Help Print this page 
Title and reference
Darba ņēmēju brīva pārvietošanās

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

Darba ņēmēju brīva pārvietošanās

Eiropas iedzīvotāju iespēja viegli pārvietoties un strādāt citā Eiropas Savienības (ES) valstī ir viens no četriem brīvas pārvietošanās pamata principiem, kas noteikti ES līgumos. Šī regula aktualizē esošos tiesību aktus un nodrošina šī principa ievērošanu praksē.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regula (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā.

KOPSAVILKUMS

Darba ņēmēju brīva pārvietošanās sniedz ieguvumus cilvēkiem, kuri izvēlas strādāt citā ES valstī, kā arī valstīm, kuras uzņem šos cilvēkus. Tā ļauj cilvēkiem uzlabot savu personisko stāvokli, savukārt uzņēmējām valstīm - aizpildīt brīvās darbavietas un atrisināt prasmju trūkuma problēmu.

Līdzīgi kā vienā ES valstī dzīvojošām personām ir tiesības doties strādāt uz citu dalībvalsti, arī darba devēji var reklamēt darba piedāvājumus un slēgt līgumus ar potenciālajiem darbiniekiem visā ES.

Ar šo regulu aizstāj Regulu (EEK) Nr. 1612/68, kas kopš tās sākotnējās pieņemšanas 1968. gada oktobrī bija vairākas reizes būtiski grozīta. Tā nodrošina, ka sistēma sekmīgi darbojas, aizliedzot jebkāda veida ar valstspiederību saistītu ES darba ņēmēju diskrimināciju.

Konkrēti, tā aizliedz:

  • atsevišķu ārvalstniekiem paredzētu darbā pieņemšanas kārtību un
  • ierobežojumus brīvu darba vietu izsludināšanā vai īpašus nosacījumus, piemēram, no citas ES valsts iebraukušu cilvēku reģistrēšanos nodarbinātības dienestos.

Tāpat arī ir nelikumīgi piemērot citādus nosacījumus vietējiem un citu ES valstu darba ņēmējiem attiecībā uz atalgojumu, atlaišanu un atjaunošanu darbā vai sociālajām un nodokļu priekšrocībām. Abu kategoriju darba ņēmējiem ir vienāda piekļuve apmācībai arodskolās un pārkvalifikācijas centros.

Ja kādas personas, kas ir nodarbināta vai ir bijusi nodarbināta citā ES valstī, bērni uzturas tās teritorijā, viņus uzņem vispārējās izglītības, mācekļa un profesionālās izglītības programmās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts valstspiederīgos.

Regula attiecas uz noteiktām sociālajām tiesībām. Darba ņēmējam, kurš strādā citā ES valstī, ir tiesības uz tādiem pašiem iespējamiem mājokļa pabalstiem kā attiecīgās valsts valstspiederīgajiem, un viņš var reģistrēties tā reģiona, kurā viņš strādā algotu darbu, mājokļu rindā, ja šādas rindas pastāv.

Viens izņēmums

Vienīgais diskriminācijas aizlieguma principa izņēmums ir saistīts ar valodas zināšanām. Darba devēji var pieprasīt, lai potenciālajam darba ņēmējam būtu pietiekamas tās valsts valodas zināšanas, kurā ir paredzēts strādāt, ja tas ir nepieciešams piedāvātajam darbam.

ATSAUCES

Akts

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 492/2011

16.6.2011.

-

OV L 141, 27.5.2011.

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas 2012. gada 26. novembra Īstenošanas lēmums 2012/733/ES, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 492/2011 attiecībā uz informācijas par brīvajām darba vietām un darba pieteikumiem apkopošanu un izplatīšanu un EURES dibināšanu (C(2012) 8548) (OV L 328, 28.11.2012.).

Pēdējā atjaunināšana: 16.06.2014

Top