Help Print this page 
Title and reference
Elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušana

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

Elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušana

Šīs direktīvas mērķis ir izveidot tiesisko regulējumu, lai sniegtu brīvību nodrošināt elektronisko komunikāciju tīklus un pakalpojumus visā Eiropas Savienībā.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva).

KOPSAVILKUMS

Atļauju izsniegšanas direktīva ir daļa no telekomunikāciju tiesību aktu kopuma, kurā kopā ar 4 citām direktīvām (pamatdirektīva, piekļuves direktīva, universālā pakalpojuma direktīva un direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) ir noteikts tiesiskais regulējums, kura mērķis ir veicināt elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu sektora konkurētspēju.

2009. gadā telekomunikāciju tiesību aktu kopums tika grozīts ar labākas likumdošanas un pilsoņu tiesību direktīvām, kā arī izveidojot Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC).

Piemērošanas joma, mērķis un pamatprincips

Šī direktīva attiecas uz atļauju izsniegšanu attiecībā uz visiem elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, neatkarīgi no tā, vai tie tiek sniegti sabiedrībai vai ne. Šī direktīva attiecas uz tiesību piešķiršanu izmantot radio frekvences, ja šāda izmantošana saistīta ar elektronisko komunikāciju tīklu vai pakalpojumu nodrošināšanu, parasti par atlīdzību.

Mērķis ir saskaņot elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tirgu, ierobežojot regulējumu līdz nepieciešamajam minimumam.

Galvenais jauninājums ir atsevišķu licenču aizstāšana ar vispārēju atļauju visiem elektronisko komunikāciju tīkliem vai pakalpojumiem, kā arī īpaša sistēma frekvenču un numuru piešķiršanai.

Tādējādi elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu nodrošināšanai var būt nepieciešama tikai vispārēja atļauja, un nav nepieciešams saņemt valsts pārvaldes iestādes pieņemtu skaidru lēmumu vai citu administratīvu aktu, tādējādi ierobežojot procedūru līdz vienam paziņojumam attiecīgajiem uzņēmumiem.

No vispārējās atļaujas izrietošās tiesības

Vispārējā atļauja piešķir uzņēmumiem tiesības nodrošināt elektronisko komunikāciju tīklus un pakalpojumus. Kad šādi uzņēmumi nodrošina komunikāciju tīklus vai pakalpojumus sabiedrībai, tiem ir šādas tiesības:

  • vienoties par savstarpēju savienojumu ar citiem pakalpojumu sniedzējiem ES,
  • iegūt no citiem pakalpojumu sniedzējiem piekļuvi savstarpējiem savienojumiem un
  • tikt izraudzītam, lai nodrošinātu dažādas universālā pakalpojuma funkcijas.

Radio frekvenču un numuru izmantošanas tiesības

Dalībvalstis atvieglo radiofrekvenču izmantošanu atbilstīgi vispārējām atļaujām. Vajadzības gadījumā dalībvalstis var piešķirt individuālas izmantošanas tiesības, lai:

  • novērstu kaitīgus traucējumus;
  • nodrošinātu pakalpojuma tehnisku kvalitāti;
  • nodrošinātu efektīvu spektra izmantošanu;
  • sasniegtu vispārējas ieinteresētības mērķus, kā noteikušas dalībvalstis.

Radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesības piešķir ar atvērtu, objektīvu, pārskatāmu, nediskriminējošu un samērīgu procedūru palīdzību.

Lēmumus par izmantošanas tiesībām pieņem un publisko iespējami drīz pēc tam, kad valsts pārvaldes iestāde ir saņēmusi pilnīgu pieteikumu.

Nosacījumi, kas pievienoti vispārējai atļaujai un īpašām izmantošanas tiesībām

Izsniedzot vispārējo atļauju un izmantošanas tiesības, drīkst piemērot tikai direktīvas pielikumā minētos nosacījumus, piemēram:

  • finansiāli ieguldījumi universālā pakalpojuma fondā;
  • pakalpojumu savietojamība un tīklu savstarpējs savienojums;
  • piekļuve un numura pārnesamība, t. i., lietotāji ir tiesīgi paturēt savu telefona numuru, kad viņi maina operatoru;
  • vides, pilsētas un valsts plānošanas prasības;
  • personas datu un privātuma aizsardzība;
  • pienākums pārraidīt noteiktas televīzijas un radio programmas (obligātie nosacījumi);
  • iespējama administratīvu maksājumu uzlikšana uzņēmumiem;
  • ierobežojumi attiecībā uz nelegāla satura pārraidīšanu.

Radio frekvenču izmantošanas tiesību ierobežošana

Ja radiofrekvenču izmantošanas tiesību piešķiršana ir jāierobežo, šādas tiesības piešķir, pamatojoties uz objektīviem, pārredzamiem, nediskriminējošiem un samērīgiem atlases kritērijiem.

Dalībvalstis var ierobežot piešķiramo radiofrekvenču izmantošanas tiesību skaitu vai pagarināt esošo tiesību termiņu, pamatojoties uz noteiktiem nosacījumiem un procedūrām, piemēram, konsultēšanos ar visām ieinteresētajām personām, visu lēmumu publicēšanu, minot to iemeslus, kā arī ierobežojumu regulāru pārskatīšanu.

Ja dalībvalsts secina, ka turpmāk var piešķirt radio frekvenču izmantošanas tiesības, tā šo secinājumu dara zināmu un uzaicina iesniegt pieteikumus uz šādām tiesībām.

Nosacījumu ievērošana

Valsts pārvaldes iestādes uzrauga un pārrauga vispārējās atļaujas vai izmantošanas tiesību nosacījumu ievērošanu un īpašo pienākumu izpildi. Ja uzņēmums nepilda vienu vai vairākus nosacījumus un nenovērš pārkāpumus noteiktā laikā, attiecīgās iestādes ir pilnvarotas izdot rīkojumus izbeigt pārkāpumus vai uzlikt finansiālas sankcijas. Nopietnu vai atkārtotu pārkāpumu gadījumā iestādes var liegt uzņēmumam turpināt nodrošināt tīklus vai pakalpojumus vai apturēt vai anulēt izmantošanas tiesības.

Administratīvi maksājumi un maksas

Valsts pārvaldes iestādes var uzlikt administratīvus maksājumus uzņēmumiem, kas nodrošina pakalpojumus vai tīklus saskaņā ar vispārējo atļauju vai kam ir piešķirtas izmantošanas tiesības. Šie maksājumi sedz izmaksas, kas rodas vispārēju atļauju izsniegšanas programmas, izmantošanas tiesību un īpašu pienākumu pārvaldē, kontrolē un ieviešanā, kas var iekļaut izmaksas starptautiskai sadarbībai, saskaņošanai un standartizēšanai, tirgus analīzei, izpildes pārraudzībai un citai tirgus kontrolei, kā arī reglamentējošo darbu. Ja valsts pārvaldes iestādes uzliek administratīvus maksājumus, tās publicē administratīvo izmaksu un kopējās ievākto maksājumu summas gada pārskatu.

Kompetentā iestāde var arī uzlikt maksu par tiesībām izmantot radio frekvences vai par tiesībām uzstādīt iekārtas.

ATSAUCES

Akts

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Direktīva 2002/20/EK

24.4.2002.

24.7.2003.

OV L 108, 24.4.2002.

Grozošais(-ie) akts(-i)

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Direktīva 2009/140/EK

19.12.2009.

25.5.2011.

OV L 337, 18.12.2009.

Direktīvas 2002/20/EK turpmākie grozījumi un labojumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

PIELIKUMU GROZĪJUMI

Pielikums

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/140/EK (2009. gada 25. novembris), ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (Oficiālais Vēstnesis L 337, 18.12.2009.).

Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/140/EK (2009. gada 25. novembris), ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (Oficiālais Vēstnesis L 241, 10.9.2013.).

SAISTĪTIE AKTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/136/EK (2009. gada 25. novembris), ar ko groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē un Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (Oficiālais Vēstnesis L 337, 18.12.2009.).

Komisijas pamatnostādnes par tirgus analīzi un būtiskas ietekmes tirgū novērtējumu saskaņā ar Kopienas reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (Oficiālais Vēstnesis C 165, 11.7.2002.).

Saskaņā ar jauno tiesisko regulējumu komunikāciju pakalpojumu jomā ar šīm 2002. gada 1. jūlijā pieņemtajām pamatnostādnēm nosaka principus, kas jāievēro valstu pārvaldes iestādēm, veicot savu tirgu analīzi, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci.

Priekšlikums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un savienota kontinenta īstenošanu un groza Direktīvas 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK un Regulas (EK) Nr. 1211/2009 un (ES) Nr. 531/2012 (COM(2013) 627 final, 11.9.2013. - Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts).

Pēdējā atjaunināšana: 03.07.2014

Top