Help Print this page 
Title and reference
Ēku energoefektivitāte

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

Ēku energoefektivitāte

Būvniecības nozare aizņem 40 % no Eiropas Savienības (ES) kopējā enerģijas patēriņa. Enerģijas patēriņa samazinājums šajā jomā attiecīgi ir prioritāte 20-20-20 energoefektivitātes mērķu sasniegšanai. Šajā kontekstā šajā direktīvā ir izklāstītas kopīgas prasības attiecībā uz ēku energoefektivitāti.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti

KOPSAVILKUMS

Šīs direktīvas mērķis ir veicināt ēku un ēkas daļu energoefektivitāti , kā arī izskaidrot un stiprināt nosacījumus, kas minēti ar šo direktīvu atceltajā Direktīvā 2002/91/EK, lai paplašinātu tās piemērošanas jomu un samazinātu ievērojamās atšķirības starp dalībvalstīm ēku energoefektivitātes ziņā. Tās nosacījumi attiecas uz enerģijas pieprasījumu jaunbūvju un esošu dzīvojamu un nedzīvojamu ēku telpu apkurei, karstā ūdens sildīšanai, dzesēšanai, ventilācijai un apgaismei.

Ēku energoefektivitātes aprēķina metodoloģija

Dalībvalstīm tiek prasīts valsts vai reģionālā līmenī pieņemt ēku energoefektivitātes aprēķina metodoloģiju, kurā būtu ņemti vērā noteikti aspekti, tostarp:

  • ēkas siltuma rādītāji (siltumvadītspēja, izolācija utt.);
  • apkures iekārtas un karstā ūdens apgāde;
  • gaisa kondicionēšanas ierīces;
  • iebūvētās apgaismes iekārtas;
  • telpu mikroklimatiskie nosacījumi.

Tajā ir ņemta vērā arī pozitīvā ietekme, ko rada citi elementi, piemēram, vietējie saules iedarbības apstākļi, elektroenerģija, kas iegūta koģenerācijas procesā, un centralizētas vai kopīgas apkures un dzesēšanas sistēmas.

Minimālo prasību noteikšana

Dalībvalstīm tiek prasīts saskaņā ar iepriekš minēto aprēķina metodoloģiju energoefektivitātes jomā ieviest minimālās prasības, lai izmaksu ziņā sasniegtu optimālu līmeni. Šo prasību līmeni pārskata reizi piecos gados.

Dalībvalstīm nosakot šīs minimālās prasības, tās var nošķirt jaunas ēkas un jau esošas ēkas, kā arī dažādu ēku kategorijas.

Jaunajās ēkās ir jāņem vērā šīs prasības, un pirms celtniecības darbu sākuma jāveic to analīze attiecībā uz atjaunojamo energoresursu energoapgādes sistēmu, centralizēto vai kopējo apkures vai dzesēšanas sistēmu un koģenerācijas sistēmu izbūvi.

Esošajās ēkās, kad tām veic apjomīgus remontdarbus, veic ieguldījumu, uzlabojot energoefektivitāti tā, lai arī varētu izpildīt minimālās prasības.

No minimālo prasību piemērošanas jomas var izslēgt:

  • oficiāli aizsargātas ēkas (piemēram, vēsturiskas ēkas);
  • ēkas, kas kalpo par kulta vietām;
  • pagaidu celtnes;
  • dzīvojamās ēkas, kuras paredzēts katru gadu izmantot ierobežotu laiku;
  • brīvi stāvošas ēkas ar kopējo izmantojamo platību, kas ir mazāka par 50 m2.

Kad tiek no jauna tiek uzstādītas, nomainītas vai uzlabotas tādas ēkas tehniskās sistēmas kā apkures sistēma, karstā ūdens sistēma, gaisa kondicionēšanas sistēma un lielas ventilācijas sistēmas, tām ir jāatbilst arī prasībām energoefektivitātes jomā.

Būves elementiem, kas ir norobežojošo konstrukciju daļa un būtiski ietekmē norobežojošo konstrukciju energoefektivitāti (piemēram, logu rāmji), arī ir jāatbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām, ja tos maina vai atjauno, lai izmaksu ziņā sasniegtu optimālu līmeni.

Ikreiz, kad būvē vai remontē ēku, šajā direktīvā tiek stingri rosināta inteliģento energopatēriņa mērīšanas sistēmu uzstādīšana saskaņā ar Direktīvu par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu.

Mērķis: gandrīz nulles enerģijas ēkas

No 2020. gada 31. decembra visām jaunajām ēkām jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkām. Jaunajām ēkām, kurās atrodas valsts iestādes un kuras pieder valsts iestādēm, ir jāatbilst šiem pašiem kritērijiem pēc 2018. gada 31. decembra.

Komisija rosina palielināt šādu ēku skaitu, ieviešot valsts plānus, kuros iekļauts:

  • apraksts par to, kā dalībvalstij praktiski pielietot gandrīz nulles enerģijas ēku definīciju;
  • starpposma mērķi, lai uzlabotu jaunu ēku energoefektivitāti laikā līdz 2015. gadam;
  • informācija par politikas jomām un finansiāliem pasākumiem, kuri pieņemti, lai uzlabotu ēku energoefektivitāti.

Tirdzniecības atvieglojumi un finansiālie šķēršļi

Dalībvalstis ir atbildīgas par tādu esošu un iespējamu instrumentu saraksta sagatavošanu, kuru nolūks ir veicināt ēku energoefektivitātes uzlabošanu. Šo sarakstu pārskata reizi trijos gados.

Energoefektivitātes sertifikāti

Dalībvalstīm jāievieš ēku energoefektivitātes sertificēšanas sistēma. Tajā iekļauj informāciju par ēku energoefektivitāti, kā arī ieteikumus par izmaksu samazināšanu.

Kad ēku vai ēkas daļu piedāvā pārdošanai vai īrēšanai komerciālos plašsaziņas līdzekļos, sludinājumos iekļauj energoefektivitātes sertifikāta energoefektivitātes rādītāju.

Ēkā vai ēkas daļā veicot celtniecības darbus, to pārdot vai izīrējot, šo sertifikātu parāda jaunajam īrniekam vai iespējamam pircējam un nodod pircējam vai jaunajam īrniekam.

Ēkās, kur valsts iestāde aizņem vairāk nekā 500 m2, un bieži apmeklētās sabiedriskās ēkās, kuru kopējā platība pārsniedz 500 m2, energoefektivitātes sertifikātu novieto skaidri redzamā vietā (2015. gada 9. jūlijā šī robežvērtība tiks samazināta līdz 250 m2).

Dalībvalstis ir atbildīgas par regulāras kontroles sistēmas ieviešanu attiecībā uz ēku apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmām.

ATSAUCE

Akts

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Direktīva 2010/31/ES

8.7.2010.

9.7.2012.

OV L 153, 18.6.2010.

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 244/2012 (2012. gada 16. janvāris), ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti, nosakot salīdzinošās metodoloģijas sistēmu izmaksu ziņā optimālu minimālo energoefektivitātes prasību līmeņu aprēķināšanai ēkām un būves elementiem [Oficiālais Vēstnesis L 81, 21.3.2012.].

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei Finansiāls atbalsts ēku energoefektivitātes uzlabošanai ( COM(2013) 225 final ) [Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts.].

Saskaņā ar Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti Komisijai ir jāpublicē ziņojums par dalībvalstu progresu attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēku skaita palielināšanu. Šāds ziņojums jāpublicē ik pēc trim gadiem.

Ziņojumā ir secināts, ka dalībvalstis nav panākušas pietiekamu progresu attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēku skaita palielināšanu nolūkā sasniegt 2020. gadam nospraustos mērķus, jo līdz 2012. gada beigām tikai deviņas dalībvalstis bija informējušas Komisiju par saviem plāniem šajā jomā.

Lēnais progress, kas panākts tikai daļēji, palielina risku, ka dalībvalstis varētu neievērot termiņus, līdz kuriem jānodrošina, ka ēku energopatēriņš ir gandrīz nulle. Turklāt, skaidru definīciju, vidēja termiņa mērķu un īpašu atbalsta pasākumu trūkuma dēļ būvniecības nozarē ir vērojama nenoteiktība attiecībā uz tiesisko un politisko regulējumu, kas kavē ieguldījumu veikšanu tehnoloģijās, procesos un apmācībā un mazina nozares konkurētspēju.

Pēdējā atjaunināšana: 06.02.2014

Top