Help Print this page 

Summaries of EU Legislation

Title and reference
Darba ņēmēju aizsardzība pret bioloģisku aģentu iedarbību

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

Darba ņēmēju aizsardzība pret bioloģisku aģentu iedarbību

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2000/54/EK — darba ņēmēju aizsardzība pret risku, kas saistīts ar bioloģisku aģentu iedarbību darba vietā

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Tajā ir iekļauti noteikumi par risku novērtēšanu un ierobežošanu, ja bioloģisko aģentu iedarbību uz darba ņēmēju drošību un veselību nevar novērst.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Šī direktīva nodrošina bioloģisko aģentu* (piemēram, mikroorganismu* vai šūnu kultūru*) iedarbībai pakļauto darba ņēmēju veselības aizsardzību un drošību, veicot darba pienākumus.

Bioloģiskos aģentus atkarībā no to spējas izraisīt infekciju iedala četrās riska grupās:

  • 1. grupā ietilpst tādi aģenti, kuru spēja izraisīt cilvēka saslimšanu ir maz ticama;
  • 2. grupā ietilpst tādi aģenti, kas spēj izraisīt cilvēka saslimšanu, bet ir maz ticams, ka tie varētu izplatīties sabiedrībā; parasti ir pieejami efektīvi ārstniecības līdzekļi pret tiem;
  • 3. grupā ietilpst tādi aģenti, kas spēj izraisīt cilvēka saslimšanu un var izplatīties sabiedrībā, bet parasti ir pieejami efektīvi profilakses vai ārstniecības līdzekļi pret tiem;
  • 4. grupā ietilpst tādi aģenti, kas izraisa smagu cilvēka saslimšanu. To izplatīšanās sabiedrībā ir ļoti iespējama, un parasti nav pieejami efektīvi profilakses vai ārstniecības līdzekļi pret tiem.

Riska novērtēšana

Riska novērtēšana ir jāveic visiem profesionālā darba procesiem, kuru laikā darba ņēmēji var tikt pakļauti bioloģisko aģentu iedarbībai. Jānosaka iedarbības raksturs, pakāpe un ilgums, lai varētu plānot profilaktiskus pasākumus.

Darba devējam regulāri jāveic riska novērtēšana.

Darba devēju pienākumi

Ja veicamās darbības raksturs to pieļauj, darba devējam jāaizstāj kaitīgi bioloģiskie aģenti ar tādiem, kas to izmantošanas apstākļos un saskaņā ar tā brīža zinātnes atziņām nav bīstami vai ir mazāk bīstami.

Turklāt, ja tiek apdraudēta darba ņēmēju drošība vai veselība, darba devējam ir jānodrošina, ka šāds risks tiek samazināts līdz pietiekami zemam līmenim. Darba devējs var:

  • līdz minimumam samazināt iedarbībai pakļauto darba ņēmēju skaitu;
  • ar tehnisku pasākumu palīdzību kontrolēt aģentu izplatīšanos darba vietā;
  • īstenot kolektīvus un/vai individuālus aizsardzības pasākumus;
  • novērst vai samazināt aģentu nejaušas izplatīšanās iespēju ārpus darba vietas, izmantojot higiēnas pasākumus;
  • uzstādīt brīdinājuma zīmes par risku;
  • izstrādāt rīcības plānus nelaimes gadījumu novēršanai;
  • nodrošināt atkritumu savākšanu, uzglabāšanu un iznīcināšanu;
  • izveidot sistēmu drošai bioloģisko aģentu pārkraušanai un transportēšanai.

Darba devējam ir pienākums sastādīt 3. un/vai 4. grupas aģentu iedarbībai pakļauto darba ņēmēju sarakstu. Dažos gadījumos šo sarakstu glabā līdz pat 40 gadiem. Turklāt darba devējam ir jāinformē kompetentā valsts iestāde, ja tas pirmo reizi gatavojas izmantot 2., 3. vai 4. grupas bioloģiskos aģentus.

Visbeidzot, darba devējam ir jāsniedz darba ņēmējiem un/vai to pārstāvjiem pietiekama informācija un apmācība attiecībā uz:

  • iespējamu apdraudējumu veselībai;
  • profilaktiskiem pasākumiem, lai novērstu iedarbību;
  • higiēnas noteikumiem;
  • aizsardzības līdzekļu un apģērba lietošanu;
  • veicamajiem pasākumiem, ja noticis nelaimes gadījums.

Ja noticis nelaimes gadījums vai starpgadījums, darba devējam pēc iespējas savlaicīgāk ir jāinformē darba ņēmēji un/vai to pārstāvji par cēloņiem, riskiem un veicamajiem pasākumiem.

Veselības uzraudzība

ES valstīm ir pienākums ieviest pasākumus darba ņēmēju veselības uzraudzībai gan pirms, gan pēc pakļaušanas bioloģisko aģentu iedarbībai.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2000. gada 6. novembra. Ar to kodificē un aizstāj Direktīvu 90/679/EEK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar bioloģisku aģentu iedarbību.

* GALVENIE TERMINI

Bioloģiskie aģenti: mikroorganismi, tostarp ģenētiski pārveidoti mikroorganismi, šūnu kultūras un cilvēka endoparazīti, kas spēj izraisīt jebkādu infekciju, alerģiju vai saindēšanos.

Mikroorganisms: šūnas vai cita līmeņa mikrobioloģiska vienība, kas spēj vairoties vai pārnest ģenētisko materiālu.

Šūnu kultūra: no daudzšūnu organismiem iegūtu šūnu audzēšana barotnē (in-vitro).

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/54/EK (2000. gada 18. septembris) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar bioloģisku aģentu iedarbību darba vietā (septītā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu) (OV L 262, 17.10.2000., 21.–45. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1.–8. lpp.)

Direktīvas 89/391/EEK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāra nozīme.

Padomes Direktīva 2010/32/ES (2010. gada 10. maijs), ar ko īsteno HOSPEEM un EPSU noslēgto Pamatnolīgumu par asu instrumentu radītu ievainojumu novēršanu slimnīcu un veselības aprūpes nozarē (OV L 134, 1.6.2010., 66.–72. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 05.12.2016

Top