Help Print this page 
Title and reference
Vispārīgi noteikumi: ERAF — ESF — Kohēzijas fonds (2007.–2013. g.)

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

Vispārīgi noteikumi: ERAF — ESF — Kohēzijas fonds (2007.–2013. g.)

2007.–2013. gada kohēzijas politikas ietvaros šī regula nosaka kopējus noteikumus, standartus un principus attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Kohēzijas fondu. Tajā ir paredzēta kopējā subsīdija 347 miljardu eiro apmērā, kas ir aptuveni trešdaļa Eiropas Savienības (ES) budžeta.

AKTS

Padomes Regula (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo Fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (skatīt grozošos aktus).

KOPSAVILKUMS

Šīs regulas mērķis ir stiprināt ekonomikas un sociālo kohēziju (atšķirību mazināšana ES), lai veicinātu harmonisku, līdzsvarotu un ilgtspējīgu ES reģionu attīstību 2007.–2013. gada periodā. Eiropas kohēzijas politikas nolūks ir risināt grūtības, kas saistītas ar ekonomikas, sociālajām un teritoriālajām atšķirībām, ar ekonomikas pārstrukturēšanos un ar iedzīvotāju novecošanu.

Šajā regulā:

  • ir noteikts kohēzijas politikas pamats (tostarp Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes kohēzijā, izaugsmē un nodarbinātībā);
  • ir noteikti mērķi, kuri jāveicina struktūrfondiem un Kohēzijas fondam (turpmāk — fondi);
  • ir noteikti dalībvalstu un reģionu atbilstības kritēriji saistībā ar fondiem;
  • ir noteikti pieejamie finanšu līdzekļi un to piešķiršanas kritēriji;
  • ir paredzēti principi un noteikumi par partnerību, plānošanu, izvērtēšanu, vadību, tostarp finanšu pārvaldību, uzraudzību un kontroli, pamatojoties uz dalībvalstu un Komisijas dalītu atbildību.

TRĪS JAUNI MĒRĶI

Kopā 308,041 miljardi eiro bija paredzēti tam, lai finansētu kohēzijas politiku no 2007. līdz 2013. gadam trīs jauno mērķu — konverģences, reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības un teritoriālās sadarbības — ietvaros. Šie mērķi aizstās iepriekšējo 1., 2. un 3. mērķi 2000.–2006. gada plānošanas periodā.

Konverģence

Konverģences mērķa, līdzīgi kā iepriekšējā 1. mērķa, nolūks ir paātrināt vismazāk attīstīto dalībvalstu un reģionu konverģenci, uzlabojot izaugsmes un nodarbinātības apstākļus. Tas attiecas uz vismazāk attīstītajām dalībvalstīm un reģioniem. Darbības jomas būs fiziskie resursi un cilvēkkapitāls, inovācijas, uz zināšanām balstīta sabiedrība, spēja pielāgoties pārmaiņām, vide un administratīvā efektivitāte. To finansēs Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Kohēzijas fonds.

Šim mērķim šajā periodā piešķirtie kopējie līdzekļi sasniedz 251,163 miljardus eiro jeb 81,54 % no kopējā apjoma. Atbilstība:

  • struktūrfondiem (ERAF un ESF):
  • Kohēzijas fondam: dalībvalstis, kuru nacionālais kopienākums (NKI) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 90 % no ES vidējā rādītāja un kuras veic ekonomiskās konverģences programmas. Tās saņems 23,22 % no šim mērķim piešķirtajiem līdzekļiem. Reģioni, kuri pārsniedz 90 % NKI uz vienu iedzīvotāju statistisku iemeslu dēļ (ko attiecībā uz visnelabvēlīgākajā situācijā esošajiem reģioniem radījusi ES paplašināšanās) un kuri saņem pārejas, īpašo un pakāpeniski samazināto finansējumu;
  • ERAF īpašajam finansējumam: visattālākie reģioni. Mērķis ir veicināt to integrāciju iekšējā tirgū un ņemt vērā to īpašos ierobežojumus (papildu izmaksu (piemēram to, kuras rada lielais attālums) kompensācija).

Šajā mērķī līdzfinansējuma apmēram piemērojamie griesti ir šādi:

  • 75 % no ERAF vai ESF līdzfinansētajiem valsts izdevumiem. Šie griesti var sasniegt 80 %, ja atbilstīgie reģioni atrodas dalībvalstī, uz kuru tiek attiecināta Kohēzijas fonda darbība. Visattālākajiem reģioniem tie var sasniegt pat 85 %;
  • 85 % no Kohēzijas fonda līdzfinansētajiem valsts izdevumiem;
  • 50 % no līdzfinansētajiem valsts izdevumiem visattālākajos reģionos (jauns ERAF papildu piešķīrums papildu izmaksu kompensēšanai).

Reģionālā konkurētspēja un nodarbinātība

Reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķa nolūks ir stiprināt konkurētspēju, nodarbinātību un reģionu pievilcību ārpus visnelabvēlīgākajā situācijā esošajiem reģioniem. Tam ir jāļauj sekmēt ekonomiskas un sociālas pārmaiņas, veicināt inovācijas, uzņēmējdarbību, vides aizsardzību un attīstīt iekļaujošus darba tirgus, kam raksturīga pieejamība un pielāgošanās spējas. To finansē ERAF vai ESF.

Atbilstīgie reģioni ir:

  • reģioni, uz kuriem 2000.–2006. gada periodā attiecās 1. mērķis, kuri vairs neatbilst reģionālās atbilstības kritērijiem Konverģences mērķa ietvaros un kuri attiecīgi saņem pārejas atbalstu. Komisijas uzdevums ir sagatavot šo reģionu sarakstu, un tas pēc apstiprināšanas būs spēkā 2007.–2013. gada periodā;
  • visi pārējie ES reģioni, kuri neatbilst Konverģences mērķim.

Attiecībā uz ESF finansētajām programmām Komisija piedāvā četras prioritātes atbilstoši Eiropas Nodarbinātības stratēģijai (ENS): uzlabot darba ņēmēju un uzņēmumu pielāgošanās spējas, uzlabot darba vietu pieejamību, stiprināt sociālo iekļaušanu un veikt reformas nodarbinātības un iekļaušanas jomā.

Šim mērķim paredzētie līdzekļi sasniedz 15,95 % no kopējā apmēra. Tie ir sadalīti vienādās daļās starp ERAF un ESF. No šīs summas:

  • 78,86 % būs paredzēti reģioniem, kuri neatbilst Konverģences mērķim;
  • 21,14 % būs paredzēti pakāpeniski samazinātam pārejas atbalstam.

Šī mērķa ietvaros pasākumi var saņemt līdzfinansējumu līdz 50 % no valsts izdevumiem. Visattālākajiem reģioniem griesti sasniedz 85 %.

Eiropas Teritoriālā sadarbība

Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa nolūks ir stiprināt sadarbību pārrobežu, starpvalstu un starpreģionu līmenī, balstoties uz iepriekš ieviesto Eiropas iniciatīvu INTERREG. To finansēs ERAF. Tā nolūks ir sekmēt kopējus risinājumus kaimiņu valsts iestādēm tādās jomās kā pilsētu, lauku un piejūras vides attīstība, ekonomisko attiecību attīstība un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) tīklu izveide. Sadarbība balstīsies uz izpēti, attīstību, informācijas sabiedrību, vidi, briesmu novēršanu un saskaņotu ūdens pārvaldi.

Atbilstīgi ir NUTS 3. līmeņa reģioni, kuri atrodas gar iekšējām zemes robežām, noteiktām ārējām robežām, kā arī noteiktos reģionos gar jūras robežām, ko šķir ne vairāk kā 150 kilometru. Komisijai ir jāpieņem atbilstīgo reģionu saraksts.

Visa ES teritorija ir atbilstīga attiecībā uz sadarbības un pieredzes apmaiņas resursiem. Līdzfinansējuma griesti ir 75 % no valsts izdevumiem.

Šim mērķim paredzētie līdzekļi sasniedz 2,52 % no kopējā apmēra, un tos pilnībā finansē ERAF. Šīs summas sadalījums starp dažādām sastāvdaļām ir šāds:

  • 73,86 % pārrobežu sadarbības finansējumam;
  • 20,95 % starpvalstu sadarbības finansējumam;
  • 5,19 % starpreģionu sadarbības finansējumam.

NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ TRIJIEM MĒRĶIEM

Atbalsta principi

Fondi sniedz atbalstu, kas papildina valstu darbības, tostarp darbības, reģionālā un vietējā līmenī. Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka fondu atbalsts ir saderīgs ar ES darbībām, politiku un prioritātēm un ka tas papildina citus Eiropas finanšu instrumentus.

Fondu mērķu sasniegšanai īsteno daudzgadu plānošanas sistēmu un ciešu sadarbību starp Komisiju un katru dalībvalsti.

Stratēģiskā pieeja

Padome pieņem Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes kohēzijas jomā, kurās nosaka kohēzijas politikas prioritātes un mērķus 2007.–2013. gada periodam. Tās attiecas arī uz struktūrfondu īstenošanas saskaņotību un efektivitāti.

Atbilstoši šīm pamatnostādnēm dalībvalstis pēc tam pieņem valsts stratēģisko ietvardokumentu. Šis ietvars attiecīgi ir pamats fondu finansēto darbību plānošanai. Tas nodrošina fondu atbalsta saskaņotību ar stratēģiskajām pamatnostādnēm.

Darbības programmas

Dalībvalstu darbības programmas tika īstenotas no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim. Darbības programma attiecas vienīgi uz vienu no trijiem mērķiem un saņem finansējumu tikai no viena atsevišķa fonda. Komisija izvērtē katru piedāvāto programmu, lai noteiktu, vai tā atbilst mērķiem un prioritātēm, kas noteiktas:

  • valsts stratēģiskajā ietvardokumentā;
  • Kopienas stratēģiskajās pamatnostādnēs kohēzijas jomā.

Ar konverģences un reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķi saistītajās darbības programmās ir iekļauts arī:

  • prioritāšu pamatojums, ņemot vērā stratēģiskās pamatnostādnes kohēzijas jomā un valsts stratēģiskajā ietvardokumentā;
  • informācija par prioritārajiem virzieniem un to īpašajiem mērķiem;
  • finansēšanas plāns;
  • darbības programmas īstenošanas noteikumi;
  • lielo projektu saraksts. Šeit ir domāti projekti, kas ir saistīti ar darbību, kurā ietilpst virkne būvdarbu, darbību vai pakalpojumu, kuras kopējās izmaksas pārsniedz 25 miljonus eiro, ja tā attiecas uz vidi, un 50 miljonus eiro citās jomās.

Vadība, uzraudzība un kontrole

Dalībvalstis ir atbildīgas par darbības programmu vadību un kontroli. Tām jānodrošina, lai darbības programmu vadības un kontroles sistēmas būtu izveidotas saskaņā ar šīs regulas noteikumiem. To uzdevums ir nepieļaut, konstatēt un labot neatbilstības un atgūt nepamatoti izmaksātās summas.

Dalībvalstu izstrādātajām darbības programmu vadības un kontroles sistēmām ir jāparedz:

  • vadības un kontroles funkcijas katrai attiecīgajai struktūrai;
  • struktūru funkciju nošķiršanas principa ievērošana;
  • procedūras, lai nodrošinātu to, ka saistībā ar darbības programmu deklarētie izdevumi ir likumīgi un pareizi;
  • grāmatvedības, uzraudzības un finanšu pārskatu sistēmas;
  • pārskatu un uzraudzības sistēma, ja atbildīgā struktūra uzdevumu veikšanu uztic citai struktūrai;
  • pasākumi sistēmu darbības revīzijai;
  • sistēmas un procedūras, lai nodrošinātu atbilstīgas revīzijas liecības;
  • pārskatu un uzraudzības procedūras attiecībā uz neatbilstībām un nepamatoti izmaksātu summu atgūšanu.

Katrai darbības programmai dalībvalstij ir pienākums norīkot:

  • vadošo iestādi (valsts, reģionālu vai vietēju valsts iestādi, vai publisku vai privātu struktūru, kas vada darbības programmu);
  • sertifikācijas iestādi (valsts, reģionālu vai vietēju valsts iestādi vai struktūru, kas apstiprina izdevumu deklarācijas un maksājumu pieteikumus, pirms tos nosūta Komisijai);
  • revīzijas iestādi (valsts, reģionālu vai vietēju valsts iestādi vai struktūru, ko ieceļ katrai darbības programmai un kas ir atbildīga par vadības un kontroles sistēmas efektīvas darbības pārbaudi).

Informācija un publicitāte

Dalībvalstīm un darbības programmas vadošajai iestādei ir jānodrošina informācija un publicitāte par darbībām un līdzfinansētām programmām. Informācijas mērķauditorijai jābūt ES pilsoņiem un atbalsta saņēmējiem, lai uzsvērtu Kopienas lomu un nodrošinātu fondu atbalsta pārskatāmību.

PRIEKŠVĒSTURE

Pārējie noteikumi par kohēzijas politiku 2007.–2013. gada periodā ir iekļauti četrās īpašajās regulās par:

Politikas līmenī 2007.–2013. gada perioda kohēzijas politikas finanšu pamats ir noteikts Iestāžu nolīgumā un finanšu shēmā 2007.—2013. gadam.

KOPSAVILKUMA TABULA

Mērķi

Finanšu instrumenti

Konverģence

  • ERAF
  • ESF
  • Kohēzijas fonds

Reģionālā konkurētspēja un nodarbinātība

  • ERAF
  • ESF

Eiropas Teritoriālā sadarbība

  • ERAF

ATSAUCES

Akts

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Regula (EK) Nr. 1083/2006

1.8.2006.

-

OV L 210, 31.7.2006.

Grozošais(-ie) akts(-i)

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Regula (EK) Nr. 1341/2008

24.12.2008.

-

OV L 348, 24.12.2008.

Regula (EK) Nr. 85/2009

30.1.2009.

-

OV L 25, 29.1.2009.

Regula (EK) Nr. 284/2009

9.4.2009.

-

OV L 94, 8.4.2009.

Regula (ES) Nr. 539/2010

25.6.2010.

-

OV L 158, 24.6.2010.

Regula (ES) Nr. 1310/2011

23.12.2011.

-

OV L 337, 20.12.2011.

Regula (ES) Nr. 1311/2011

20.12.2011.

-

OV L 337, 20.12.2011.

Regula (ES) Nr. 423/2012

23.5.2012.

-

OV L 133, 23.5.2012.

Regulas Nr. 1083/2006 turpmākie grozījumi un labojumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai informatīva nozīme.

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas Lēmums (ES) Nr. 2010/802 (2010. gada 21. decembris), ar ko attiecībā uz konkrētiem pārkāpumiem, kuri radušies saistībā ar darbībām, kas finansētas no struktūrfondiem un Kohēzijas fonda 2000.–2006. gada plānošanas periodā, nosaka izņēmumus no konkrētām ziņošanas prasībām, kuras noteiktas Regulas (EK) Nr. 1681/94 5. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 1831/94 5. panta 2. punktā [Oficiālais Vēstnesis L 341, 23.12.2010.].

Komisijas Lēmums 2007/766/EK (2007. gada 14. novembris), ar kuru izveido to reģionu un teritoriju sarakstu, kas ir tiesīgi no Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta pārrobežu sadarbības sastāvdaļas saņemt finansējumu pārrobežu sadarbībai starp dalībvalstīm un saņēmējvalstīm laika posmā no 2007. gada līdz 2013. gadam [Oficiālais Vēstnesis, L 310, 28.11.2007.].

Komisijas Lēmums 2006/769/EK (2006. gada 31. oktobris), ar ko izveido to reģionu un teritoriju sarakstu, kas ir tiesīgi saņemt finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbilstīgi Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa pārrobežu un starptautiskās sadarbības sadaļai laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam [Oficiālais Vēstnesis L 312, 11.11.2006.].

Komisijas Lēmums 2006/597/EK (2006. gada 4. augusts), ar ko izveido to reģionu sarakstu, kuri ir atbilstīgi struktūrfondu finansējuma saņemšanai saskaņā ar reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķi, ievērojot pārejas un īpašus noteikumus, laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam [Oficiālais Vēstnesis L 243, 6.9.2006.].

Komisijas Lēmums 2006/596/EK (2006. gada 4. augusts), ar ko izveido to dalībvalstu sarakstu, kuras ir atbilstīgas Kohēzijas fonda finansējuma saņemšanai laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam [Oficiālais Vēstnesis L 243, 6.9.2006.].

Komisijas Lēmums 2006/595/EK (2006. gada 4. augusts), ar ko izveido to reģionu sarakstu, kuri ir atbilstīgi struktūrfondu finansējuma saņemšanai saskaņā ar konverģences mērķi laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam [Oficiālais Vēstnesis L 243, 6.9.2006].

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1297/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 attiecībā uz konkrētām normām, kuras saistītas ar finanšu pārvaldību konkrētām dalībvalstīm, kas saistībā ar finanšu stabilitāti saskaras ar nopietnām grūtībām vai kam draud šādas grūtības, atcelšanas noteikumiem konkrētām dalībvalstīm un noteikumiem par noslēguma maksājumiem [Oficiālais Vēstnesis L 347, 20.12.2013.].

Grozošajā regulā ir paredzēti divi pasākumi:

  • Maksājumiem no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Kohēzijas fonda ES līdzfinansējuma likmes tiks palielinātas par desmit procentpunktiem virs parastajām līdzfinansējuma likmēm - līdz pat 95 %. Šīs palielinātās līdzfinansējuma likmes būs attiecināmas uz valstīm, kas šīs regulas spēkā stāšanās brīdī saņem finanšu palīdzību, proti, uz Kipru, Grieķiju, Īriju (atkarībā no tā, kad tā pabeigs savu pielāgošanas programmu) un Portugāli un būs piemērojamas līdz 2015. gada 31. decembrim. Šie palielinājumi nekādi nepalielina skarto valstu kopējās apropriācijas, kas nozīmē, ka papildu ES finansējums nav nepieciešams.
  • Rumānijas un Slovākijas rīcībā būs papildu gads 2011. un 2012. gada saistību apropriāciju izmantošanai, kas nozīmē, ka šīs apropriācijas var izmantot attiecīgi līdz 2014. un 2015. gada beigām (nevis līdz 2013. un 2014. gada beigām). Tas šīm valstīm palīdzētu vieglāk apgūt finansējumu un būtu atbildes reakcija uz Eiropadomes 2013. gada 8. februāra aicinājumu meklēt risinājumus, kā mazināt risku, ka Rumānijai un Slovākijai, kuras skar kohēzijas politikas 2014.-2020. gadam paredzēto piešķīrumu ierobežošana 110 % apmērā salīdzinājumā ar 2007.-2013. gada apjomu, piešķirtā 2007.-2013. gada finansējuma fondu saistības automātiski atcels.

Pēdējā atjaunināšana: 07.03.2014

Top