Piekļuve Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem

 

KOPSAVILKUMS:

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15. pants

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi ES iestāžu dokumentiem

KĀDS IR LESD 15. PANTA UN REGULAS MĒRĶIS?

• LESD 15. punkta 3. pantā ir norādīts, ka ES pilsoņiem, rezidentiem un juridiskām personām ir tiesības piekļūt ES iestāžu un struktūru, uz kurām ir attiecināmi noteikti principi un nosacījumi, dokumentiem.
• Regulā ir izklāstīti piekļuves galvenie principi un ierobežojumi. Tās mērķis ir nodrošināt, ka pilsoņi var izmantot savas piekļuves tiesības visvieglākajā iespējamā veidā. Piekļuvi var pieprasīt visiem dokumentiem, kurus visās ES darbību jomās ir izstrādājusi vai saņēmusi kāda noteikta iestāde.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Trešās puses izņēmumi un tiesības

Iestādes var atteikt piekļuvi dokumentiem, ja iepazīšanās ar tiem:

• var kaitēt:
  • sabiedrības interesēm saistībā ar valsts drošību, aizsardzību, starptautiskajām attiecībām un ES vai ES dalībvalsts finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku,
  • personu privātajai dzīvei un neaizskaramībai, jo īpaši saskaņā ar ES tiesību aktiem par personas datu aizsardzību;
• var kaitēt personas:
  • komerciālo interešu, tiesvedības un juridisku konsultāciju aizsardzībai,
  • pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķiem, ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm;
• var nopietni kaitēt iestādes lēmumu pieņemšanas procesam, ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm.

Trešo pušu sastādītiem dokumentiem ES iestāde šaubu gadījumā apspriežas ar attiecīgo trešo pusi ar mērķi noskaidrot, vai ir jāpiemēro izņēmums. ES dalībvalstīm ir stingrākas atteikšanas tiesības (tomēr nav veto).

Dokumenti ES valstīs

Ja ES dalībvalsts saņem pieprasījumu no ES iestādes par tās īpašumā esošu dokumentu, principā tai ir jākonsultējas ar konkrēto iestādi, lai nodrošinātu, ka informācijas izsniegšana atbilst šīs regulas mērķiem. Valsts tā vietā var iesniegt pieprasījumu iestādei.

Pieteikumi, pieteikumu apstrāde un piekļuve dokumentiem

• Sabiedrība pieprasa piekļuvi dokumentiem rakstiskā formā (tostarp elektroniskā veidā) vienā no oficiālajām ES valodām. Pieteikuma iesniedzējam nav jānorāda pieteikuma iemesli, bet savs pieprasījums ir skaidri jāformulē.
• Iestādes laikus apstrādā pieteikumus, lai nodrošinātu piekļuvi dokumentam. Iestādes apstiprina pieteikuma saņemšanu un 15 dienu laikā no tā reģistrācijas piešķir vai atsaka piekļuvi pieprasītajam dokumentam. Šo termiņu var pagarināt vēl par 15 darba dienām.
• Saņemot pilnīgu vai daļēju atteikumu, pieteikuma iesniedzējs 15 darba dienu laikā pēc iestādes atbildes saņemšanas var iesniegt atkārtotu pieteikumu ar lūgumu iestādei mainīt savu nostāju.
• Pieteikuma iesniedzējs iepazīstas ar dokumentiem uz vietas, saņem to kopiju vai informāciju, kā tos vieglā veidā iegūt.

Slepenie dokumenti

• Slepeni dokumenti ir dokumenti, kas izdoti iestādēs vai to dibinātās aģentūrās ES dalībvalstīs, trešās valstīs vai starptautiskās organizācijās, un kam piešķirts grifs TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET (SEVIŠĶI SLEPENS), SECRET UE/EU SECRET (SLEPENS) vai CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL (KONFIDENCIĀLS).
• Pieteikumus attiecībā uz piekļuvi slepeniem dokumentiem izskata tikai tās personas, kam ir tiesības iepazīties ar šiem dokumentiem. Slepenus dokumentus iekļauj reģistrā vai izsniedz tikai ar attiecīgā dokumenta autora piekrišanu.

Reģistri un administratīvā prakse

• Katra iestāde uztur dokumentu reģistru. Piekļuvi šādam reģistram nodrošina elektroniskā formā.
• ES dalībvalstis sadarbojas ar iestādēm, nodrošinot informāciju pilsoņiem.
• Iestādes izstrādā labu administratīvo praksi, lai nodrošinātu šajā regulā garantēto tiesību izmantošanu saistībā ar piekļuvi dokumentiem.

Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī

Daudzi ES dokumenti tiek publicēti Oficiālajā Vēstnesī. Tie ir šādi:

• tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar LESD 297. pantu (parasta likumdošanas procedūra);
• Padomes nostājas, kas pieņemtas saskaņā ar LESD 294. pantu;
• starptautiski nolīgumi, ko noslēgusi vai ES vai kas ir saskaņā ar ES Līguma 37. pantu.

Ziņojumi un piemērošanas pasākumi

Ikviena iestāde reizi gadā publicē ziņojumu par iepriekšējo gadu, kurā norāda, cik gadījumos tā atteikusi nodrošināt piekļuvi dokumentiem, šādu atteikumu iemeslus un to slepeno dokumentu skaitu, kuri nav iekļauti reģistrā.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2001. gada 3. decembra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Piekļuve dokumentiem (Eiropas Komisija)
• Piekļuve dokumentiem (Eiropas Parlaments)
• Pārskatāmība un piekļuve dokumentiem (Eiropas Savienības Padome).

PAMATDOKUMENTI

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija — Pirmā daļa: Principi — II sadaļa: Vispārēji piemērojami noteikumi — 15. pants (bijušais EKL 255. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 54.–55. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43.–48. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas ziņojums par to, kā 2016. gadā piemērota Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (COM(2017) 738 final, 6.12.2017.)

Pēdējo reizi atjaunots: 14.12.2017