Dzelzceļu drošība

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2004/49/EK — drošība uz ES dzelzceļiem

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Tās mērķis ir izveidot konkurētspējīgāku un drošāku dzelzceļu sistēmu, kas aptver visu ES tirgus teritoriju, nevis tikai galvenokārt valstu tirgus.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Darbības joma

• Šī direktīva attiecas uz ES valstu dzelzceļu sistēmu, un tajā noteiktas prasības sistēmas drošībai kopumā, tostarp infrastruktūras pārvaldības un kustības vadības drošībai, un prasības par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu* un infrastruktūras pārvaldītāju* sadarbību.
• Šajā saistībā direktīvā uzmanība tiek pievērsta četriem galvenajiem aspektiem:
  • par drošības uzraudzību atbildīgās iestādes izveide katrā ES valstī;
  • ES valstīs izdoto drošības sertifikātu savstarpēja atzīšana;
  • kopīgo drošības indikatoru (CSI) ieviešana, lai noteiktu, ka sistēma atbilst kopīgajiem drošības mērķiem (CST) un atvieglotu dzelzceļu darbības uzraudzību drošības jomā;
  • kopīgu noteikumu izstrāde ar drošību saistītas izmeklēšanas veikšanai.

Drošības pasākumu izstrāde un pārvaldība

• Drošības noteikumi un standarti, piemēram, noteikumi par dzelzceļa darbību, prasības attiecībā uz vilcienu apkalpi un tehniskās prasības, kas piemērojamas ritošajam sastāvam, galvenokārt ir izstrādāti valsts līmenī.
• Šie valsts mēroga drošības noteikumi ir jānomaina ar noteikumiem, kuru pamatā ir savstarpējās izmantojamības (spējas kopā lietot dažādu aprīkojumu vai iekārtu grupas) tehniskajās specifikācijās (TSI) noteiktie vienotie standarti. Eiropas Komisijai ir pilnvaras atlikt valsts drošības noteikumu īstenošanu ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem.
• Šajā saistībā ES valstīm jānodrošina, ka:
  • kopumā tiek uzturēta dzelzceļu drošība un to pastāvīgi paaugstina, ņemot vērā ES tiesību normu pilnveidošanu;
  • drošības noteikumi tiek pieņemti, piemēroti un ieviesti atklāti un nediskriminējošā veidā;
  • infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir jāuzņemas atbildība par dzelzceļu ekspluatācijas drošību un ar to saistītās bīstamības samazināšanu;
  • tiek vākta informācija par kopīgajiem drošības indikatoriem, izmantojot gada pārskatus, lai izvērtētu, vai ir sasniegti CST, un uzraudzītu dzelzceļa drošību un vispārīgu pilnveidošanos.

Drošības sertifikācija

• Lai saņemtu piekļuves tiesības dzelzceļa infrastruktūrai, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāsaņem drošības sertifikāts. Šis drošības sertifikāts var attiekties uz visu ES valsts dzelzceļu tīklu vai arī tikai tā noteiktu daļu.
• Starptautisko pārvadājumu pakalpojumiem ir pietiekami apstiprināt drošības pārvaldības sistēmu vienā ES valstī un saņemt derīguma apstiprinājumu visā ES.
• No otras puses, valstu noteikumu ievērošana papildus jāsertificē katrā ES valstī.
• Drošības sertifikāts jāatjauno pēc dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma pieteikuma ne retāk kā reizi piecos gados. Ja būtiski mainījies darbības veids vai apjoms, sertifikāts pilnībā vai daļēji tiek atjaunināts.
• Papildus drošības sertifikātā noteiktajām drošības prasībām licencētiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jāievēro valstu prasības, kas ir saderīgas ar ES tiesību normām un tiek īstenotas nediskriminējoši attiecībā uz veselības aizsardzības, drošības un sociālajiem nosacījumiem, tostarp tiesību normas par vadīšanas ilgumu, kā arī strādājošo un patērētāju tiesībām.
• Būtisks drošības aspekts ir vilcienu apkalpes (jo īpaši vilcienu vadītāju) apmācība un sertificēšana. Apmācībās jāapgūst ekspluatācijas noteikumi, signalizācijas sistēma, maršruti un operatīvā rīcība ārkārtas situācijās.

Ritošā sastāva (ritekļu) tehniskā apkope

Pirms ritošā sastāva ekspluatācijas uzsākšanas vai izmantošanas dzelzceļu tīklā katru ritekli piešķir noteiktam remontuzņēmumam (kas jo īpaši var būt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs). Šis remontuzņēmums nodrošina ritošā sastāva darba kārtību, ieviešot tehniskās apkopes sistēmu saskaņā ar ritekļa tehniskās apkopes grāmatu un piemērojamajām drošības prasībām.

Valsts drošības uzraudzības iestāde

• Katrai ES valstij ir jāizveido drošības uzraudzības iestāde, kas ir neatkarīga no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem, pieteikumu iesniedzējiem sertifikāta saņemšanai un valsts pasūtījuma piešķīrējiem. Šīm iestādēm:
  • nekavējoties jāatbild uz pieprasījumiem un pieteikumiem;
  • bez kavēšanās jāsniedz informācija par papildu ziņu sniegšanu;
  • visi lēmumi jāpieņem četru mēnešu laikā pēc tam, kad sniegta visa prasītā informācija.
• Drošības uzraudzības iestāde veic visas pārbaudes un izmeklēšanas darbības, kas nepieciešamas tai uzticēto uzdevumu veikšanai, un tai jādod piekļuve visiem atbilstošajiem infrastruktūras pārvaldītāju un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu dokumentiem, telpām un teritorijām, objektiem un iekārtām.

Avāriju un starpgadījumu izmeklēšana

• Nopietni dzelzceļa negadījumi, piemēram, noiešana no sliedēm un sadursmes ar letālām sekām, notiek reti, taču, kad tie notiek, tie piesaista gan sabiedrības, gan drošības profesionāļu interesi visā Eiropā.
• Tiesību aktā ir stingri definēti izmeklēšanas organizācijas neatkarības kritēriji, lai šai organizācijai nebūtu nekādu saikņu ar dažādajiem nozares dalībniekiem. Šī organizācija lemj par to, vai izmeklēt šādas avārijas vai starpgadījumus, un nosaka veicamās izmeklēšanas apjomu un procedūras.
• Katrai ES valstij ir jānodrošina, ka avārijas un starpgadījumus izmeklē organizācija, kas darbojas pastāvīgi un kurā ir vismaz viens izmeklētājs, kas, notiekot avārijai vai starpgadījumam, spēj veikt atbildīgā izmeklētāja funkcijas.

Direktīvas 2004/49/EK atcelšana ir atlikta

• Ar Direktīvu (ES) 2016/798 par dzelzceļa drošību (skatīt kopsavilkumu) tiks atcelta un aizstāta Direktīva 2004/49/EK. Jaunās direktīvas mērķis ir pilnveidot dzelzceļu sistēmas drošību visā ES, pārskatot valstu drošības iestāžu (VDI) uzdevumus un pārdalot pienākumus starp šīm iestādēm un Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru. Direktīvas 2004/49/EK V pielikums ir jāpiemēro līdz datumam, kad piemērojami īstenošanas akti, kuri norādīti Direktīvas (ES) 2016/798 24. panta 2. punktā (negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas ziņojumu struktūra).
• Direktīva (ES) 2016/798 ir viens no trim tiesību aktiem, kas aptver ceturtās dzelzceļa nozares tiesību aktu kopuma, kura mērķis ir palīdzēt atjaunot dzelzceļa nozari, nodrošināt labāku pakalpojumu kvalitāti un plašākas iespējas pasažieriem, tehniskos aspektus. Pārējie divi tiesību akti ir Regula par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru (skatīt kopsavilkumu) un Direktīva par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību (skatīt kopsavilkumu).
• Covid-19 pandēmijas dēļ tika pieņemta Regula (ES) 2020/698, ieviešot īpašus un pagaidu pasākumus saistībā ar dažu sertifikātu, apliecību, licenču un atļauju atjaunošanu vai pagarināšanu un dažu periodisku pārbaužu un periodisku mācību atlikšanu dažās transporta tiesību aktu jomās. Ar šo regulu par sešiem mēnešiem tiek pagarināti Direktīvā 2004/49/EK noteiktie termiņi.
• Direktīvai (ES) 2016/798 bija jāstājas spēkā no 2020. gada 16. jūnija. Taču Covid-19 pandēmijas dēļ tika pieņemta Direktīva (ES) 2020/700, lai pagarinātu tās transponēšanas un atcelšanas periodus.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2004. gada 30. aprīļa, un tā bija jātransponē ES valstu tiesību aktos līdz 2006. gada 30. aprīlim.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Dzelzceļi — drošība (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/49/EK (2004. gada 29. aprīlis) par drošību Kopienas dzelzceļos, un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (Dzelzceļu drošības direktīva) (OV L 164, 30.4.2004., 44.–113. lpp.)

Direktīvas 2004/49/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/698 (2020. gada 25. maijs), ar ko nosaka īpašus un pagaidu pasākumus saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu attiecībā uz dažu sertifikātu, apliecību, licenču un atļauju atjaunošanu vai pagarināšanu un dažu periodisku pārbaužu un periodisku mācību atlikšanu dažās transporta tiesību aktu jomās (OV L 165, 27.5.2020., 10.–24. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/700 (2020. gada 25. maijs), ar ko Direktīvas (ES) 2016/797 un (ES) 2016/798 groza attiecībā uz to transponēšanas laikposmu pagarināšanu (OV L 165, 27.5.2020., 27.–30. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/796 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 881/2004 (OV L 138, 26.5.2016., 1.–43. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES)2016/797 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (OV L 138, 26.5.2016., 44.–101. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/798 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa drošību (pārstrādāta redakcija) (OV L 138, 26.5.2016., 102.–149. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13.–59. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/57/EK (2008. gada 17. jūnijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (pārstrādāta redakcija) (OV L 191, 18.7.2008., 1.–45. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1371/2007 (2007. gada 23. oktobris) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (OV L 315, 3.12.2007., 14.–41. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/59/EK (2007. gada 23. oktobris) par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā (OV L 315, 3.12.2007., 51.–78. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas Regula (EK) Nr. 653/2007 (2007. gada 13. jūnijs) par vienota Eiropas parauga izmantošanu drošības sertifikātiem un pieteikuma dokumentiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK 10. pantu un par to drošības sertifikātu derīguma termiņu, kas izdoti atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/14/EK (OV L 153, 14.6.2007., 9.–24. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 18.11.2003., 9.–19. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 03.07.2020