Finansiālo sankciju, piemēram, atsevišķu sodu par ātruma pārsniegšanu, savstarpējā atzīšana

Finansiālo sankciju izpildes veicināšana pārrobežu lietās, neatkarīgi no ES valsts, kurā šīs sankcijas ir uzliktas, palīdz nodrošināt vienādu attieksmi pret visiem Savienības pilsoņiem.

AKTS

Padomes pamatlēmums 2005/214/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām.

KOPSAVILKUMS

Finansiālo sankciju izpildes veicināšana pārrobežu lietās, neatkarīgi no ES valsts, kurā šīs sankcijas ir uzliktas, palīdz nodrošināt vienādu attieksmi pret visiem Savienības pilsoņiem.

KĀDS IR ŠĪ PAMATLĒMUMA MĒRĶIS?

Ar šo pamatlēmumu ir noteikti īpaši pasākumi savstarpējās atzīšanas ietvaros, kas ļauj tiesu vai administratīvajai iestādei tieši nosūtīt lēmumu par finansiālo sankciju kādai citas ES valsts iestādei, līdz ar to nodrošinot šīs sankcijas atzīšanu un piemērošanu bez citām papildu formalitātēm.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Šis pamatlēmums attiecas uz visiem nodarījumiem, par kuriem var piemērot finansiālas sankcijas, un jāatceļ ar abpusēju sodāmību (t. i., attiecībā uz nodarījumiem gan izdevējas valsts, gan izpildes valsts tiesību aktu izpratnē) saistītās pārbaudes attiecībā uz 39 uzskaitītajiem noziedzīgiem nodarījumiem, tādiem kā:

• dalība noziedzīgā organizācijā;
• terorisms;
• cilvēku, ieroču un zagtu transportlīdzekļu tirdzniecība;
• krāpšana (naudas vai mantas krāpnieciska iegūšana);
• izvarošana;
• ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi.

Šos sodus ir jāuzliek ES valsts tiesu vai administratīvajai iestādei, pamatojoties uz galīgo lēmumu, kas stājies likumīgā spēkā un līdz ar to vairs nav pārsūdzams.

Pārsūtot lēmumu par finansiālu sankciju piemērošanu, ES valstij, kas uzliek šo sodu, jāpārsūta apliecība lēmumu izpildošās ES valsts valodā.

Lēmums tiek nosūtīts kompetentajām iestādēm tajā ES valstī, kurā fiziskajai vai juridiskajai personai (uzņēmumam) ir īpašums vai ienākumi un kurā šī persona parasti dzīvo vai - attiecībā uz juridisko personu - ir reģistrēta.

ES valsts, uz kuru šis lēmums pārsūtīts, var atteikties to izpildīt, ja apliecība nav uzrādīta, ir nepilnīga vai acīm redzami neatbilst lēmumam. Valstis var atteikties izpildīt lēmumu arī dažos ierobežotos gadījumos, tostarp tad, ja:

• izpildes valstī vai jebkurā citā valstī, kas nav izdevēja valsts vai izpildes valsts, ir bijis pieņemts lēmums pret notiesāto personu attiecībā uz tiem pašiem nodarījumiem, un pēdējā no minētajiem gadījumiem lēmums ir izpildīts;
• šis lēmums attiecas uz nodarījumu, kas nav ne minēts pamatlēmumā, ne atzīts par pārkāpumu saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem;
• lēmuma izpildei ir iestājies noilgums (t. i., ir pagājis noteiktais tā izpildes laiks) saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem un lēmums attiecas uz nodarījumiem, kas ir izpildes valsts jurisdikcijā saskaņā ar tās tiesību aktiem;
• lēmums ir attiecināts uz fizisku personu, kurai saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem vecuma dēļ nevar iestāties kriminālatbildība;
• lēmumā norādīts, ka finansiāla sankcija ir mazāka par EUR 70 vai līdzvērtīgu summu.

Lēmuma izpildi reglamentē izpildes valsts tiesību akti. Izpildes valsts var arī:

• nolemt samazināt finansiālās sankcijas apmēru līdz summai, kas paredzēta attiecībā uz tāda paša veida nodarījumiem izpildes valsts tiesību aktos, ja šie nodarījumi nav veikti izdevējas valsts jurisdikcijā;
• piemērot ieslodzījumu vai citu alternatīvu sankciju, aizstājot neatgūstamu finansiālu sankciju.

Amnestiju, apžēlošanu un sprieduma pārskatīšanu var piešķirt gan izdevēja valsts, gan izpildes valsts.

Plašāka informācija ir pieejama šeit:

• Eiropas Komisijas tīmekļa vietnes sadaļa, kas veltīta finansiālām sankcijām;
• e-tiesiskuma portāla sadaļa, kas veltīta finansiālo sankciju savstarpējai atzīšanai.

Pēdējo reizi atjaunots: 19.06.2015