Help Print this page 
Title and reference
ES kuģošanas informācijas un apmaiņas sistēma

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

ES kuģošanas informācijas un apmaiņas sistēma

Eiropas Savienības (ES) tiesību akti nosaka kārtību, kādā izveido kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu. Tās mērķis ir uzlabot kuģošanas drošību, ostu un jūras satiksmes drošību, vides aizsardzību un sagatavotību piesārņojuma novēršanai. Tā arī ļauj apmainīties ar papildu informāciju, kuras mērķis ir veicināt efektīvu jūras satiksmi un jūras transportu.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK.

KOPSAVILKUMS

Eiropas Savienības (ES) tiesību akti nosaka kārtību, kādā izveido kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu. Tās mērķis ir uzlabot kuģošanas drošību, ostu un jūras satiksmes drošību, vides aizsardzību un sagatavotību piesārņojuma novēršanai. Tā arī ļauj apmainīties ar papildu informāciju, kuras mērķis ir veicināt efektīvu jūras satiksmi un jūras transportu.

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Ar to izveido sistēmu Eiropas ūdeņu un krasta uzraudzībai jūras uzraudzības un situācijas apzināšanās jomā (kuģu atrašanās vietas), atbalstot ES valstis operatīvo uzdevumu veikšanā.

Lai uzlabotu situācijas apzināšanos kuģošanas jomā un nodrošinātu iestādēm individuāli izstrādātus risinājumus, šis tiesību akts tika grozīts ar Komisijas Direktīvu 2014/100/ES. Tā ļauj integrēt informāciju, kas uzkrāta un pārsūtīta, izmantojot ES kuģošanas informācijas un apmaiņas sistēmu ( SafeSeaNet (SSN)) un datus no citām ES uzraudzības un izsekošanas sistēmām, piemēram, CleanSeaNet , kā arī no ārējām sistēmām (piemēram, satelītu automātiskās identifikācijas sistēmām AIS).

Tajā noteikti ES valstu, kuģniecības iestāžu, kravu nosūtītāju, kuģu operatoru un kuģu kapteiņu pienākumi.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Tā attiecas uz visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 300 tonnas vai vairāk, neatkarīgi no tā, vai tie pārvadā bīstamas preces, izņemot:

karakuģus;

zvejas kuģus, tradicionālos kuģus un atpūtas kuģus, kuru garums ir mazāks par 45 metriem;

tvertnes, kuru ietilpība ir mazāka par 1000 tonnām.

Prasības operatoriem attiecībā uz kuģiem, kas dodas uz ES ostām

Tiem jāpaziņo konkrēta informācija (kuģa identifikācija, kopējais cilvēku skaits uz kuģa, galamērķa osta, paredzamais ierašanās laiks utt.) kuģniecības vienotajam valsts kontaktpunktam (kopš 2015. gada 1. jūnija).

Ekipējums un aprīkojums

Kuģiem, kas piestāj ES valsts ostā, jābūt aprīkotiem ar:

automātiskās identifikācijas sistēmu un

reisa datu ieraksta (VDR) sistēmu (“melno kasti”), lai atvieglotu negadījumu izmeklēšanu;

ES un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs jābūt AIS uztvērējiem un to vienotajam valsts kontaktpunktam/valsts SSN jābūt saistītam ar centrālo SSN sistēmu.

Bīstamas vai piesārņojošas kravas uz kuģa

Pirms šādu kravu pārvadāšanas kravas nosūtītājiem tās ir jādeklarē operatoram.

Operatoram, aģentam vai kuģa kapteinim ir jānosūta atbildīgajai iestādei vispārīga informācija, kas ietver kuģa identifikāciju un kravas nosūtītāja sniegto informāciju.

Bīstamu kuģu uzraudzība un iejaukšanās jūras starpgadījumu un negadījumu gadījumā

Iestādēm jāinformē attiecīgās ES valstis, ja tās saņem informāciju par kuģiem, kas:

iepriekš bijuši iesaistīti jūras starpgadījumos un negadījumos;

nav izpildījuši informēšanas un ziņošanas prasības;

veikuši tīšu piesārņojumu radošu vielu noplūdi; vai

saņēmuši atteikumu pieejai ostām.

Kuģa kapteinim nekavējoties jāziņo par:

jebkuru starpgadījumu vai negadījumu, kas samazina kuģa drošību;

jebkuru starpgadījumu vai negadījumu, kas apdraud kuģošanas drošību;

jebkuru situāciju, kas var izraisīt ES valsts ūdeņu vai krasta piesārņošanu;

jebkuru piesārņojošu materiālu plankumu un konteineriem vai saiņiem, kas redzēti dreifējam jūrā.

Patvēruma vietas

Visām ES/EEZ valstīm jāizstrādā plāni par tādu kuģu uzņemšanu, kam nepieciešams atbalsts patvēruma vietās. Tām arī regulāri jātiekas, lai apmainītos ar pieredzi un veiktu kopīgus uzlabošanas pasākumus.

Atbilstība

ES valstīm jāpārbauda to informācijas sistēmu darbība un jāievieš finansiālu sankciju sistēma, kas būtu preventīvs līdzeklis, lai novērstu direktīvas prasību neievērošanu.

Pārvaldība

Sistēmu ir izveidojusi un pārvalda Eiropas Komisija un ES/EEZ valstis. Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) ir atbildīga par tās tehnisko darbību.

KONTEKSTS

Šī direktīva ir neatņemama ES kuģošanas drošības politikas sastāvdaļa. Papildus to uzdevumam uzturēt drošumu, drošību un ilgtspējīgumu, sistēmai un platformai ir būtiska nozīme, la izveidotu vienotu Eiropas kuģošanas zonu bez šķēršļiem - Eiropas jūras transporta telpu.

Plašāka informācija ir pieejama:

ATSAUCES

Akts

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Direktīva 2002/59/EK

5.8.2002.

5.2.2004.

OV L 208, 5.8.2002., 10.-27. lpp.

Grozošais(-ie) akts(-i)

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Direktīva 2009/17/EK

31.5.2009.

31.11.2010.

OV L 131, 28.5.2009., 101.-113. lpp.

Komisijas Direktīva 2011/15/ES

16.3.2011.

16.3.2012.

OV L 49, 24.2.2011., 33.-36. lpp.

Komisijas Direktīva 2014/100/ES

18.11.2014.

18.11.2015.

OV L 308, 29.10.2014., 82.-87. lpp.

Pēdējā atjaunināšana: 23.04.2015

Top