Help Print this page 
Title and reference
Uzturēšanas pienākumi

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

Uzturēšanas pienākumi

Šī regula attiecas uz uzturēšanas saistībām, kas izriet no ģimenes attiecībām. Ar to izveido kopīgus noteikumus visai Eiropas Savienībai (ES) ar mērķi nodrošināt uzturēšanas prasību piedziņu gadījumos, kad parādnieks vai kreditors atrodas citā ES valstī.

AKTS

Padomes Regula (EK) Nr. 4/2009 (2008. gada 18. decembris) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās.

KOPSAVILKUMS

Ar šo regulu ievieš virkni pasākumu, lai atvieglotu uzturēšanas prasību piedziņu pārrobežu situācijās. Šādas prasības izriet no pienākuma palīdzēt ģimenes locekļiem. Piemēram, šī palīdzība var būt uzturēšanas līdzekļi bērnam vai bijušajam laulātajam pēc šķiršanās.

Šo regulu piemēro uzturēšanas saistībām, kas izriet no:

  • ģimenes attiecībām;
  • vecāku un bērnu attiecībām;
  • laulības vai radniecības attiecībām.

Jurisdikcija

Uzturēšanas saistību lietās jurisdikcija ir:

  • atbildētāja vai kreditora pastāvīgās dzīvesvietas tiesai; vai
  • tiesai, kurai ir jurisdikcija tiesvedībā attiecībā uz personas juridisko statusu (piemēram, šķiršanos) vai attiecībā uz vecāku atbildību, ja jautājums par uzturēšanu ir saistīts ar šādu tiesvedību (ar nosacījumu, ka jurisdikcijas pamats nav tikai vienas puses pilsonība).

Izņemot strīdus par uzturēšanas saistībām pret bērniem, kas vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu, puses var saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem vienoties par ES valsts tiesu vai tiesām, kam ir jurisdikcija izšķirt strīdu.

Ja atbildētājs ierodas kādas ES valsts tiesā, tad minētā jautājuma izlemšana ir šīs tiesas jurisdikcijā, izņemot gadījumu, kad atbildētājs apstrīd tās jurisdikciju.

Ja netiek izpildīts neviens no šiem nosacījumiem, strīdu saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem var izskatīt tās ES valsts tiesā, kuras pilsoņi ir abas puses.

Ja netiek izpildīts neviens no iepriekš minētajiem nosacījumiem, lietu var izskatīt tādas ES valsts tiesā, ar kuru lieta ir pietiekami saistīta, ja tiesvedību pamatoti nevar uzsākt valstī, ar kuru strīds ir cieši saistīts.

Kamēr kreditors turpina dzīvot ES valstī, kur tika pieņemts nolēmums par uzturēšanas pienākumiem, parādnieks, izņemot īpašus gadījumus, nevar citā ES valstī celt prasību tiesā, lai grozītu šo nolēmumu. Tomēr kreditors var piekrist, ka strīdu izskata cita tiesa.

Ja prasības starp tām pašām pusēm un ar vienu un to pašu pamatu ir celtas dažādu ES valstu tiesās, tad jurisdikcija ir tiesai, kurā pirmajā celta prasība.

Neskatoties uz to, kurai tiesai ir jurisdikcija skatīt lietu pēc būtības, pieteikumus par pagaidu pasākumiem, tostarp aizsardzības pasākumiem, var iesniegt jebkurā tiesā jebkurā ES valstī.

Nolēmumu atzīšana un izpilde

Nolēmumus par uzturēšanas pienākumiem, kas pieņemti vienā ES valstī, citās ES valstīs atzīst bez kādas īpašas procesuālās kārtības.

Absolūti lielākajai daļai ES valstu ir saistošs Hāgas 2007. gada 23. novembra Protokols par uzturēšanas saistībām piemērojamiem tiesību aktiem.

Ja nolēmumu pieņem valsts, kurai ir saistošs Hāgas 2007. gada Protokols, pret tā atzīšanu nevar iebilst.

Ja nolēmumu pieņem valsts, kurai nav saistošs Hāgas 2007. gada Protokols, tā atzīšanu var atteikt noteiktos gadījumos, un to var izpildīt citā valstī tikai tad, ja šajā valstī ir pasludināta tā izpildāmība.

Visos gadījumos izcelsmes tiesa var pasludināt nolēmumu par pagaidu izpildāmu. Kad nolēmums ir jāizpilda ES valstī, kas nav valsts, kurā to sākotnēji pieņēma, izpildi reglamentē šīs ES valsts tiesību akti.

Vienā ES valstī pieņemts nolēmums nav pārskatāms pēc būtības ES valstī, kurā prasa tā atzīšanu, izpildāmību vai izpildi.

Bezmaksas juridisko palīdzību var sniegt par pieteikumiem par uzturēšanas saistībām, kas rodas no vecāku pienākumiem pret personu, kas jaunāka par 21 gadu, ja šos pieteikumus iesniedz ar centrālo iestāžu starpniecību.

Centrālās iestādes

Katra ES valsts ieceļ vienu centrālo iestādi, kas atbild par palīdzību pusēm uzturēšanas līdzekļu noteikšanā un piedziņā. It īpaši tās nosūta un saņem regulā paredzētos pieteikumus un veic visus pasākumus, lai ieviestu vai palīdzētu ieviest nepieciešamās procedūras.

Centrālās iestādes savstarpēji sadarbojas, veicina attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbību un risina grūtības, kas rodas, piemērojot šo regulu. Šim nolūkam tās izmanto Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās.

Nobeiguma noteikumi

Šī regula aizstāj Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās noteikumus, kas piemērojami uzturēšanas saistību lietās. Tā arī aizstāj Regulu (EK) Nr. 805/2004, ar ko izveidoEiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, izņemot attiecībā uz Eiropas izpildes rīkojumiem par uzturēšanas saistībām, kas izdoti ES valstīs, kurām nav saistošs Hāgas 2007. gada Protokols.

Šo regulu piemēro no 2011. gada 18. jūnija.

ATSAUCES

Akts

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

Regula (EK) Nr. 4/2009

30.1.2009.

-

OV L 7, 10.1.2009.

SAISTĪTIE AKTI

Padomes Lēmums 2006/325/EK (2006. gada 27. aprīlis), lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (Oficiālais VēstnesisL 120, 5.5.2006.).

Komisijas Lēmums 2009/451/EK (2009. gada 8. jūnijs) par Apvienotās Karalistes nodomu pieņemt Padomes Regulu (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (Oficiālais VēstnesisL 149, 12.6.2009.).

Padomes Lēmums 2011/220/ES (2011. gada 31. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Hāgas 2007. gada 23. novembra Konvenciju par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu (Oficiālais VēstnesisL 93, 7.4.2011.).

Saskaņā ar šo lēmumu ES 2011. gada 6. aprīlī parakstīja Hāgas 2007. gada 23. novembra Konvenciju, ar ko parakstītājvalstis izveido pasaules mēroga sistēmu uzturēšanas prasību piedziņai.

Padomes Lēmums 2011/432/ES (2011. gada 9. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Hāgas 2007. gada 23. novembra Konvenciju par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu (Oficiālais VēstnesisL 192, 22.7.2011.).

Padomes Lēmums 2014/218/ES (2014. gada 9. aprīlis), ar ko groza Lēmuma 2011/432/ES par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Hāgas 2007. gada 23. novembra Konvenciju par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu, I, II un III pielikumu (Oficiālais VēstnesisL 113, 16.4.2011.).

Saskaņā ar šiem lēmumiem Savienība 2014. gada 9. aprīlī deponēja Konvencijas apstiprināšanas instrumentu. Konvencija stājās spēkā 2014. gada 1. augustā visās ES valstīs, izņemot Dāniju. Konvencija piedāvā visaptverošu sistēmu, ar ko risina jautājumus saistībā ar uzturēšanas pienākumiem ar citām Konvencijas dalībvalstīm, kuras nav ES dalībvalstis.

Pēdējā atjaunināšana: 25.09.2014

Top