Help Print this page 

Summaries of EU Legislation

Title and reference
Ciešāka sadarbība profesionālās izglītības un arodmācību jomā ES

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

Ciešāka sadarbība profesionālās izglītības un arodmācību jomā ES

 

KOPSAVILKUMS:

Eiropas profesionālās izglītības un arodmācību ministru un Eiropas Komisijas Deklarācija par ciešāku sadarbību Eiropā profesionālās izglītības un arodmācību jomā

KĀDS IR ŠĪS DEKLARĀCIJAS MĒRĶIS?

  • Ar to nosaka prioritātes Kopenhāgenas procesam par ciešāku sadarbību Eiropā profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā.
  • Šī procesa mērķis ir uzlabot PIA darbību, kvalitāti un pievilcīgumu Eiropā. Tas veicina dažādu arodmācību iespēju izmantošanu mūžizglītības* kontekstā un ar mūžizglītības rīku palīdzību.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Kopenhāgenas process ir daļa no Izglītības un apmācības programmas (ET 2020) stratēģisko rīku kopuma, un tā mērķis ir palīdzēt sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” ar izglītību saistītos mērķus.

Procesu veido:

  • politiskā dimensija, kuras mērķis ir noteikt kopīgus Eiropas mērķus un reformēt valstu PIA sistēmas;
  • kopīgu Eiropas sistēmu un rīku izstrāde, kas uzlabo kompetenču un kvalifikāciju pārredzamību un kvalitāti un veicina mobilitāti;
  • sadarbība, lai veicinātu savstarpēju mācīšanos Eiropas līmenī un iesaistītu visas būtiskās ieinteresētās personas valsts līmenī.

Prioritātes

Kopenhāgenas deklarācijā noteiktās prioritātes veido pamatu brīvprātīgai sadarbībai PIA jomā. Laikposmam līdz 2010. gadam noteiktie mērķi paredzēja:

  • stiprināt PIA Eiropas dimensiju;
  • uzlabot PIA informāciju, vadību, konsultācijas un pārredzamību;
  • izstrādāt rīkus kompetenču un kvalifikāciju savstarpējai atzīšanai un novērtēšanai;
  • uzlabot PIA kvalitātes nodrošināšanu.

Sasniegtais

Vairākos paziņojumos ir izklāstīti ES panākumi šo mērķu sasniegšanā, kā arī pasākumi turpmākai sadarbības uzlabošanai PIA jomā.

Māstrihtas paziņojumā 2004. gadā tika apstiprināts, ka Kopenhāgenas procesam ir izdevies uzlabot PIA redzamību un profilu Eiropas līmenī. Tajā arī tika tālāk izstrādātas Kopenhāgenas deklarācijā noteiktās prioritātes un arī paredzētas konkrētas prioritātes darbam PIA pilnveidošanā valstu līmenī, t. sk.:

  • palielināt publiskā/privātā sektora ieguldījumus PIA;
  • pielāgot PIA sistēmas, lai nodrošinātu nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku un grupu vajadzības;
  • veidot mācīšanos veicinošu vidi gan izglītības iestādēs, gan darbavietās;
  • veicināt PIA pasniedzēju un apmācību vadītāju pastāvīgu zināšanu pilnveidošanu.

Helsinku paziņojumā 2006. gadā tika izvērtēts Kopenhāgenas process un pārskatītas tā prioritātes un stratēģijas. Tajā cita starpā tika atzīmēti šādi sasniegumi:

Bordo paziņojumā 2008. gadā tika pārskatītas Kopenhāgenas procesa prioritātes un stratēģijas, ņemot vērā turpmāko izglītības un apmācības programmu laikposmam pēc 2010. gada. Tajā tika konstatēts, ka process ir efektīvi popularizējis PIA tēlu, vienlaikus saglabājot valstu PIA sistēmu daudzveidību. Tomēr tajā arī tika uzsvērta vajadzība pēc jauniem stimuliem, it īpaši saistībā ar šādiem aspektiem:

  • PIA rīku un shēmu īstenošana, lai veicinātu sadarbību Eiropas un valstu līmenī;
  • labākas sasaistes izveidošana starp PIA un darba tirgu;
  • Eiropas sadarbības pasākumu konsolidēšana.

Briges paziņojumā 2010. gadā tika noteikti ilgtermiņa stratēģiskie mērķi Eiropas sadarbībai PIA jomā laikposmam no 2011. līdz 2020. gadam, kā arī 22 īstermiņa uzdevumi laikposmam no 2011. līdz 2014. gadam, kas paredz konkrētus pasākumus valstu līmenī, lai sasniegtu šos mērķus. Šie mērķi, kuru pamatu joprojām veidoja Kopenhāgenas procesa principi, ne vien balstījās uz pagātnes sasniegumiem, bet arī bija paredzēti, lai reaģētu uz esošajām un nākotnē gaidāmajām problēmām.

Paziņojuma secinājumos tika konstatēts, ka Kopenhāgenas process:

  • būtiski palīdzēja uzlabot informētību par PIA Eiropas un valstu līmenī, jo īpaši īstenojot kopīgus Eiropas PIA rīkus, principus un pamatnostādnes;
  • izraisīja būtiskas reformas, kuru rezultātā plašāk tika izmantota mācību rezultātu pieeja.

Tika konstatēts, ka, lai PIA spētu reaģēt uz esošajām un nākotnē gaidāmajām problēmām, Eiropas izglītības un apmācības sistēmām cita starpā ir:

  • jābūt elastīgām un kvalitatīvām;
  • jādod cilvēkiem iespējas pielāgoties pārmaiņām un vadīt tās, ļaujot viņiem iegūt pamatprasmes;
  • jāatvieglo un jāveicina PIA izglītojamo un pasniedzēju starptautiskā mobilitāte.

Rīgas secinājumos tika noteikti jauni uzdevumi laikposmam no 2015. līdz 2020. gadam, pamatojoties uz 2011.–2014. gada perioda rezultātu novērtējumu.

Novērtējumā tika konstatēts, ka šie rezultāti ir palīdzējuši gan Eiropas Savienībai, gan kandidātvalstīm koncentrēties uz reformām un īstenot tās. Tika noteiktas piecas prioritārās jomas 2015.–2020. gada periodam:

  • veicināt darba vidē balstītas mācības visās formās;
  • turpināt attīstīt PIA kvalitātes nodrošināšanas mehānismus atbilstoši ieteikumam par PIA kvalitātes nodrošināšanu Eiropā;
  • uzlabot PIA un kvalifikāciju pieejamību ikvienam, izmantojot elastīgākas un atvērtākas sistēmas;
  • turpināt stiprināt pamatprasmes PIA mācību programmu ietvaros un nodrošināt efektīvākas iespējas šo prasmju apgūšanai vai attīstīšanai ar sākotnējās PIA un tālākās PIA starpniecību;
  • ieviest sistemātiskas metodes un iespējas sākotnējai un nepārtrauktai PIA pedagogu, apmācību vadītāju un mentoru profesionālai pilnveidei gan skolu, gan darba vidē.

KONTEKSTS

* GALVENIE TERMINI

Mūžizglītība: ļauj cilvēkiem jebkurā dzīves posmā piedalīties stimulējošā izglītības pieredzē.

PAMATDOKUMENTS

Kopenhāgenā 2002. gada 29. un 30. novembrī sasauktās Eiropas profesionālās izglītības un arodmācību ministru un Eiropas Komisijas sanāksmes Deklarācija par ciešāku sadarbību Eiropā profesionālās izglītības un arodmācību jomā (Kopenhāgenas deklarācija) (Oficiālajā Vēstnesī nav publicēta)

Pēdējo reizi atjaunots: 11.10.2016

Top