Help Print this page 
Title and reference
Eiropas Savienības direktīvas

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

Eiropas Savienības direktīvas

Direktīva ir viens no tiesiskajiem instrumentiem, kas ir Eiropas iestāžu rīcībā, lai īstenotu Eiropas Savienības politiku. Tas ir elastīgs instruments, ko galvenokārt izmanto kā līdzekli valstu tiesību aktu saskaņošanai. Ar to ES valstīm tiek prasīts sasniegt noteiktu rezultātu, vienlaikus ļaujot brīvi izvēlēties, kā to izdarīt.

KOPSAVILKUMS

Direktīva ir viens no tiesiskajiem instrumentiem, kas ir Eiropas iestāžu rīcībā, lai īstenotu Eiropas Savienības politiku. Tas ir elastīgs instruments, ko galvenokārt izmanto kā līdzekli valstu tiesību aktu saskaņošanai. Ar to ES valstīm tiek prasīts sasniegt noteiktu rezultātu, vienlaikus ļaujot brīvi izvēlēties, kā to izdarīt.

Direktīva pieder pie ES sekundārajiem tiesību aktiem. Tādēļ ES iestādes to pieņem saskaņā ar dibināšanas līgumiem. Pēc pieņemšanas ES līmenī ES valstis direktīvu transponē savos iekšējos tiesību aktos, lai to varētu piemērot.

Piemēram, direktīvā par darba laika organizēšanu ir paredzēti obligāti atpūtas periodi un ES atļautā nedēļā pieļaujamā darba laika ierobežojums. Tomēr katras atsevišķas valsts ziņā ir izstrādāt savus tiesību aktus, ar kuriem nosaka, kā piemērojami šie noteikumi.

Saistošs vispārēji piemērojams tiesību akts

Līguma par ES darbību 288. pantā ir teikts, ka direktīva tām valstīm, kurām tā adresēta (vienai, vairākām vai visām valstīm) uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu iestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes.

Taču direktīva atšķiras no regulas vai lēmuma.

Atšķirībā no regulas, kas ir nekavējoties piemērojama ES valstu iekšējos tiesību aktos tūlīt pēc tās stāšanās spēkā, direktīva ES valstīs nav tieši piemērojama. Pirms valdības, uzņēmumi un fiziskas personas var to piemērot, tai vispirms ir jābūt transponētai valsts tiesību aktos.

Atšķirībā no lēmuma direktīva ir visās ES valstīs vispārēji piemērojams dokuments.

Direktīvu pieņem saskaņā ar likumdošanas procedūru. Tas ir tiesību akts, ko pieņem Padome un Parlaments saskaņā ar parasto vai īpašo likumdošanas procedūru.

Obligātā transponēšana

Lai direktīva stātos spēkā valsts līmenī, ES valstīm ir jāpieņem tiesību akts tās transponēšanai. Šim valsts mēroga pasākumam ir jāsasniedz direktīvā noteiktie mērķi. Valsts iestādēm par šiem pasākumiem ir jāinformē Eiropas Komisija.

ES valstīm šajā transponēšanas procesā ir manevrēšanas iespēja. Tā valstīm ļauj ņemt vērā nacionālās īpatnības. Transponēšanai ir jānotiek līdz termiņam, kas noteikts, pieņemot direktīvu (parasti divu gadu laikā).

Ja valsts direktīvu nav transponējusi, Komisija var sākt pārkāpuma procedūru un ierosināt tiesvedību pret valsti ES Tiesā (sprieduma neizpilde šajā gadījumā var izraisīt jaunu tiesvedību, kuras rezultātā var piemērot naudas sodus).

Fizisku personu aizsardzība direktīvu nepareizas transponēšanas gadījumā

Principā direktīva stājas spēkā tikai tad, kad tā ir transponēta. Taču ES Tiesa uzskata, ka netransponēta direktīva var radīt noteiktu ietekmi tiešā veidā, ja:

transponēšana valsts tiesību aktos nav notikusi vai ir veikta nepareizi,

direktīvas noteikumi ir beznosacījuma un ir pietiekoši skaidri un precīzi un

direktīvas noteikumi piešķir tiesības fiziskām personām.

Ja ir izpildīti šie nosacījumi, fiziskas personas var atsaukties uz direktīvu tiesā pret ES valsti. Taču fiziska persona, iesniedzot prasību pret citu fizisku personu, nevar atsaukties uz direktīvas tiešo ietekmi, ja tā nav transponēta (skatīt 1994. gada 14. jūlija spriedums lietā C-91/92 Paola Faccini Dori / Recreb Srl).

Tiesa noteiktos apstākļos fiziskām personām ļauj izmantot arī iespēju saņemt kompensāciju par direktīvām, kas ir transponētas slikti vai ar nokavēšanos (1991. gada 19. novembra spriedums lietās C-6/90 un C-9/90 Francovich un Bonifaci).

Transponēšanas aizkavēšanās apkarošana

Direktīvu novēlota transponēšana ES valstīs joprojām ir pastāvīga problēma, kas liedz pilsoņiem un uzņēmumiem gūt taustāmu labumu no ES tiesību aktiem.

ES ir nospraudusi mērķi samazināt transponēšanas deficītu līdz 1 %. ES direktīvu transponēšanas vienotajā tirgū tabulā, ko Eiropas Komisija publicēja 2014. gada jūlijā, ir norādīts, ka tikai piecas valstis nav varējušas sasniegt šo mērķi. Savukārt 12 valstīm bija izdevies sasniegt atbilstības deficītu valsts tiesību aktiem zem 0,5 % rādītāja, kas ierosināts 2011. gada aprīļa Vienotā tirgus aktā.

Plašāka informācija ir pieejama Eiropas Savienības tīmekļa vietnes sadaļā, kas veltīta ES tiesību aktiem.

Pēdējo reizi atjaunots: 30.08.2015

Top