Help Print this page 

Summaries of EU Legislation

Title and reference
Tiesu rīkojumu, ar kuriem iesaldē noziedzīgi iegūtus līdzekļus vai pierādījumus, atzīšana ārvalstīs

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Languages and formats available
Multilingual display
Text

Tiesu rīkojumu, ar kuriem iesaldē noziedzīgi iegūtus līdzekļus vai pierādījumus, atzīšana ārvalstīs

KOPSAVILKUMS:

Pamatlēmums 2003/577/TI — iesaldēšanas rīkojumu izpilde ārvalstīs

KOPSAVILKUMS

KĀDS IR ŠĪ PAMATLĒMUMA MĒRĶIS?

  • Ar to izveido noteikumus par to, kā ES valsts atzīst un izpilda iesaldēšanas rīkojumu, ko izdevusi citas ES valsts tiesu iestāde kriminālprocesa gaitā. Pamatlēmums attiecas arī uz pierādījumu iesaldēšanu.
  • Tas darbojas kopā ar Pamatlēmumu 2006/783/TI par konfiskācijas rīkojumu savstarpēju atzīšanu, lai likumpārkāpējiem atņemtu līdzekļus pat tad, ja tie atrodas citā ES valstī.
  • No 2017. gada maija šī pamatlēmuma noteikumus attiecībā uz pierādījumu iesaldēšanu aizstās ar Direktīvu 2014/41 par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Kas ir iesaldēšanas rīkojums?

Tas ir tiesu iestādes izdots pagaidu rīkojums, lai neļautu likumpārkāpējiem paslēpt, pārdot vai izmantot īpašumu, dokumentus vai datus noziedzīgā darbībā.

Šis lēmums attiecas uz iesaldēšanas rīkojumiem, kurus izdod ar mērķi:

  • aizsargāt elementus, kurus var izmantot kā pierādījumus kriminālprocesā, vai
  • vēlāk izdot konfiskācijas rīkojumus, lai pastāvīgi neļautu likumpārkāpējiem gūt labumu no viņu noziedzīgās darbības un lai neļautu legalizēt vai atkārtoti ieguldīt noziedzīgi iegūtus līdzekļus, kas var veicināt turpmākus likumpārkāpumus.

Pārkāpumi

Virkne smagu pārkāpumu netiek pakļauti darbības dubultās sodāmības pārbaudei, t. i., ka pārkāpums ir noziedzīgs nodarījums gan ES valstī, kura izdod rīkojumu (izdošanas valsts), gan ES valstī, kura rīkojumu izpilda (izpildes valsts). Tomēr pārkāpumam izdošanas valstī ir jābūt sodāmam ar vismaz trīs gadu cietumsodu. Šādi pārkāpumi ietver:

  • dalību noziedzīgā organizācijā;
  • terorismu;
  • korupciju un krāpšanu;
  • cilvēku tirdzniecību;
  • rasismu;
  • izvarošanu.

Atzīšana un izpilde

Izdošanas valsts tiesu iestāde nosūta apliecinošo dokumentu izpildes valsts tiesu iestādei, lūdzot izpildīt rīkojumu. Izpildes valsts:

  • atzīst rīkojumu, nepieprasot nekādas papildu formalitātes, un nekavējoties veic tā izpildei vajadzīgos pasākumus;
  • ievēro izdošanas valsts norādītās formalitātes un procedūras iesaldēšanas rīkojuma izpildē, ja šādas formalitātes un procedūras nav pretrunā ar izpildes valsts tiesību pamatprincipiem.

Neatzīšana vai nepildīšana

Izpildes valsts var atteikties atzīt vai izpildīt rīkojumu, ja:

  • apliecinošais dokuments nav sniegts, ir nepilnīgs vai acīm redzami neatbilst iesaldēšanas rīkojumam;
  • izpildes valsts tiesību aktos ir paredzēta neaizskaramība vai privilēģijas, kas iesaldēšanas rīkojuma izpildi padara par neiespējamu;
  • no apliecinošajā dokumentā norādītās informācijas ir uzreiz skaidrs, ka tiesiskā sadarbība pārkāptu tiesisko principu, saskaņā ar kuru jaunu tiesvedību nevar uzsākt, ja par tiem pašiem faktiem jau ir pieņemts galīgais spriedums;
  • darbību, kas ir iesaldēšanas rīkojuma pamatā, neuzskata par pārkāpumu saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem, ja šī darbība:
    • ir iekļauta smago pārkāpumu sarakstā, kuru gadījumā izpilde ir automātiska;
    • ir saistīta ar nodokļiem un nodevām, muitas nodokļiem un maiņas nodevām.

Izpildes atlikšana

Rīkojuma izpildi var atlikt šādos gadījumos:

  • ja tā izpilde var kaitēt notiekošai kriminālizmeklēšanai;
  • ja uz attiecīgo īpašumu vai pierādījumiem jau attiecas iesaldēšanas rīkojums saistībā ar krimināllietu;
  • ja uz šo īpašumu jau attiecas rīkojums, kas izpildes valstī ir izdots citu tiesas procesu gaitā. Tomēr šādam rīkojumam saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir jābūt priekšrokai attiecībā pret turpmākiem valsts iesaldēšanas rīkojumiem krimināllietā.

Ieinteresētās puses

ES valstis nodrošina, ka jebkurai iesaldēšanas rīkojuma skartai ieinteresētai pusei, tostarp labticīgām trešām pusēm, ir pieejami tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kas nav kavējoši attiecībā uz iesaldēšanas rīkojumu, lai aizsargātu to likumīgās intereses.

KOPŠ KURA LAIKA ŠIS LĒMUMS IR PIEMĒROJAMS?

Tas stājās spēkā 2003. gada 2. augustā. ES valstu tiesību aktos tas bija jāiekļauj līdz 2005. gada 2. augustam.

KONTEKSTS

Īpašuma konfiskācija un iesaldēšana.

AKTS

Padomes Pamatlēmums 2003/577/TI (2003. gada 22. jūlijs) par to, kā Eiropas Savienībā izpilda īpašuma vai pierādījumu iesaldēšanas rīkojumus (OV L 196, 2.8.2003., 45.–55. lpp.)

Labojums Padomes Pamatlēmumā 2003/577/TI (2003. gada 22. jūlijs) par to, kā Eiropas Savienībā izpilda īpašuma vai pierādījumu iesaldēšanas rīkojumus (OV L 196, 2.8.2003.) (OV L 374, 27.12.2006., 20. lpp.)

SAISTĪTIE AKTI

Padomes Pamatlēmums 2006/783/TI (2006. gada 6. oktobris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu konfiskācijas rīkojumiem (OV L 328, 24.11.2006., 59.–78. lpp.)

Komisijas ziņojums, pamatojoties uz 14. pantu Padomes 2003. gada 22. jūlija Pamatlēmumā 2003/577/TI par to, kā Eiropas Savienībā izpilda īpašuma vai pierādījumu iesaldēšanas rīkojumus (COM(2008) 885 galīgā redakcija, 22.12.2008.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/41/ES (2014. gada 3. aprīlis) par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās (OV L 130, 1.5.2014., 1.–36. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 25.01.2016

Top