguma.

Papildu informācija ir pieejama šādā informatīvā tīmekļa vietnē:

• Enerģētikas kopiena

Pēdējā atjaunināšana: 22.09.2014