Help Print this page 
Title and reference
Labāka cietušo aizsardzība kriminālprocesā

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

Labāka cietušo aizsardzība kriminālprocesā

Direktīva 2012/29/ES par cietušo tiesībām (Cietušo direktīva) pastiprina esošos valsts pasākumus ar ES mēroga standartiem par noziegumos cietušo tiesībām, atbalstu un aizsardzību visās ES valstīs.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/29/ES (2012. gada 25. oktobris), ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI.

KOPSAVILKUMS

Direktīvu pieņēma 2012. gada 25. oktobrī, un tā ir piemērojama visā ES, izņemot Dāniju.

Tās galvenie mērķi ir nodrošināt, lai noziegumos cietušie saņemtu atbilstīgu informāciju, atbalstu un aizsardzību un varētu piedalīties kriminālprocesā jebkurā ES valstī, kur tika nodarīts kaitējums.

Katrai ES dalībvalstij ir jānodrošina, lai cietušie tiktu atzīti un lai pret viņiem attiektos ar cieņu, iejūtīgi un profesionāli atbilstoši viņu individuālajām vajadzībām un bez diskriminācijas (piemēram, pamatojoties uz valstspiederību, uzturēšanās statusu, rasi, ticību, vecumu, dzimumu u. c.).

Direktīva nosaka minimālos standartus visiem noziegumos cietušajiem neatkarīgi no cietušo valstspiederības vai uzturēšanās statusa. Tiklīdz ES tiek izdarīts noziegums vai notiek kriminālprocess, cietušajam ir jānodrošina Cietušo direktīvā noteiktās tiesības. Saskaņā ar direktīvu mirušu cietušo ģimenes locekļi paši tiek uzskatīti par cietušajiem.

Direktīva nosaka šādas tiesības:

  • 1Informācija un atbalsts

Cietušajiem ir jābūt šādām tiesībām:

  • saprast un tikt saprastam saskarsmē ar iestādēm (piemēram, skaidra un vienkārša valoda);
  • saņemt informāciju no pirmā saziņas brīža ar iestādi;
  • iesniegt oficiālu sūdzību un saņemt rakstisku apliecinājumu;
  • saņemt mutisko un rakstisko tulkojumu (vismaz iztaujājot vai nopratinot cietušo);
  • saņemt informāciju par lietas virzību;
  • piekļūt cietušo atbalsta dienestiem.
  • 2Cietušie, kuriem ir oficiāla loma kriminālprocesā

Šiem cietušajiem ir jābūt šādām tiesībām:

  • tikt uzklausītam tiesā;
  • lūgt pārskatīt lēmumu par kriminālvajāšanas neveikšanu;
  • saņemt atlīdzību par izdevumiem;
  • saņemt juridisko palīdzību;
  • atgūt nozagtu īpašumu.

Valstu iestādēm ir jāmazina grūtības, ar ko saskaras cietušais, kura dzīvesvieta ir citā ES valstī, nevis tajā, kurā noticis noziedzīgs nodarījums.

  • 3Cietušo (un viņu ģimeņu) aizsardzība / īpašu vajadzību atzīšana

Šeit ietilpst šādas tiesības:

  • tiesības uz individuālu novērtējumu, lai noteiktu vajadzību pēc īpašas aizsardzības;
  • tiesības izvairīties no saskarsmes ar likumpārkāpēju;
  • tiesības uz ātru cietušā iztaujāšanu kriminālizmeklēšanas laikā un pēc iespējas mazāku iztaujāšanu skaitu;
  • tiesības uz privātās dzīves aizsardzību;
  • tiesības uz individuāla novērtējuma un īpašas aizsardzības nodrošināšanu kriminālprocesā.

Direktīva ir piemērojama arī juridisko profesiju pārstāvju apmācībai un dažādu dienestu sadarbībai un koordinācijai.

Direktīva aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI par cietušo statusu kriminālprocesā.

ATSAUCES

Akts

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Direktīva 2012/29/ES par cietušo tiesībām

15.11.2012.

16.11.2015.

OV L 315, 14.11.2012.

Pēdējā atjaunināšana: 20.03.2014

Top