Kritiskās infrastruktūras aizsardzība

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2008/114/EK — Eiropas kritiskās infrastruktūras apzināšana un noteikšana un vajadzības uzlabot tās aizsardzību novērtēšana

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Ar to izveido Eiropas Savienības (ES) procedūru Eiropas kritiskās infrastruktūras* (EKI) apzināšanai un noteikšanai, kā arī pieeju tās aizsardzības uzlabošanai.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

EKI apzināšana un noteikšana

• ES valstis nodrošina iespējamo EKI apzināšanu, nepieciešamības gadījumā saņemot Eiropas Komisijas palīdzību. Apzinot iespējamās EKI, tām ir jāizmanto:
  • tādi pārnozaru kritēriji kā iespējamie zaudējumi, ekonomiskā ietekme un sabiedriskā ietekme;
  • nozaru kritēriji, kas raksturīgi attiecīgajam EKI veidam.
• ES valstis sadarbojas to teritorijā izvietoto iespējamo EKI noteikšanas procedūras īstenošanā (piemēram, apspriežoties ar citām ES valstīm).
• ES valstis regulāri pārskata EKI apzināšanas un noteikšanas procedūras.
• Šī direktīva attiecas tikai uz enerģētikas un transporta nozarēm (skatīt direktīvas I pielikumu). Laika gaitā tās tvērumā varētu iekļaut arī citas nozares.

Apsaimniekotāju drošības plāni

• ES valstis nodrošina, ka katrai EKI ir izstrādāts apsaimniekotāju drošības plāns (ADP).
• ADP procedūras mērķis ir apzināt EKI kritiskos objektus, kā arī to, kādus drošības risinājumus izmanto, lai nodrošinātu to aizsardzību.

Drošības sadarbības koordinatori

• ES valstis nodrošina, ka katrā EKI ir iecelts drošības sadarbības koordinators.
• Koordinators ir kontaktpersona, kas nodrošina saziņu starp EKI īpašnieku/apsaimniekotāju un attiecīgo ES valsts iestādi.

Pārskatu iesniegšana

• ES valstis viena gada laikā pēc EKI noteikšanas veic apdraudējumu novērtējumu.
• ES valstis reizi divos gados iesniedz Komisijai vispārējus datus par apdraudējuma, draudu un neaizsargātības veidiem.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2009. gada 12. janvāra. ES valstu tiesību aktos tā bija jāiekļauj līdz 2011. gada 12. janvārim.

KONTEKSTS

• Par kritiskās infrastruktūras aizsardzību galvenokārt atbild valstu iestādes. Taču kritiskās infrastruktūras darbības traucējumi var būt jūtami pāri valstu robežām. Tāpēc šo risku pārvaldībā ir nepieciešama ES dimensija. Eiropas Savienības Padome 2007. gadā pieņēma secinājumus par Eiropas programmu kritisko infrastruktūru aizsardzībai (EPKIA). Šīs programmas mērķis ir uzlabot kritiskās infrastruktūras aizsardzību pret visu veidu apdraudējumiem un kaitējumu.
• Pēc Direktīvas 2008/114/EK pārskatīšanas Komisija 2013. gadā nāca klajā ar jaunu pieeju tam, kā būtu īstenojama Eiropas programma kritisko infrastruktūru aizsardzībai. Tās mērķis ir izveidot vienotus instrumentus un vienotu pieeju kritiskās infrastruktūras aizsardzībai un izturētspējai ES teritorijā, pienācīgāk ņemot vērā kritiskās infrastruktūras, rūpniecības nozares un valsts struktūru savstarpējo atkarību.
• Plašāka informācija:
  • sadaļa “Kritiskā infrastruktūra” Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.

* GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Padomes Direktīva 2008/114/EK (2008. gada 8. decembris) par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību (OV L 345, 23.12.2008., 75.–82. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam. Kritisko infrastruktūru aizsardzība cīņā pret terorismu (COM(2004) 702 galīgā redakcija, 20.10.2004.)

Zaļā grāmata par Eiropas programmu kritisko infrastruktūru aizsardzībai (COM(2005) 576 galīgā redakcija, 17.11.2005.)

Komisijas paziņojums par Eiropas programmu kritisko infrastruktūru aizsardzībai (COM(2006) 786 galīgā redakcija, 12.12.2006.)

Komisijas dienestu darba dokuments “Jauna pieeja Eiropas programmai kritisko infrastruktūru aizsardzībai, lai Eiropas kritiskās infrastruktūras padarītu drošākas” (SWD(2013) 318 final, 28.8.2013.)

Pēdējo reizi atjaunots: 14.11.2016