Help Print this page 
Title and reference
Atbrīvošanās no izlietotām baterijām un akumulatoriem

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

Atbrīvošanās no izlietotām baterijām un akumulatoriem

Šī direktīva aizliedz tirgū laist lielāko daļu bateriju un akumulatoru ar noteiktu dzīvsudraba un kadmija saturu un ievieš noteikumus bateriju un akumulatoru savākšanai, pārstrādei, apstrādei un apglabāšanai.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/66/EK (2006. gada 6. septembris) par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (Skatīt grozošos aktus).

KOPSAVILKUMS

Direktīva aizliedz tirgū laist dažas baterijas un akumulatorus, kuros dzīvsudraba un kadmija saturs pārsniedz noteiktu robežvērtību. Tā arī veicina bateriju un akumulatoru atkritumu augstu savākšanas un pārstrādes līmeni un uzlabo bateriju un akumulatoru dzīves ciklā iesaistīto visu pušu darbību ekoloģisko efektivitāti, ieskaitot to pārstrādi un apglabāšanu.

Mērķis ir samazināt bīstamo vielu, it īpaši dzīvsudraba, kadmija un svina, daudzumu, kas ar atkritumiem nonāk vidē; to ir paredzēts sasniegt, samazinot šo vielu izmantošanu baterijās un akumulatoros un apstrādājot un atkārtoti izmantojot izmantotās vielas.

Direktīva attiecas uz visu tipu baterijām un akumulatoriem, izņemot tādus, ko izmanto iekārtās, kas saistītas ar dalībvalstu drošības aizsardzību un militāriem nolūkiem, kā arī iekārtās, kas paredzētas sūtīšanai kosmosā. Tādējādi tā attiecas uz plašāku produktu loku nekā Direktīva 91/157/EEK, kura attiecās tikai uz baterijām, kas satur dzīvsudrabu, svinu vai kadmiju, bet neattiecās uz podziņelementiem.

Attiecībā uz dzīvsudraba klātbūtni direktīva aizliedz visas ierīcēs iestrādātas vai neiestrādātas baterijas vai akumulatorus, kuru svarā ir vairāk nekā 0,0005 % dzīvsudraba. Līdz 2015. gada oktobrim aizliegums neattiecas uz podziņelementiem, kuru svarā nav vairāk kā 2 % dzīvsudraba (tomēr attiecībā uz podziņelementiem, kurus izmanto dzirdes aparātos, Komisija pārskatīs šo izņēmumu).

Attiecībā uz kadmiju direktīva aizliedz visas pārnēsājamas, tostarp arī ierīcēs iestrādātas, baterijas vai akumulatorus, kuru svarā ir vairāk nekā 0,002 % kadmija (izņemot pārnēsājamas baterijas vai akumulatorus, kas domāti lietojumam avārijas un trauksmes signalizācijas shēmās vai medicīnas iekārtās). Līdz 2016. gada 31. decembrim pārnēsājamām baterijām un akumulatoriem, kas paredzēti lietojumam bezvada elektriskajos instrumentos, piemēro atbrīvojumu no šā aizlieguma, lai pārstrādes nozare un patērētāji visā vērtību ķēdē varētu labāk pielāgoties attiecīgām aizstājošām tehnoloģijām.

Lai nodrošinātu, ka lielu daļu izlietoto bateriju un akumulatoru pārstrādā, dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus (ieskaitot ekonomisku instrumentu īstenošanu), lai veicinātu un palielinātu atkritumu dalītu vākšanu un novērstu to, ka baterijas un akumulatorus izmet kā nešķirotus sadzīves atkritumus. Dalībvalstis veic pasākumus, kas ļauj tiešajiem lietotājiem izmest izlietotas baterijas un akumulatorus savākšanas punktos tuvā apkārtnē, un nodrošina, ka ražotāji tos pieņem atpakaļ bez maksas. Līdz 2012. gada 26. septembrim ir jāpanāk minimālā savākšanas norma 25 % apmērā un līdz 2016. gada 26. septembrim - 45 % apmērā.

Saskaņā ar Direktīvu 2013/56/ES baterijas un akumulatorus ir jāvar izņemt viegli un droši. Tādēļ ierīcēm, kurās ir iestrādātas baterijas un akumulatori, pievieno instrukcijas par to, kā minētās baterijas un akumulatorus var droši izņemt tiešais lietotājs vai neatkarīgi kvalificēti speciālisti.

Dalībvalstis arī nodrošina, ka savāktās baterijas un akumulatorus apstrādā un pārstrādā, izmantojot vislabāko pieejamo tehnoloģiju. Enerģijas reģenerācija nav uzskatāma par pārstrādes procesu.

Apstrāde ietver vismaz atbrīvošanu no visiem šķidrumiem un skābēm. Bateriju un akumulatoru apstrāde un glabāšana (arī pagaidu glabāšana) notiek vietās ar šķidrumnecaurlaidīgu virsmu un piemērotu pārsegu vai piemērotos konteineros. Direktīva arī nosaka pienākumus attiecībā uz to pārstrādes procesu efektivitāti, kas piemērojami baterijām atkarībā no to ķīmiskā sastāva.

Dalībvalstis var atkritumu poligonos vai pazemes glabātavās apglabāt savāktās baterijas un akumulatorus, kuros ir kadmijs, dzīvsudrabs vai svins, ja nav pietiekami attīstīts tiešo lietotāju pārstrādes produktu tirgus vai ja detalizētā vides, ekonomikas un sociālās ietekmes novērtējumā ir norādīts, ka atkritumu pārstrāde nav labākais risinājums. Citos gadījumos ir aizliegts atkritumu poligonos apglabāt vai sadedzināt rūpniecībā un automobiļos vai motociklos izmantojamu bateriju un akumulatoru atkritumus; šādā veidā var atbrīvoties tikai no apstrādātu un pārstrādātu bateriju un akumulatoru atliekām.

Apstrādi un pārstrādi var veikt ārpus attiecīgās dalībvalsts vai ārpus Kopienas, ievērojot ES tiesību aktus par atkritumu pārvadājumiem.

Ražotājiem ir pienākums finansēt rūpniecībā, automobiļos vai motociklos izmantojamu un pārnēsājamu bateriju un akumulatoru savākšanu, apstrādi un pārstrādi, kā arī izmaksas sabiedrības informēšanas kampaņām par šādiem pasākumiem. Mazus ražotājus var atbrīvot no šā pienākuma, ja tas netraucē savākšanas un pārstrādes shēmu pareizu darbību. Visiem bateriju un akumulatoru ražotājiem ir jābūt reģistrētiem.

Tiešajiem lietotājiem ir jāsaņem informācija par vairākām tēmām un izmantojot dažādus informācijas sniegšanas veidus:

  • par baterijās un akumulatoros izmantoto vielu iespējamo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību un par viņiem pieejamajām savākšanas un pārstrādes iespējām, izmantojot informācijas kampaņas vai izplatītājus;
  • par akumulatoru un pārnēsājamu bateriju kapacitāti vai par ķīmisku vielu klātbūtni, kas pārsniedz noteiktu robežvērtību; šo informāciju norāda redzamā, salasāmā un neizdzēšamā formā uz baterijām, akumulatoriem un bateriju paketēm;
  • par nepieciešamību nodrošināt bateriju un akumulatoru dalītu vākšanu; ir jāizmanto simbols - nosvītrots atkritumu konteiners uz riteņiem.

Dalībvalstis ziņo Komisijai par direktīvas īstenošanu un par pasākumiem, ko tās veic, atbalstot darbības, kas iespaido bateriju un akumulatoru ietekmi uz vidi (ieskaitot jaunus pārstrādes un apstrādes paņēmienus). Daži direktīvas aspekti tika pārskatīti 2013. gadā (skatīt Direktīvu 2013/56/ES).

Konteksts

Ar šo direktīvu atceļ un aizstāj Direktīvu 91/157/EEK.

Kopienas tirgū katru gadu laiž vairākus simtus tūkstošus tonnu rūpniecībā izmantojamu un pārnēsājamu bateriju un akumulatoru. Tajos izmanto daudzus dažādus metālus, ieskaitot dzīvsudrabu, svinu, kadmiju, kā arī niķeli, varu, cinku, mangānu un litiju.

Likvidējot šo produktu atkritumus, tiek piesārņota atmosfēra (sadedzinot) un zemsedze un ūdeņi (apglabājot poligonos vai aprokot). Ar attiecīgiem noteikumiem būs iespējams samazināt šo atkritumu radīto vides piesārņojumu. Atkritumu pārstrāde arī ļauj reģenerēt tūkstošiem tonnu metālu, ieskaitot tādus vērtīgus metālus kā niķelis, kobalts un sudrabs.

Papildu informācija par šo tēmu ir pieejama Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.

ATSAUCES

Akts

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Direktīva 2006/66/EK

26.9.2006.

26.9.2008.

OV L 266, 26.9.2006.

Grozošais(-ie) akts(-i)

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Direktīva 2008/12/EK

20.3.2008.

-

OV L 76, 19.3.2008.

Direktīva 2008/103/EK

5.12.2008.

5.1.2009.

OV L 327, 5.12.2008.

Direktīva 2013/56/ES

30.12.2013.

1.7.2015.

OV L 329, 10.12.2013.

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas Lēmums 2008/763/EK (2008. gada 29. septembris), ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/66/EK nosaka vienotu metodoloģiju, kā aprēķina, cik daudz pārnēsājamu bateriju un akumulatoru gadā pārdots tiešajiem lietotājiem (OV L 262, 1.10.2008.).

Pēdējā atjaunināšana: 19.05.2014

Top