Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Summaries of EU Legislation

Nelikumīgā imigrācija — soda sankcijas darba devējiem

KOPSAVILKUMS:

Sankcijas un pasākumi pret darba devējiem, kas nodarbina ārpussavienības valstu valstspiederīgos, kuri ES valstīs uzturas nelikumīgi — Direktīva 2009/52/EK

KOPSAVILKUMS

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Lai apkarotu nelikumīgu imigrāciju, Eiropas Savienības (ES) valstīm jāaizliedz to ārpussavienības valstu valstspiederīgo nodarbinātība, kuri ES uzturas nelikumīgi.

Ar to nosaka ES mēroga noteikumus par soda sankcijām un citiem pasākumiem, kas piemērojami darba devējiem, kuri pārkāpj šo aizliegumu.

Šī direktīva neattiecas uz visām ES valstīm — Dānija, Īrija un Apvienotā Karaliste (1) nepiedalās tās ieviešanā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Darba devēju pienākumi

Darba devējiem ir pienākums:

  • pieprasīt, lai ārpussavienības valstu valstspiederīgie pirms darba uzsākšanas uzrāda uzturēšanās atļauju vai citu uzturēšanās tiesības apliecinošu dokumentu;
  • visu nodarbinātības laiku saglabāt uzturēšanās atļaujas vai cita uzturēšanās tiesības apliecinoša dokumenta kopijas, ko uzrādīt gadījumā, ja valsts iestādes veic pārbaudi;
  • ES valsts noteiktajā laikposmā paziņot attiecīgajām iestādēm par ārpussavienības valsts valstspiederīgā pieņemšanu darbā.

ES valstis var arī:

  • izmantot vienkāršotu paziņošanas kārtību, ja darba devējs ir privātpersona, kas nodarbina ārpussavienības valsts valstspiederīgo savām personiskām vajadzībām;
  • noteikt, ka paziņošana nav vajadzīga, ja ārpussavienības valsts valstspiederīgajam ir piešķirts pastāvīgā iedzīvotāja statuss.

Soda sankcijas

ES valstis nodrošina, ka darba devējiem, kuri pārkāpj šos noteikumus, tiek piemērotas iedarbīgas, samērīgas un atturošas soda sankcijas, tostarp:

  • soda naudas par katru nelikumīgi nodarbināto ārpussavienības valsts valstspiederīgo;
  • segt izdevumus par šo valstspiederīgo atgriešanos viņu izcelsmes valstī.

ES valstis arī nodrošina, ka:

  • darbiniekiem ir pienākums samaksāt atlikušos maksājumus, piemēram, nesamaksātās darba algas un sociālās apdrošināšanas iemaksas;
  • ir ieviestas sistēmas, kas ļauj nelegāli nodarbinātajiem ārpussavienības valstu valstspiederīgajiem pieprasīt no to darba devējiem visas nesamaksātās darba algas;
  • attiecīgā gadījumā pret darba devējiem var piemērot arī citas soda sankcijas, piemēram:
    • uz laiku līdz pieciem liegt tiesības uz dažām vai visām priekšrocībām, ko saņem ar valsts starpniecību (tostarp uz ES finansējumu);
    • uzlikt pienākumu atmaksāt visus valsts piešķirtos maksājumus, kas saņemti 12 mēnešu laikā pirms nelikumīgās nodarbinātības fakta konstatācijas;
    • uz laiku līdz pieciem gadiem liegt tiesības piedalīties publiskā iepirkuma līgumos;
    • uz laiku vai pastāvīgi slēgt šādus uzņēmumus.

Noziedzīgi nodarījumi

Ar nodomu izdarīts pārkāpums ir kvalificējams kā noziedzīgs nodarījums, ja darba devējs:

  • turpina noteikumu neievērošanu;
  • nodarbina ievērojamu skaitu ārpussavienības valstu valstspiederīgo, kas uzturas nelikumīgi;
  • nodarbina šādus cilvēkus īpaši ekspluatējošos darba apstākļos;
  • nodarbina cilvēku tirdzniecības upurus;
  • nelikumīgi nodarbina nepilngadīgas personas.

Sūdzības un pārbaudes

Nelikumīgi nodarbinātajiem ārpussavienības valstu valstspiederīgajiem jābūt iespējai iesniegt sūdzības pret saviem darba devējiem tieši vai ar trešo personu starpniecību. ES valstīm ir pienākums veikt pārbaudes, pamatojoties uz regulāriem risku novērtējumiem, lai kontrolētu, vai darba devēji nenodarbina šādus nelikumīgos imigrantus.

Īstenošana

Divi galvenie secinājumi 2014. gada ziņojumā par direktīvas piemērošanu bija šādi:

  • katrā ES valstī atšķiras soda sankciju bardzības līmenis;
  • uzlabojumi nepieciešami visās jomās, kas paredz aizsardzības pasākumus nelikumīgajiem migrantiem.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2009. gada 20. jūlija. ES valstu tiesību aktos tā bija jāiekļauj līdz 2011. gada 20. jūlijam.

KONTEKSTS

Nelikumīgā migrācija — ES politika.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/52/EK (2009. gada 18. jūnijs), ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi (OV L 168, 30.6.2009., 24.–32. lpp.)

Direktīvas 2009/52/EK labojumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek piemērota Direktīva 2009/52/EK (2009. gada 18. jūnijs), ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi (COM(2014) 286 final, 22.5.2014.)

Pēdējo reizi atjaunots: 21.03.2016


(1) Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības un 2020. gada 1. februārī kļūst par trešo valsti (valsts, kura nav Savienības dalībvalsts).

Top