Jurisdikcija kriminālprocesā: konfliktu novēršana un atrisināšana

Šā pamatlēmuma mērķis ir uzlabot Eiropas Savienības valstu tiesu iestāžu sadarbību, lai novērstu nevajadzīgus paralēlus kriminālprocesus saistībā ar vieniem un tiem pašiem faktiem un personu. Pamatlēmums varētu padarīt efektīvāku krimināltiesvedību pārrobežu lietās, ļaujot kompetentajām iestādēm procesā ietaupīt laiku, cilvēkresursus un finanšu resursus.

AKTS

Padomes Pamatlēmums 2009/948/TI (2009. gada 30. novembris) par jurisdikcijas īstenošanas konfliktu novēršanu un atrisināšanu kriminālprocesā.

KOPSAVILKUMS

Šā pamatlēmuma mērķis ir uzlabot Eiropas Savienības valstu tiesu iestāžu sadarbību, lai novērstu nevajadzīgus paralēlus kriminālprocesus saistībā ar vieniem un tiem pašiem faktiem un personu. Pamatlēmums varētu padarīt efektīvāku krimināltiesvedību pārrobežu lietās, ļaujot kompetentajām iestādēm procesā ietaupīt laiku, cilvēkresursus un finanšu resursus.

Pamatlēmumā ir noteikta procedūra, saskaņā ar kuru valsts iestādes savstarpēji sazinās, kad tām ir pamatots iemesls uzskatīt, ka citā ES valstī notiek paralēls process. Ar to arī izveido sistēmu, kurā iestādes var tieši apspriesties paralēlu procesu gadījumā, lai rastu risinājumu, kas ļautu izvairīties no šādu procesu negatīvajām sekām.

Informācijas apmaiņa

Ja ES valsts kompetentai iestādei ir pamatots iemesls uzskatīt, ka paralēli notiek kriminālprocess kādā citā ES valstī, tai ir jāsazinās ar attiecīgās citas ES valsts kompetento iestādi, lai pārliecinātos par šāda paralēla procesa esamību. Lūguma saņēmēja iestāde sniedz atbildi bez liekas kavēšanās vai saziņas iestādes norādītajā termiņā.

Saziņas iestāde lūgumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

• kompetentās iestādes kontaktinformāciju;
• aprakstu par faktiem un apstākļiem, uz ko attiecas kriminālprocess;
• visus attiecīgos datus par aizdomās turamās vai apsūdzētās personas identitāti un par iespējamajiem cietušajiem;
• kriminālprocesa stadiju;
• attiecīgā gadījumā informāciju par to, vai aizdomās turamajai vai apsūdzētajai personai ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis.

Atbildē lūguma saņēmēja iestāde norāda, vai tās valstī notiek vai ir noticis kriminālprocess par dažiem vai visiem tiem pašiem faktiem un par tām pašām personām, uz ko attiecas kriminālprocess saziņas iestādes valstī. Ja atbilde ir apstiprinoša, lūguma saņēmēja iestāde norāda arī tās kontaktinformāciju un procesa stadiju vai, ja ir pieņemts galīgs nolēmums, šā galīgā nolēmuma būtību.

Tiešas apspriedes

Ja notiek paralēls process, attiecīgās iestādes sāk tiešas apspriedes, lai vienotos par risinājumu ar mērķi izvairīties no negatīvajām sekām, ko rada paralēls process. Apspriežu rezultātā vajadzības gadījumā kriminālprocesu var apvienot vienā ES valstī.

Iesaistoties tiešās apspriedēs, kompetentās iestādes ņem vērā visus lietas faktus un apstākļus, un visus faktorus, ko tās uzskata par svarīgiem. Ja vienošanos neizdodas panākt, vajadzības gadījumā lietu nodod Eurojust , ja lieta ir Eurojust kompetencē.

Īstenošana

2014. gadā Eiropas Komisija publicēja ziņojumu par to, kā ES valstis ir īstenojušas Pamatlēmumu 2009/948/TI. Ziņojuma publicēšanas laikā tikai 15 ES valstis bija pieņēmušas likumus, ar kuriem pamatlēmumu iekļauj valsts tiesību aktos.

Komisija ir nobažījusies, ka daudzas ES valstis vēl nav īstenojušas pamatlēmumu, tādējādi paliekot bez būtiska rīka, kas ļautu tām atrisināt iespējamus jurisdikcijas konfliktus. Tāpēc Komisija aicina visas valstis, kuras vēl nav pilnībā īstenojušas pamatlēmumu, to nekavējoties izdarīt.

Plašāka informācija ir pieejama Eiropas Komisijas tīmekļa vietnes sadaļā, kas veltīta tiesu iestāžu sadarbībai.

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā dalībvalstis īsteno 2009. gada 30. novembra Pamatlēmumu 2009/948/TI par jurisdikcijas īstenošanas konfliktu novēršanu un atrisināšanu kriminālprocesā (COM(2014) 313 final, 2.6.2014.).

Pēdējo reizi atjaunots: 10.12.2014