Rūpnieciskās emisijas

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Tajā ir ietverti noteikumi, lai novērstu vai – gadījumos, kad novēršana nav iespējama – samazinātu rūpnieciskās emisijas gaisā, ūdenī un zemē, kā arī novērstu atkritumu rašanos, lai sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Darbības joma

• Šis tiesību akts attiecas uz rūpnieciskām darbībām šādās nozarēs:
  • enerģētika;
  • metālu ražošana un apstrāde;
  • minerālu rūpniecība;
  • ķīmiskā rūpniecība;
  • atkritumu apsaimniekošana;
  • citas nozares, piemēram, celulozes un papīra ražošana, kautuvju darbība un intensīva putnu un cūku nobarošana audzētavās.
• Visām iekārtām, uz kurām attiecas šī direktīva, ir pienākums novērst un samazināt piesārņojumu, piemērojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus (LPTP)* un nodrošinot efektīvu enerģijas izmantošanu, atkritumu apsaimniekošanu un to rašanās novēršanu un īstenojot pasākumus, kas vajadzīgi negadījumu novēršanai un to seku ierobežošanai.

Atļaujas

• Iekārtas drīkst ekspluatēt tikai tad, ja tām ir piešķirta atļauja un ja tās pilnībā atbilst atļaujā minētajiem nosacījumiem.
• Atļaujas nosacījumu pamatā ir Eiropas Komisijas pieņemtie LPTP secinājumi.
  • Emisiju robežvērtības ir jānosaka tādā līmenī, kas nodrošina, ka piesārņotājvielu emisijas nepārsniedz ar LPTP saistīto emisiju līmeni, ja vien nav pierādīts, ka šāda līmeņa piemērošana radītu nesamērīgi lielas izmaksas salīdzinājumā ar videi sniegto labumu.
• Valstu iestādēm regulāri jāveic iekārtu pārbaudes.

Īpaši noteikumi

Šajā Direktīvā atsevišķās nodaļās ir izklāstītas minimālās prasības konkrētām nozarēm. Tās ietver konkrētus noteikumus, kas attiecas uz:

• sadedzināšanas iekārtām – to ekspluatācijas aspekti, emisiju līmeņi, uzraudzības un atbilstības noteikumi;
• atkritumu sadedzināšanas iekārtām un atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām – to ekspluatācijas aspekti, emisiju līmeņi, uzraudzības un atbilstības noteikumi;
• iekārtām un darbībām, kurās izmanto organiskos šķīdinātājus – ietver emisiju līmeņus, samazināšanas shēmas un prasības bīstamu vielu aizstāšanai;
• titāna dioksīda ražošanas iekārtām – nosaka emisiju līmeņus, uzraudzības noteikumus un aizliedz konkrētu piesārņojuma veidu nonākšanu jebkurā ūdenstilpnē.

Atcelšana

Ar šo direktīvu tiek atceltas un aizstātas septiņas iepriekšējās direktīvas: Direktīva par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (Direktīva 2008/1/EK), Direktīva par lielām sadedzināšanas iekārtām (Direktīva 2001/80/EK), Direktīva par atkritumu sadedzināšanu (Direktīva 2000/76/EK), Direktīva par emisijām no šķīdinātājiem (Direktīva 1999/13/EK) un trīs direktīvas par titāna dioksīdu (78/176/EEK, 82/883/EEK, 92/112/EEK).

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2011. gada 6. janvāra un ES valstu tiesību aktos tā bija jātransponē līdz 2013. gada 7. janvārim.

KONTEKSTS

• Direktīvā 2011/92/ES ir izklāstīti ietekmes uz vidi novērtējuma noteikumi plašam sabiedrisku un privātu projektu klāstam – skatīt kopsavilkumu.
• Plašāka informācija:
  • Rūpnieciskās emisijas (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole (pārstrādāta versija) (OV L 334, 17.12.2010., 17.–119. lpp.)

Direktīvas 2010/75/ES turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1.–21. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 30.06.2020