Help Print this page 

Summaries of EU Legislation

Title and reference
Pētnieku uzņemšana no ārpussavienības valstīm un to uzturēšanās

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Languages and formats available
Multilingual display
Text

Pētnieku uzņemšana no ārpussavienības valstīm un to uzturēšanās

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2005/71/EK par īpašu procedūru zinātnisko pētnieku no ārpussavienības valstīm uzņemšanai

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

  • Ar šo direktīvu ievieš īpašu procedūru saistībā ar ārpussavienības valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos, lai ES īstenotu pētniecības projektu ilgāk par trīs mēnešiem.
  • Šī procedūra nosaka apstiprinātas pētniecības iestādes kā būtiskus imigrācijas procedūras dalībniekus, jo tām ir liela nozīme kandidātu un viņu pētniecības projektu tematiskā izvērtēšanā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Šī direktīva attiecas uz ārpussavienības valstu valstspiederīgajiem, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem, kas noslēgti starp Eiropas Savienības (ES) (vai ES un tās dalībvalstīm) un vienu vai vairākām ārpussavienības valstīm, piemērojami labvēlīgāki noteikumi.

Tā neattiecas uz:

  • patvēruma meklētājiem vai pretendentiem uz starptautisku aizsardzību vai saskaņā ar pagaidu aizsardzības sistēmām;
  • doktorantūras studentiem, kuri nodarbojas ar pētniecību studentu statusā (uz kuriem attiecas Direktīva 2004/114/EK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, profesionālās izglītības vai brīvprātīga darba nolūkā);
  • ārpussavienības valstu pilsoņiem, kuru izraidīšana ir apturēta faktisku vai juridisku iemeslu dēļ;
  • pētniekiem, kurus viena pētniecības iestāde norīkojusi darbā citā pētniecības iestādē citā ES valstī.

Pētniecības iestādes

Visām pētniecības iestādēm, kas vēlas uzņemt pētnieku, vispirms jāsaņem iepriekšēja atļauja no ES valsts, kurā tās atrodas. Šīs atļaujas parasti ir derīgas vismaz piecus gadus. Katru gadu visām ES valstīm ir jāpublicē apstiprināto pētniecības iestāžu saraksts.

Pētniecības iestādēm ir jāparaksta uzņemšanas līgums, kas ir juridisks līgums ar pētnieku. Tajā noteikts, ka:

  • pētnieks apņemas īstenot pētniecības projektu;
  • iestāde apņemas uzņemt pētnieku, ja attiecīgajam pētniekam ir piešķirta uzturēšanās atļauja.

Pētnieku uzņemšana

ES valstīm ir jāuzņem pētnieki, ja tie:

  • uzrāda derīgu pasi vai līdzvērtīgus ceļošanas dokumentus;
  • uzrāda ar pētniecības iestādi parakstītu uzņemšanas līgumu;
  • uzrāda pētniecības iestādes izsniegtu deklarāciju par finansiālu atbildību;
  • nav uzskatāmi par tādiem, kas apdraud sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību vai sabiedrības veselības aizsardzību.

ES valstis izsniedz uzturēšanās atļauju vismaz uz vienu gadu ilgu laikposmu un katru gadu to pagarina. Ja pētniecības projekts paredzēts uz īsāku laikposmu nekā viens gads, uzturēšanās atļauju izsniedz uz projekta laiku. Atļaujas var piešķirt pētnieku ģimenes locekļiem uz tādu pašu termiņu.

Uzturēšanās atļauju turētājiem ir tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi ar valstspiederīgajiem attiecībā uz:

  • diplomu, sertifikātu un citu profesionālo kvalifikāciju atzīšanu;
  • darba apstākļiem, to skaitā atalgojumu un atlaišanu;
  • sociālo nodrošinājumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem;
  • nodokļu priekšrocībām;
  • pieeju precēm un pakalpojumiem un preču un pakalpojumu piegādei, kas pieejami sabiedrībai.

Procedūra

Katra ES valsts izlemj, vai pieteikumi par uzturēšanās atļauju saņemšanu jāiesniedz pētniekam vai pētniecības iestādei.

Pieteikumi jāiesniedz pētnieka dzīvesvietas valstī, vēršoties tās ES valsts diplomātiskajās vai konsulārajās iestādēs, kurā pētnieks vēlas veikt savu pētījumu.

ES valstis savos valsts tiesību aktos var arī paredzēt iespēju pieteikumus iesniegt to teritorijā.

Atcelšana

Ar Direktīvu (ES) 2016/801 no 2018. gada 24. maija atceļ un aizstāj Direktīvu 2005/71/EK.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2005. gada 23. novembra. ES valstu tiesību aktos tā bija jāiekļauj līdz 2007. gada 12. oktobrim.

KONTEKSTS

Pētnieku mobilitāte ir svarīgs aspekts zināšanu iegūšanas un nodošanas procesā. To var palīdzēt panākt, vienkāršojot procedūras saistībā ar ārpussavienības valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos.

Plašāka informācija:

AKTS

Padomes Direktīva 2005/71/EK (2005. gada 12. oktobris) par īpašu procedūru trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos (OV L 289, 3.11.2005., 15.–22. lpp.)

SAISTĪTIE AKTI

Padomes Direktīva 2004/114/EK (2004. gada 13. decembris) par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā (OV L 375, 23.12.2004., 12.–18. lpp.)

Komisijas Ieteikums (2005. gada 11. marts) par Eiropas pētnieku hartu un par Uzvedības kodeksu pētnieku pieņemšanai darbā (OV L 75, 22.3.2005., 67.–77. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/801 (2016. gada 11. maijs) par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā (OV L 132, 21.5.2016., 21.–57. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 09.08.2016

Top