Help Print this page 
Title and reference
Eiropas Savienības Solidaritātes fonds

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

Eiropas Savienības Solidaritātes fonds

Eiropas Savienība ir izveidojusi Solidaritātes fondu, lai varētu efektīvi un elastīgi reaģēt gadījumā, ja kādā ES dalībvalstī vai valstī, kura veic sarunas par pievienošanos ES, notiek liela dabas katastrofa.

AKTS

Padomes Regula (EK) Nr. 2012/2002 (2002. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu.

KOPSAVILKUMS

2002. gadā izveidotais Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF) sniedz finansiālu palīdzību ES valstīm, kuras skar lielas dabas katastrofas. Saskaņā ar jaunajiem 2014. gadā pieņemtajiem noteikumiem (Regula (ES) Nr. 661/2014) ir vienkāršotas darba procedūras, padarīti skaidrāki atbalsta saņemšanas kritēriji un atbalstu piešķir arī sausuma gadījumā.

Palīdzības nosacījumi

ESSF var sniegt finansiālu palīdzību, ja katastrofas radītie kopējie tiešie zaudējumi pārsniedz EUR 3 miljardus (2011. gada cenās) vai 0,6 % no valsts nacionālā kopienākuma, ņemot vērā to summu, kura ir mazāka.

Galvenā uzmanība tiek pievērsta lielām katastrofām, tomēr palīdzība ir pieejama arī mazāka mēroga reģionālām katastrofām, kuru gadījumā palīdzības saņemšanas robežvērtība ir 1,5 % no reģiona iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt attālākajiem reģioniem - 1 % no to IKP.

Katastrofu novēršanas un riska pārvaldības stratēģijas

Jaunie noteikumi mudina ES valstis ieviest katastrofu novēršanas un riska pārvaldības stratēģijas, pieprasot ziņojumus pirms un pēc pieteikumu iesniegšanas. Katastrofu skartajām valstīm atbalstu var samazināt vai atteikt, ja tās atkārtoti neievēro to pienākumus īstenot ES tiesību aktus katastrofu riska novēršanas jomā.

Valstis, kas ir tiesīgas pretendēt uz atbalstu

ESSF ir paredzēts ES valstīm un valstīm, kuras risina sarunas par pievienošanos ES.

Kādiem mērķiem izmanto ESSF?

ESSF papildina valstu pašu izdevumus, lai finansētu būtiskus avārijas darbus. Tie ir šādi:

  • būtiskas enerģētikas, ūdens, veselības un izglītības infrastruktūras atjaunošana;
  • pagaidu mītnes un glābšanas dienestu finansēšana, lai nodrošinātu neatliekamās vajadzības;
  • aizsardzības infrastruktūras, piemēram, dambju, nostiprināšana;
  • pasākumi, lai aizsargātu kultūras mantojumu;
  • tīrīšanas darbi.

Atbalsts nav pieejams privātīpašumiem un zaudētiem ienākumiem, jo tos ir iespējams apdrošināt.

Pieteikumi palīdzības saņemšanai

Katastrofas skartā valsts iesniedz Eiropas Komisijai pieteikumu 12 nedēļu laikā pēc katastrofas sākuma. Komisijas ierosināto finansiālo palīdzību pēc tam apstiprina Padome un Eiropas Parlaments.

Budžets

ESSF finansē ārpus ES parastā budžeta (t. i., no papildu līdzekļiem, ko iemaksā ES valstis). Maksimālais gada budžets ir EUR 500 miljoni (2011. gada cenās), ko papildina no iepriekšējā gada pāri palikušie līdzekļi.

ATSAUCES

Akts

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Regula (EK) Nr. 2012/2002

15.11.2002.

-

OV L 311, 14.11.2002.

Grozošais(-ie) akts(-i)

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Regula (ES) Nr. 661/2014

28.6.2014.

-

OV L 189, 27.6.2014.

SAISTĪTIE AKTI

Iestāžu nolīgums (2013. gada 2. decembris). Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (Oficiālais Vēstnesis C 373, 20.12.2013.).

Pēdējā atjaunināšana: 10.08.2014

Top